Sausās zāles dedzināšanas rezultātā deg šķūņi un jaunaudzes
liepajniekiem.lv
Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 12.marta pulksten 6.30
līdz 13.marta pulksten 6.30, VUGD Latvijā kopumā saņēmis 164 izsaukumus. Dzēsti
134 ugunsgrēki, no kuriem 100 bijuši kūlas ugunsgrēki, veikti 11 glābšanas darbi,
bija arī 15 maldinoši izsaukumi, portālam pastāstīja VUGD Preses un sabiedrisko
attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele.
Par laimi, ugunsgrēkos nav cietuši vai bojā gājuši cilvēki,
taču vairākās vietās liesmas no kūlas pārsviedušās uz būvēm un mežu un
jaunaudzēm, uzsver V.Šembele. Viņa norāda: ”Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki
visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā.”
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud
cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg
lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku
kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus,
kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas.
”Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī
pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir
daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības
būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus,” atgādina VUGD pārstāve.
Portāls jau informēja, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD
arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju
īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas
Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
Tāpat jau ziņots, ka kūlas dedzināšana ir likumpārkāpums, par
ko pienākas administratīvais sods no vairākiem desmitiem līdz pat tūkstošiem
eiro.