Aizvadītās nedēļas nogalē mūspusē izcēlies 21 kūlas
ugunsgrēks, turklāt daudzviet, par spīti aizliegumam svilināt pērno zāli un
bargajiem sodiem, kas piemērojami par šo pārkāpumu, kūla degusi lielās
platībās, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Aizvadītajā piektdienā, 13.martā, mūspusē reģistrēti pieci
kūlas ugunsgrēki. Pusdivos dienā ugunsdzēsēji glābēji steiguši uz Spīdolas ielu
Liepājā, kur blakus 6.īpašumam degusi pērnā zāle 20 kvadrātmetru platībā. Dažas
minūtes pēc pieciem pēcpusdienā kūlas ugunsgrēks izcēlies blakus Sila ielai 6.
Arī šajā vietā degusi sausā zāle, no kuras aizdegušās zaru kaudzes 20
kvadrātmetru platībā. Septiņos vakarā glābēji steiguši uz Nīcas pagastu.
Pērkonē kūla svilināta prātam neaptveramā platībā – izdeguši 100 000 kvadrātmetri.
Pusdeviņos vakarā pērnā zāle lielā platībā degusi Liepājā, Klaipēdas ielas
galā. Pie Dienvidu fortiem izdeguši 40 000 kvadrātmetri. Pēc desmitiem
vakarā glābēji atkal steiguši uz Nīcas pagastu. Šoreiz pie sūkņu stacijas
degusi sausā zāle 350 kvadrātmetru platībā.

Sestdien, 14.martā, ugunsdzēsēji glābēji izbraukuši uz
deviņiem kūlas ugunsgrēkiem. Pirmais izsaukums saņemts jau divos naktī.
Grīzupes un Kapsēdes ielu krustojumā Liepājā degusi kūla 800 kvadrātmetru
platībā. Pirms septiņiem no rīta Pulvera ielā degusi pērnā zāle 100
kvadrātmetru platībā. Ap trijiem dienā vienlaikus izcēlušies divi kūlas
ugunsgrēki. Pa 50 kvadrātmetriem izdedzis gan Alsungas ielā, gan arī
14.novembra bulvārī. Sešos pievakarē ugunsdzēsēji atkal saņēmuši izsaukumu uz Alsungas
ielu. Šoreiz degusi sausā zāle 100 kvadrātmetru platībā. Stundu vēlāk kūla 40
kvadrātmetru platībā svilusi Spīdolas ielā. Pusastoņos vakarā glābēji atkal
steiguši uz Nīcas pagastu, kur degusi pērnā zāle 500 kvadrātmetru platībā.
Pirms deviņiem vakarā 7000 kvadrātmetru liela platība izdegusi Pāvilostas
novada Sakā pie baznīcas. Bet desmitos vakarā ugunsdzēsēji steiguši uz Šķēdes
ielu Liepājā, kur blakus 12.īpašumam degusi sausā zāle un zaru kaudzes 10
kvadrātmetru platībā.

Kūlas svilināšana nav pierimusi arī svētdien, 15.martā –
šajā dienā glābēji izbraukuši uz 7 kūlas ugunsgrēkiem. Jau rīta pusē
ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu uz Aizputi – Brīvības ielā blakus 36.īpašumam
degusi pērnā zāle 50 kvadrātmetru platībā. Pēc diviem dienā glābēji steiguši uz
Priekuli – Smilšu ielā mazdārziņos degusi sausā zāle 5000 kvadrātmetru platībā.
Pussešos pievakarē ugunsnelaime izcēlusies Liepājā – Brīvības ielā degusi sausā
zāle 900 kvadrātmetru platībā. Laika posmā no sešiem līdz astoņiem pievakarē
dzēstu trīs kūlas ugunsgrēki: 14.novembra bulvārī izdeguši 50 kvadrātmetri, Durbes
novada Vecpils pagastā pie Ilmājas stacijas – 800 kvadrātmetri, bet Liepājā,
Klaipēdas ielas galā – 30 kvadrātmetri. Savukārt pirms pulksten 23 glābēji
atkal steiguši uz 14.novembra bulvāri, kur šajā gadījumā pērnā zāle svilināta
600 kvadrātmetru platībā.

Par laimi, nevienā no aizvadītās nedēļas nogalē mūspusē
notikušajiem kūlas ugunsgrēkiem cilvēki un viņu īpašums nav cietis, portālam
pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns
Andrijauskas.

