Nepatiku pret suņiem rada tie cilvēki, kuri nerūpējas par savu četrkājaino draugu apmācību, tādēļ tie ir neprognozējami. Policistiem nevajadzētu tik dzelžaini sodīt suņu saimniekus, kā viņi to dara pašlaik. Jo šiem sodiem, izrādās, nav precīzas juridiskās bāzes.

Un situāciju varētu uzlabot priekšlikumi, ko drīz pašvaldībai iesniegs kinoloģijas piekritēji. 

Garām braucot policistu velopatruļai, liepājniecei Agnesei paklausības skolas nodarbības laikā no rokām izrāvies suns, lai sasveicīnātos ar cita, pazīstama saimnieka suņiem. Policijas darbinieki to visu redzēja un saskatīja manī likuma pārkāpēju. Agnese nosaukusi policistiem personas datus, kas prasīti, lai ik kā pārbaudītu personību. Pēc tā policisti aizbraukuši. Taču pēc nedēļas Agnese saņēmusi ierakstītu vēstuli ar protokolu par suņa izvešanu pastaigā bez pavadas un to, ka Agnese atteikusies protokolu parakstīt.

Arī Aldis Kārkliņš ir sodīto suņu saimnieku skaitā. Pētot soda juridisko pamatu viņš atklājis, ka kopš pērna gada septembra suņu saimnieki sodīti pēc noteikumiem, kuri balstīti uz neesoša likuma. Tātad visi šie sodi ir atceļami un var sākt runāt par pašvaldības Juridiskās daļas atbildību. 

Arī Katarīna Šterna jau ilgāku laiku aizraujas ar suņu turēšanu un audzināšanu. Viņa uzskata, ka mācītiem suņiem nevajadzētu liegt pastaigu ar saimniekiem arī oficiālās pludmalēs. Jo sodīt vajadzētu tikai tad, ja notiek pārkāpums, nevis tikai par to vien, ka suns ar saimnieku tur uzturas.

Tādēļ tuvākajā laikā pašvaldībai tiks iesniegti priekšlikumi, lai saistošajos noteikumos iestrādātu normu, ka suņa saimniekam obligāti jānodrošina četrkājainā drauga minimālā apmācība.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. jūlija numurā.
 #kvards-20110708-09#