Traģiskais negadījums, kurā gāja bojā strādnieks, pirms diviem gadiem notika bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā.

Liktenīgajā dienā 2024. gada marta sākumā bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā Jānis Ķ. kopā ar Gunti K., kurš piesaistīts kā ārpakalpojuma sniedzējs, veica darbus, kas saistīti ar ieķīlātās maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” mantas realizāciju.

Jāņa vadīts autokrāvējs ar dakšām pacēlis garāžas vārtus, kas izāķējušās no eņģēm un uzkritušas virsū Guntim.

Gūto traumu dēļ vīrietis zaudēja dzīvību.

Pēc notikušā AS “KVV Liepājas metalurgs” bojāgājušā ģimenei finansiālu atbalstu nav sniegusi.

Nu jau likvidētās akciju sabiedrības maksātnespējas administratore Agrita Jaunsleine tiesā sacīja, ka notikušais ir šausmīga traģēdija, bet viņa nav ne uzņēmuma īpašniece, ne valdes locekle, proti, administratorei maksātnespējas procesā tiesības piedāvāt kompensāciju nav piešķirtas.

Apsūdzētais liecināja, ka tas bija nelaimes gadījums, tikmēr prokuratūra uzskata, ka

notikušais vērtējams kā nonāvēšana aiz neuzmanības.

Tiesa lēmusi Jāni atzīt par vainīgu un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Tāpat no viņa nolemts piedzīt cietušās – bojāgājušā sievas – labā materiālā kaitējuma kompensāciju 4348,10 eiro apmērā un kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu 19 500 eiro apmērā.

Tiesa pieņēmusi arī blakuslēmumu – nekavējoties nosūtīt materiālus un ziņas Dienvidkurzemes prokuratūrai, kas iegūtas iztiesāšanas laikā, izvērtēšanai par Krimināllikuma 146. panta otrajā daļā (par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi) paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu no AS “KVV Liepājas metalurgs” amatpersonu puses.

Tiesas blakuslēmums stāsies spēkā vienlaikus ar spriedumu, ko vēl var pārsūdzēt.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta “Kriminālprocesa likumā” noteiktajā kārtībā.