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no 14.marta pulksten 6.30
līdz 16.marta pulksten 6.30, VUGD Latvijā saņēma 334 izsaukumus uz kūlas
ugunsgrēkiem, no tiem 179 dzēsti svētdien, portālam pastāstīja VUGD Preses un
sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste.

Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 738 kūlas ugunsgrēki. Kopumā
izdegusi teritorija 368 hektāru platībā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šajās
brīvdienās reģistrēts Latgalē – 93, tai seko Zemgale ar 75 kūlas ugunsgrēkiem,
Vidzeme – 65, Rīga un Rīgas reģions – 57 un Kurzeme ar 44 kūlas ugunsgrēkiem.

”Kūlas ugunsgrēki ir bīstami, jo to rezultātā nereti nodeg
arī ēkas un īpašumi. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud
cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību,” aizrāda V.Gribuste: ”Kūlas dedzināšana nevar
būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties,
liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās,
ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks
ugunsgrēks.”

Viņa uzsver: ”Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās,
kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā
sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir
ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas. Piemēram,
Liepājā pēc tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas
ugunsgrēku skaits.”

Un piebilst: ”Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un
aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir
mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas
ugunsgrēku ”sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss
vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un
platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji,
bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus
cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli. 

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas
dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šādu ugunsgrēku skaitu
samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju
domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas. Kūlas
ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja būs aktīvāka pašvaldību
iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos
nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo
nosacījumu izpildi, tā VUGD pārstāve. 

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu
Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta
administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas
personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var
novest pie ugunsgrēka.

Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju
sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu
joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

Kūlas dedzināšana ir pretlikumīga, par ko pienākas
administratīvais sods, atgādina R.Andrijauskas. Atbilstoši Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļai par kūlas dedzināšanu
uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro.

Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes
apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet
juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu
Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem)
jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas
dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai
VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai
personai – no 280 līdz tūkstoš 400 eiro.

Saskaņā ar LAPK 210.pantu, pašvaldību administratīvās
komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta 2.daļā un 179.panta 4.daļā
paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Arī Liepājas pilsētas pašvaldība atgādina par kūlas
dedzināšanas bīstamību: ”Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk dzirdam par
neapdomīgu apiešanos ar uguni. Liepājā jau reģistrēti pirmie kūlas dedzināšanas
gadījumi. Pašvaldība atgādina, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut
ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Ik gadu
Latviju pārņem par sērgu sauktā iedzīvotāju nodarbe – kūlas dedzināšana. Pērnās
zāles likvidēšana ar uguns palīdzību ir bīstama, nekontrolējama un ar likumu
aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Vēja un citu
apstākļu ietekmē mainās degšanas virziens, liesmas strauji izplatās un pārmetas
uz mežiem un ēkām, tā apdraudot arī cilvēku drošību. Kaitējums tiek nodarīts
arī dabai un bioloģiskai daudzveidībai. Kā kukaiņi, tā dažādi grauzēji un putni
iet bojā neapdomīgas dedzināšanas rezultātā.”

Lai gan kūlas ugunsgrēku pilsētā ir ievērojami mazāk,
bīstamība ir daudz augstāka, blīvākas apbūves un apdzīvotības dēļ, uzsver
Liepājas pašvaldībā: ”Nesakoptas un neapsaimniekotas teritorijas bieži vien
rezultējas ar kūlas ugunsgrēkiem. Taču kūlas dedzināšana nav veids kā
atbrīvoties no pērnās zāles.”

Kā vēsta Liepājas domes informācija, atbildīgie dienesti aktīvi
veic profilakses darbus un apseko nesakoptās teritorijas. Arī īpašnieki ir
aicināti nesakoptās teritorijas nekavējoties atbrīvot no pērnās kūlas un citiem
degt spējīgiem atkritumiem, tos nopļaujot vai nogrābjot. 

”Vecāki un skolotāji ir aicināti izglītot bērnus par
ugunsdrošības noteikumiem un kūlas dedzināšanas iespējamām sekām. Tostarp visi
iedzīvotāji ir aicināti būt uzmanīgiem uzsākot grilēšanas sezonu. Atpūšoties
neaizmirsīsim par bērnu drošību, turot tos drošā attālumā no ugunskuriem vai
griliem. Pašvaldība aicina lietot tikai grilēšanai paredzētus degšķidrumus un
lietot tos atbildīgi,” aicina pašvaldībā.

Jāpiebilst, ka gadījumā, ja tomēr notikusi nelaime vai ja
pamanīts kāds dedzinātājs vai kūlas ugunsgrēks, jāzvana Glābšanas dienestam pa
tālruni 112.