Liepājas tiesa ir noraidījusi organizācijas “Russkaja zarja” līdera Illariona Girsa pieteikto lūgumu, lai krimināllietu, kurā viņš apsūdzēts par nacionālā naida izraisīšanu, tiesa iztiesātu bez viņa klātbūtnes, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Inta Kurpa.

Girss vēstulē Liepājas tiesai norādījis, ka uz šodien paredzēto tiesas sēdi nevarot ierasties. Kopš šī gada 3.maija Girss atrodoties Krievijā, jo, pēc paša teiktā, viņš Latvijā tiekot vajāts savas politiskās pārliecības dēļ. Girss vēstulē tiesai norādījis, ka minēto apstākļu dēļ nevarot ierasties uz tiesas sēdi, un lūdzis lietu iztiesāt bez viņa un viņa izvēlētā aizstāvja klātbūtnes.

Šo Girsa lūgumu tiesa nav apmierinājusi. Lai gan Kriminālprocesa likuma (KPL) 464.pants paredz iespēju, ka krimināllietu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais ir iesniedzis tiesai šādu lūgumu, tomēr tiesas ieskatā konkrētajā lietā šis KPL pants nav piemērojams, jo apsūdzība ir celta par smagu noziegumu. Savukārt, lai izlemtu, vai atbilstoši KPL 465.pantam ir iespējama lietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē, tiesai ir nepieciešams pārbaudīt Girsa iesniegumā norādītos apstākļus. Turklāt arī šajā gadījumā lietu nevarētu iztiesāt bez apsūdzētā aizstāvja klātbūtnes, skaidroja tiesā.

Tā kā Girsa lūgums iztiesāt lietu bez viņa klātbūtnes ir noraidīts, tiesa atlikusi tiesas sēdi šajā krimināllietā uz 2017.gada 24.janvāri.

Kā ziņots, Girss apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 78.panta 2.daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. KL par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Kā ziņots, Girss Krievijā pieprasījis politisko patvērumu. Šādu soli Girss pamato ar to, ka Latvijā viņš tiekot vajāts saistībā ar viņa politisko darbību.

“Latvijā, kuras pilsonis es esmu, tieku vajāts par savu politisko pārliecību un darbību. Latvija ir mana mazā dzimtene, savukārt Krievija – lielā, līdz ar to šajā gadījumā Krievija ir krietni dabiskāka izvēle,” sacīja Girss.

Statusa piešķiršana Krievijā, kā skaidroja Girss, prasa aptuveni trīs līdz sešus mēnešus.

Girss pauda, ka patlaban Latvijā pret viņu virzīti trīs “politiski motivēti” kriminālprocesi, turklāt 6.septembrī Liepājā paredzēta tiesas sēde saistībā ar vienu no tiem. Girss esot saņēmis pavēsti, saskaņā ar kuru viņam jāierodas uz minēto tiesas sēdi.

LETA jau ziņoja, ka pavasarī Girss atstāja Latviju un pārcēlās uz Krieviju. Drošības policijas (DP) preses sekretāre Līga Pētersone, vaicāta, vai DP nav pieņēmusi lēmumus, kas liktu Girsam pamest Latviju, aģentūrai LETA teica, ka viņas pārstāvētā iestāde nav saistīta ar Girsa pārcelšanos uz Krieviju.

Iepriekš vēstīts, ka DP pret Girsu sākusi trīs kriminālprocesus.

DP pērn vienu no lietām pēc KL panta par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu nodeva kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā. Prokuratūra lietu nodeva Liepājas tiesai, taču tā šogad janvārī lietu nosūtīja atpakaļ prokuratūrai trūkumu novēršanai. Kā aģentūrai LETA teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina, martā lieta vēlreiz nosūtīta tiesai. Liepājas tiesā aģentūrai LETA teica, ka lietu skatīs 6.septembrī.

Šajā lietā drošības līdzeklis Girsam nav noteikts, norādīja Sutugina. Lieta ir saistīta ar 2014.gada novembrī tīmekļa vietnē “http://illarion.lv” publicēto rakstu. Kriminālprocess tika sākts 2014.gada novembrī.

Jau ziņots, ka DP 2013.gada darbības pārskatā Girss tika minēts starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā.