Slimnīcā sniedz palīdzību vīrietim, kurš guvis apsaldējumus
liepajniekiem.lv
Iestājoties aukstam laikam un salam, arvien vairāk mediķi sniedz palīdzību salā cietušajiem. Kā portālu informēja Liepājas reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase, piektdien LRS Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) nodaļā palīdzība sniegta 1957. gadā
dzimušam vīrietim, kurš guvis potītes un pēdas apsaldējumu. Vīrietis stacionēts
un patlaban ārstējas Ķirurģijas nodaļā. Pagaidām NMP nodaļā nav vērsušies
cilvēki ar hipotermiju, jeb ķermeņa atdzišanu.
NMP nodaļas virsārsts Uldis
Balodis skaidro, ka hipotermija var
iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties
aukstumā ārā vai aukstā ūdenī. Atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu
ātrāk nekā spēj to atjaunot. Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un
vecāka gadagājuma cilvēki, tāpēc tie jāpieskata īpaši rūpīgi. Vedot bērnu ratos
jāpārliecinās vai viņš ir silti sasegts, vai nosegtas ir arī ausis un seja. Ja
bērnu ved ragaviņās, tas nevar ilgstoši nekustīgi sēdēt, viņam ir jāpieceļas un
jāpastaigā. Arī cilvēkus gados nevajadzētu atstāt vienus mājās, sevišķi tos,
kuriem ir malkas apkure.
Ja kāds ir nolēmis uzturēties
ilgāku laiku laukā, tad būtu jāvalkā konkrētiem laika apstākļiem atbilstošs
apģērbs, saka Uldis Balodis un piebilst, ka labāk, ja aukstā laikā vairākas
apģērba kārtas ir savilktas viena uz otru, nevis ir viens cieši piegulošs,
biezs apģērbs. Tas nepieciešams, lai būtu nodrošināta gaisa cirkulācija. Kājām
jābūt siltām, līdz ar to arī apaviem nevajadzētu būt pārāk ciešiem, kas arī
nodrošina gaisa cirkulāciju. Tāpat nepieciešamas siltas zeķes, dūraiņi, cepure un
šalle, jo visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus,
zodu, arī roku un kāju pirkstus.
Aukstā laikā nevajadzētu doties ārpus mājas alkohola
reibumā, bet, ja jādodas mājās no kādām svinībām, tad tomēr labāk izsaukt
taksometru. Vai arī mājup doties lielākā pulciņā, kad viens otru var pieskatīt,
jo alkohola ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms
un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo.
Gadījumā, ja cilvēkam ir augsts asinsspiediens vai
kāda cita sirds saslimšana, viņam nevajadzētu aukstā laikā strādāt ārā. Piemēram,
tīrīt sniegu. Bet, ja tomēr kāds ir nolēmis to darīt, tad vajadzētu silti saģērbieties
un strādāt lēnām. Tāpat Uldis Balodis iesaka nemeklēt
īsāko ceļu pāri ūdens tilpēm,jo nevar zināt, cik biezs ledus ir zem sniega
kārtas. Ja ir tilts, labāk iet pār to.