Rīgas apgabaltiesa 2.maijā plkst.14
paziņos spriedumu strīdā starp starp uzņēmēju Kirovu Lipmanu un Sergeju
Zaharjinu par īpašuma tiesībām uz 11,5% “Liepājas metalurga” akciju.

Tiesas sēde notika aiz slēgtām durvīm. Kā aģentūrai LETA pastāstīja
Lipmana pārstāvis advokāts Pāvels Rebenoks, lēmums par slēgtu tiesas
sēdi iepriekš tika pieņemts pēc “Liepājas
metalurga” – trešās personas šajā lietā – lūguma, jo lietā it kā esot
skarts komercnoslēpums. Tomēr advokāts piebilda, ka spriedums varētu
tikt pasludināts atklāti.

Kā ziņots, lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa sāka pērn
14.septembrī. Toreiz tika noraidīts Zaharjina pārstāves Sintijas
Radionovas pieteikums atcelt apķīlājumu minētajām akcijām. Rebenoks
toreiz tiesā skaidroja, ka Lipmans, ceļot prasību pret Zaharjinu, vēlas
atgūt no viņa 11,5% jeb 1 950 550 “Liepājas
metalurga” akciju 1,95 miljonu latu vērtībā. Šīs akcijas prasītājs
atbildētāja valdījumā uz laiku esot nodevis 2003.gada 24.septembrī,
pārskaitot tās Zaharjina vērtspapīru kontā.

Advokāts aģentūrai LETA norādīja, ka Zaharjins akcijas aiztur prettiesiski.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka “Liepājas
metalurgam” bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs –
ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies,
ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai
Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un
kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Pēc advokāta teiktā, Lipmans nekad neesot nodevis Zaharjinam īpašuma tiesības uz saviem 11,5% “Liepājas metalurga” akciju, bet tikai uzticējis Zaharjinam pārvaldīt šīs akcijas līdz brīdim, kad būs veiksmīgi noslēgusies “Liepājas metalurga” ražošanas procesa modernizācija. 2009.gadā Lipmans sācis atprasīt it kā sev piederošās akcijas, jo “Liepājas
metalurga” vadība publiski paziņojusi, ka uzņēmuma modernizācija
pabeigta. Tomēr Zaharjins atteicies Lipmanam akcijas atdot, skaidroja
Rebenoks.

Lipmana procesuālie oponenti uzdeva Rebenokam dažādus jautājumus,
tostarp viņi vēlējās uzzināt, vai Lipmans bieži slēdz vairāku miljonu
vērtus darījumus, neparakstot nekādus dokumentus, bet tikai vienojoties
mutiski. Rebenoks atbildēja, ka neredz nekādus šķēršļus šādai praksei,
ja vien darījuma partneri viens otru uzskata par godprātīgiem un
uzticamiem.

Kā ziņots, Zaharjins intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” iepriekš
norādīja, ka šī tiesvedība viņam esot pārsteigums, tomēr vienlaikus
Zaharjins to atbalsta. “Varbūt pat labi, ka tiesa izšķir šo lietu un
pieņem juridiski pamatotu lēmumu,” sacīja Zaharjins, norādot, ka
patlaban akciju cena ir daudz augstāka nekā 2003.gadā.

Savukārt 2012.gada maija sākumā “Liepājas
metalurga” akcionāri nolēma 2011.gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt
ilgtermiņa kredīta segšanai, liecināja uzņēmuma paziņojums “NASDAQ OMX
Riga”.

Patlaban valdībā tiek lemts par “Liepājas
metalurgs” glābšanu. Vakar, 16.aprīlī, pēc valdības sēdes ekonomikas
ministrs Daniels Pavļuts norādīja – lai uzņēmums saņemtu valsts
atbalstu, akcionāriem uzņēmuma darbības stabilizēšanā jāiegulda 25
miljoni latu, kā arī uzņēmumam ir jāveic procentu maksājumi Itālijas
bankai “UniCredit S.p.A”.

Uzņēmuma “Liepājas metalurgs”
vadībai un akcionāriem izvirzīti pieci nosacījumi, kas jāizpilda, lai
uzņēmums saņemtu atbalstu, pēc valdības sēdes žurnālistiem teica “Liepājas
metalurga” padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Zaharjins.
Viņš gan sīkāk neatklāja, kādi ir šie nosacījumi, vien piebilda, ka tie
ir saistīti ar izdevumu samazināšanu u.c.

Pavļuts žurnālistiem apstiprināja, ka uzņēmumam un tā akcionāriem ir
izvirzītas vairākas prasības, piemēram, akcionāriem uzņēmuma darbības
stabilizēšanā jāiegulda 25 miljonu latu, kā arī uzņēmumam ir jāveic
procentu maksājumi Itālijas bankai “UniCredit S.p.A”. Finanšu
konsultanta “Prudentia” pārstāvji atteicās sniegt jebkādus komentārus
par valdībā skatīto jautājumu saistībā ar “Liepājas metalurgu”.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgam” aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai “UniCredit S.p.A” 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. Ja “Liepājas metalurgs” nevarēs veikt maksājumu, tad to darīs Valsts kase, iepriekš atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Saskaņā ar audita ziņojumu uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, kā arī
tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora “Ernst&Young”
veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu “Liepājas metalurgā” 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

“Liepājas metalurgs” pirmdien atsācis pamatražošanu, kas bija apturēta no 11.aprīļa, taču skaidrības par tālākajiem plāniem pašlaik nav.

Uzņēmums aprīlī varētu strādāt ar ne vairāk kā 30% jaudu, iepriekš žurnālistus pēc tikšanās ar Liepājas domes deputātiem informēja “Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

Uzņēmuma vadība 11.aprīlī paplašinātajā Liepājas
domes Attīstības komitejas sēdē informēja deputātus, ka pašlaik tiek
strādāts pie uzņēmuma ražošanas un administrācijas izmaksu samazināšanas
plāna. Šonedēļ uzņēmuma valdes sēdē šo plānu paredzēts apstiprināt.