Aizvadītajās brīvdienās mūspusē izcēlušies 12 kūlas
ugunsgrēki. Pērnā zāle, tostarp lielās platībās, degusi gan pilsētās, gan
laukus, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Piektdien, 7.martā, izcēlušies divi kūlas ugunsgrēki Liepājā.
Pirms pieciem pēcpusdienā pērnā zāle 2000 kvadrātmetru platībā degusi Ed.Tisē
ielas galā. Bet pēc septiņiem vakarā kūla svilusi Klaipēdas ielas galā.
Pulverkalnos degusi sausā zāle 10 kvadrātmetru platībā.

Arī sestdien, 8.martā mūspusē glābēji steiguši dzēst divus
kūlas ugunsgrēkus. Ap pustrijiem dienā Aizputes pagastā degusi pērnā zāle 10 000
kvadrātmetru platībā. Savukārt Pulksten 16.50 kūlas ugunsgrēks izcēlies
Grobiņas novada Medzes pagasta Kapsēdē. Kādas saimniecības teritorijā deguši
sadzīves atkritumi 20 kvadrātmetru platībā, kā arī kūla 100 kvadrātmetru
platībā.

Bet svētdien, 9.martā, kūlas ugunsgrēki izcēlušies cits aiz
cita un glābēji vārda vistiešākajā nozīmē steiguši no viena kūlas ugunsgrēka uz
nākamo. Pulksten 14.08 ugunsdzēsēji saņēmuši informāciju, ka ugunsnelaime
izcēlusies Grobiņā. Lauktehnikas ielā degusi sausā zāle 20 kvadrātmetru
platībā. Nepilnas 20 minūtes vēlāk, pulksten 14.25 saņemts izsaukums uz
Priekules novada Virgas pagasta Purmsātiem, kur svilusi kūla 10 000 kvadrātmetru
platībā. Pulksten 15.39 kūlas ugunsgrēks izcēlies Priekulē – Smilšu ielā degusi
sausā zāle 5000 kvadrātmetru platībā. Pusstundu vēlāk, pulksten 16.10, glābēji
saņēmuši jau nākamo izsaukumu – Liepājā, Lazaretes ielā 8 degusi pērnā zāle
10.kvadrātmetru platībā. Tajā pašā laikā, pulksten 16.12, kūlas ugunsgrēks
izcēlies arī Priekules novadā. Autoceļa Priekule-Krote 4.kilometrā degusi kūla
5000 kvadrātmetru platībā. Pulksten 16.52 glābēji jau steiguši uz Pāvilostas
novadu. Vērgales pagasta Ziemupē degusi sausā zāle 100 kvadrātmetru platībā. Pusastoņos
vakarā kūlas ugunsgrēks izcēlies Liepājā. Klaipēdas ielā degusi sausā zāle 20
kvadrātmetru platībā. Bet minūti pirms astoņiem vakarā glābēji saņēmuši
izsaukumu uz Grobiņas novada Medzes pagasta Saraiķiem, kur svilusi pērnā zāle
20 000 kvadrātmetru platībā.

Cilvēki un viņu īpašums, par laimi, no liesmām nav cietis –
glābējiem to izdevies nosargāt. Taču, ugunsdzēsēji bažījas, ka pieturoties
saulainam un sausam laikam, neapzinīgu cilvēku dēļ kūlas svilināšana nerims.

Kopumā Latvijā aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no 8.marta
pulksten 6.30 līdz 10.marta pulksten 6.30, VUGD saņēmis 320 izsaukumus, portālam
pastāstīja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija
Šembele. Kopumā dzēsti 255 ugunsgrēki, tajā skaitā 191 kūlas ugunsgrēks, veikti
29 glābšanas darbi, bijuši arī 34 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav cietuši
vai bojā gājuši cilvēki. ”Aizvadītajās brīvdienās reģistrēts 191 kūlas
ugunsgrēks. Šī gada rekords tika sasniegts svētdien, kad ugunsdzēsēji dzēsa 137
kūlas ugunsgrēkus,” viņa uzsver.  

VUGD atgādina: ”Kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud
cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg
lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku
kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus,
kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu
daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav
sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien
lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.”

V.Šembele uzsver, ka kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien
laukos, bet arī pilsētās: ”Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz
lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās
mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus.
Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija. Maldīgs
ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek
kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu
ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un
pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44
ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.”

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku
atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku
nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk
labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi
sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)
179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280
līdz 700 eiro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes
apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet
juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās
komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta 2.daļā un 179.panta 4.daļā
paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi VUGD norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu,
zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta
teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši
LAPK 179.panta 1.daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280
eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.