Aizritējušas jau gandrīz divas nedēļas, kopš mūsu pilsētā tika pastrādāts baiss noziegums – dubultslepkavība, kas dzēsa mātes un meitas dzīvību. Vakar upurus guldīja zemes klēpī. Bet slepkava joprojām nav aizturēts, turklāt policija atsakās sniegt jebkādu informāciju. Jau rakstījām, ka 27.novembrī pirms pulksten pieciem dienā savā dzīvoklī, Brīvības ielā 13/15, tika atrastas nogalinātas māte un viņas meita. Sievietes bija nodurtas – eksperti uz nogalināto ķermeņiem konstatēja grieztas un durtas brūces. Tikai vakar, kad tiesu medicīnas eksperti bija beiguši savu darbu nozieguma izmeklēšanā, upuri – 1924.gadā dzimusī Lūcija un viņas meita, 1940.gadā dzimusī Dzidra – tika guldīti zemes klēpī.

Ļaudis runā, ka vainīgs esot kāds ap 20 gadu vecs vīrietis. Policija šo informāciju ne apstiprina, ne noliedz. Likumsargi nesniedz nekādu informāciju ne par iespējamajiem slepkavības motīviem, ne par aizdomās turamajiem. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse tikai norādīja, ka policijā par dubultslepkavību sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 118.panta 2.daļas – par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavotas divas vai vairākas personas. Plašāku informāciju policija nesniedz, lai netraucētu izmeklēšanu. “Norit saspringts izmeklēšanas darbs, tādēļ pagaidām no jebkādiem papildkomentāriem policija atturas,” norādīja J.Knīse.

Kaimiņi jau iepriekš stāstīja, ka abas sievietes dzīvojušas klusi, viesi viņām nav nākuši, ar alkoholu neesot draudzējušās. Sirmgalve bijusi pensijā, bet meita vēl strādājusi, lai abas varētu iztikt. Biedrības “Antidemokrātiskās varas upuri” priekšsēdētājs Viktors Bahilovs pastāstīja, ka sieviešu mūžs nav bijis no vieglajiem. Lūcija Dimante un viņas meita Dzidra Tregubenko 1940.gadā aizvestas uz Vāciju un nonākušas nometnē. Māte no rīta līdz vakaram strādājusi šūšanas fabrikā, bet meita bijusi viena. 1945.gadā viņas atgriezušās Latvijā. Vispirms dzīvojušas Aizputē, tad pārcēlušās uz Liepāju. Lūcijai bijis arī dēls un ir mazdēls, kurš dzīvojot Rīgā un kuram viņa palīdzējusi materiāli. “Pirms pāris gadiem Lūcija apglabāja dēlu. Viņa ļoti pārdzīvoja zaudējumu. Lūcija bija sirsnīgs cilvēks, strādīga un savaldīga,” atcerējās V.Bahilovs un pauda cerību, ka sieviešu slepkava tiks atrasts un saņems pelnīto sodu.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”