Uz ātruma kontroles pasākumu VP Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzībs rota paņēma līdzi portāla liepajniekiem.lv korespondentus.

Pārbaudām drošības jostas un ciešāk ieķeramies tureklī, jo netrafarētais policijas automobilis ar ieslēgtiem gaismas un skaņas signāliem tiek apgriezts braukšanai pretējā virzienā. Metamies pakaļ bembim, kura vadītājs vairāk nekā divas reizes pārsniedzis apdzīvotā vietā atļauto braukšanas ātrumu.

Krustojumā ar Parka ielu luksofora sarkanais signāls trakuli ir apturējis, taču puisis pat neievēro policijas automobili. Jāpiebrauc cieši blakus un vēl jāmāj ar rokām. Vadītājam liek nogriezties un apstāties.

Policijas darbiniekiem sarunā ar pārkāpēju rodas aizdomas par alkohola reibumu, kas pēc pārbaudes neapstiprinās – izelpā nulle promiļu. Citi satiksmes dalībnieki saka paldies policijai, kas apturējusi bīstamu vadītāju.

Jaunais cilvēks tagad pusgadu varēs apdomāt notikušo, jo uz šādu periodu stājas spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Automašīnu nekonfiscē, īpašniekam atslēgas paliek, taču, ja viņš sēdīsies pie stūres, to klasificēs kā braukšanu bez tiesībām. Par smago pārkāpumu pienākas arī liels naudas sods – 360 eiro.

Vainīgais esot steidzies tāpēc, ka bijis pieraksts pie daktera. Ātrums šoreiz nepalīdzēja paspēt, gluži otrādi.

Pēc protokola sastādīšanas mēģinām otrreiz izbraukt uz šoseju A9, bet turpat Brīvības ielā ekipāžai pa priekšu automašīna ”Volkswagen” brauc ar 78 km/h. Policisti liek griezt malā, vīrietis iebrauc Meldru ielā.

Pārkāpējs ir Nīderlandes pilsonis ar Latvijā nomātu auto, sašutis par to, ka viņu apturējusi policija. Skaidrojis, ka esot aizdomājies un nejauši sācis braukt ātrāk.

Ārvalstnieku datus kolēģi iecirknī uzreiz pārbauda. Izklaidīgajam viesim vadītāja apliecība ir derīga. Ja pilsētā pārsniedz ātrumu robežās no 71 līdz 80 km/h, jāmaksā 80 eiro naudas sods.

Mūsu valsts kasi ar tādu pašu naudas summu papildinās arī Lietuvas pilsonis, kurš sabojā iespaidu par apzinīgajiem kaimiņiem, kas it kā raduši respektēt ātruma ierobežojumus. Viņa ”BMW” automobili radars piefiksē Grobiņā. Kā aiz muguras palicis fotoradars, tā kaimiņvalsts iedzīvotājs spiež grīdā līdz 81 km/h.

Ātruma mērīšanas ierīces kļūdu ņem vērā +/- 3k/h robežās, tāpēc arī šoreiz tāds pats soda apmērs. Citādi viss kārtībā – vadītāja apliecība derīga, automašīna nav meklēšanā.

Mūsu ekipāža spriež – tik daudz pārkāpēju izdevies noķert tāpēc, ka reidā dodas ar netrafarētu auto. Ja autovadītājs redz trafarētu policijas mašīnu, uzreiz pievērš uzmanību, vai tikai kaut ko nepārkāpj. Ja tās redzeslokā nav, tad uz tukša ceļa atļaujas braukt ātrāk.

Aizbraucam līdz Durbei. Rīgas šoseja priekšpusdienā patukša, vairums ir kravas automašīnu. Arī vieglie brauc tā ap 95.

Atceļā arī pārkāpēju nav, līdz pirms Grobiņas radars fiksē pretimbraucošā motocikla ātrumu – 151 km/h.

Zibenīgi ieslēdzas sirēna un bākugunis, cērtam apkārt, taču pakaļdzīšanās šoreiz nav nepieciešama – vadītājs apstājas. Brauciens ir beidzies, skaistā diena sabojāta neatgriezeniski – tas viss lasāms puiša bēdīgajā sejā, kamēr tiek sastādīts protokols. Viņam noteikts tiesību izmantošanas aizliegums uz trīs mēnešiem un naudas sods 240 eiro.

Pats saprotot, ka bijis par ātru, teicis, ka uz tukša ceļa aizrāvies. Motociklu uz ceļa atstāt nevar, tāpēc šādās situācijās tiekot atļauts nobraukt kaut kur malā, lai pēc tam braucamrīku savāktu.

Ikdienā nemaz tik daudz neesot šādu ātrbraucēju, kas tik ievērojami pārsniedz atļauto ātrumu, saka policisti.

Visvairāk ātrumpārkāpēju parasti esot rīta stundās, kad ļaudis, gulējuši pēc iespējas ilgāk, steidzas laikus nonākt galamērķī. Tas pats vakaros, kad atkal vajag visur pagūt. Dienas vidū cilvēku vairums brauc prātīgi.

Ar mērķi nodrošināt sabiedrisko kārtību un ceļu satiksmes drošību, kā arī nepieļaut ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu skaita palielināšanos CSDD Latvijā sākusi sociālo kampaņu ”Smaga kāja izraisa nāvi! Nespied gāzi grīdā.”

Saistībā ar to Valsts policija no 8. līdz 14.augustam īsteno ātruma kontroles pasākumus uz autoceļiem visos Latvijas reģionos.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.