Liepājas tiesa atlikusi Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas pieteikuma skatīšanu. Maksātnespējas lietas skatīšana rakstveida procesā 14.martā atlikta, jo par tiesā iesniegto maksātnespējas pieteikumu nebija informēti atsevišķi krājaizdevu sabiedrības dibinātāji, aģentūru LETA informēja Metalurgu krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Grava.Nākamās tiesas sēdes datums pagaidām vēl nav zināms.

Kā skaidroja Grava, Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā varēja būt tikai “Liepājas metalurga” darbinieki, bet uzņēmumam kopš pagājušā gada pavasara ir bijušas dīkstāves, un rudenī tas pasludināts par maksātnespējīgu. Līdz ar to lielākā daļa bijušo “Liepājas metalurga” dalībnieku, kuriem krājaizdevu sabiedrība izsniegusi kredītus, ir palikuši bez darba un stabiliem ienākumiem un pilnībā vai daļēji nespēj pildīt savas kredītsaistības. Līdz ar to šī gada februārī izveidojās situācija, ka krājaizdevu sabiedrībai vairs nepietika naudas, ko izmaksāt saviem noguldītājiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome no 5.marta anulēja Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, jo krājaizdevu sabiedrība neizpilda likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības un nespēj izpildīt saistības pret saviem noguldītājiem. Savukārt krājaizdevu sabiedrības valde pieņēmusi lēmumu vērsties tiesā ar sabiedrības maksātnespējas pieteikumu.

Krājaizdevu sabiedrībā bija 725 biedri, no tiem 230 savas kredītsaistības ir nokārtojuši un no sabiedrības izstājušies.

Kā informēja Grava, jau kopš pagājušā gada pavasara, kad uzņēmums “Liepājas metalurgs” nonāca finanšu grūtībās, krājaizdevu sabiedrība rīkojusies īpaši piesardzīgi un kopš pērnā aprīļa izsniegusi tikai 10 kredītus, bet noguldījumu līmeni samazinājusi uz pusi.

Kā ziņots, 10.martā tika sākta garantēto atlīdzību izmaksa Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības noguldītājiem.

Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vēsturiski veidojusies, apvienojot AS “Liepājas metalurgs” darbinieku arodbiedrības biedrus, tādējādi uzņēmuma maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstājusi ietekmi arī uz krājaizdevu sabiedrības izsniegto kredītu atmaksu. Ņemot vērā kredītņēmēju maksājumu kavējumus, krājaizdevu sabiedrībai bija pienākums veidot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem, kas būtiski samazināja tās kapitālu, paziņojumā medijiem informē FKTK.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 5.martā Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā savus līdzekļus bija noguldījuši 262 krājaizdevu sabiedrības biedri par kopējo summu 102 355,34 eiro. Lielākajai daļai biedru jeb aptuveni 80% krājaizdevu sabiedrībā bija noguldītas summas no 0,01 līdz pieciem eiro. Garantētās atlīdzības izmaksa – līdz 100 000 eiro vienam noguldītājam – tiks veikta visiem noguldītājiem, kuriem pēc Noguldījumu garantiju likuma ir tiesības saņemt šādu garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

Saskaņā ar FKTK rīcībā esošo informāciju no Noguldījumu garantiju fonda (NGF) izmaksai 262 noguldītājiem nepieciešami 102 355,34 eiro. Noguldījumu garantiju likumā noteikts, ka garantētā atlīdzība jāizmaksā ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Aprēķinot garantētās atlīdzības apmēru, ņem vērā procentu maksājumus līdz 5.martam ieskaitot.

Patlaban NGF ir naudas līdzekļi vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar FKTK noteikto garantētās atlīdzības kārtību no šodienas noguldītājiem, kuriem krājaizdevu sabiedrībā noguldījums veido no 0,01 līdz 500 eiro, garantētās atlīdzības izmaksu veiks Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, veicot izmaksu no sabiedrības līdzekļiem. Noguldītājiem būs jāuzrāda identitāti apliecinošs dokuments.

Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība darbības licenci saņēma 2000.gadā. Pēc aktīvu apjoma tā ieņem 10.vietu starp 34.Latvijā licencētajām krājaizdevu sabiedrībām. 2013.gada nogalē krājaizdevu sabiedrībai bija 725 biedri.

Latvijā patlaban darbojas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu saviem biedriem finanšu pakalpojumus – noguldījumus, aizdevumus u.c. Latvijā krājaizdevu sabiedrības veidojušās pēc diviem principiem – pēc teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības. Par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst, iegādājoties tās pajas, un atšķirībā no bankas klienta krājaizdevu sabiedrības biedram ir iespējas aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segments Latvijā aizņem salīdzinoši nelielu daļu no finanšu sektora – aptuveni 0,05% no kopējiem finanšu sektora aktīviem.