Tā nebija tīša slepkavība
Traģēdija divās ģimenēs – tā par notikušo teica personas, kuras saistītas ar noziegumu, kas pagājušā gada 4. maijā risinājās kādā dzīvoklī Siļķu ielā 16. Tur apsūdzētais Vladimirs Čertogonovs nogalināja savu labāko draugu Jegoru.
Brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem – tāds bija spriedums, ko nolasīja Liepājas tiesā. Tiesvedības laikā grozīta apsūdzētajam izvirzītās apsūdzības kvalifikācija no Krimināllikuma 116. panta, kas noziegumu kvalificē kā slepkavību, uz 123. panta 1. daļu – nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Abi vīrieši, apsūdzētais un mirušais, bijuši draugi kopš 12 gadu vecuma. Tā jau pašā tiesvedības sākumā stāstīja bojā gājušā vīrieša mamma. Ne viņa, ne apsūdzētā vīrieša māte, ne arī citi procesā iesaistītie nespēja saprast, kam bija jānotiek, lai abi tik nāvējoši sastrīdētos.
Tovakar, kad notika traģēdija, abi draugi, Jegora brālis un vēl viens vīrietis tukšoja alkohola pudeli. Kad pienāca laiks doties mājās, dzīvokļa saimnieks jau bija devies pie miera, Jegora brālis izgāja laukā uzsmēķēt, bet Vladimirs un Jegors vēl palika dzīvoklī. Brālis, nespēdams sagaidīt, kad nāks Jegors, gāja skatīties, kur viņš kavējas, un virtuvē ieraudzīja baisu skatu. Jegors gulēja uz grīdas, bet Vladimirs izmisumā noteicis: es laikam nogalināju tavu brāli. Drīz palīgā atsteidzās ātrā palīdzība, taču nekas vairs nebija līdzams. Neviens no tovakar klātesošajiem nebija pamanījis, ka abu starpā būtu kādas ķildas.
Jau no paša sākuma apsūdzētais atzina savu vainu, taču nepiekrita apsūdzības kvalifikācijai, ka tā bijusi tīša slepkavība.
Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”