Pastāstot laikrakstam “Kurzemes Vārds” par kaimiņa, iespējams, negodprātīgo rīcību, Medzes pagasta “Puķīšu” saimnieki Egita Rače un Andris Matutis divus gadus sava viedokļa dēļ bijuši spiesti skaidroties tiesā. Lieta skatīta divās tiesās, un abas lēmušas, ka kaimiņa celtajām pretenzijām pret “Puķīšu” saimniekiem nav pamata.

2017. gada 16. martā laikrakstā “Kurzemes Vārds” publicēts raksts “Kaimiņi uz grāvja asās kants”. Tajā Egita Rače un Andris Matutis klāstīja, ka kaimiņš Juris Kūms, rokot novadgrāvjus, pārkāpis īpašuma robežas un, sakārtojot meliorāciju, nozāģējis vairāk nekā 15 “Puķītēs” augošus kokus. 

J. Kūms drīz pēc raksta publicēšanas E. Rači un A. Matuti iesūdzējis tiesā, prasot nepatiesu, godu un cieņu aizkarošu ziņu atsaukšanu, kā arī morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, proti, no katra atbildētāja viņš vēlējies saņemt 1000 eiro.

Viņam bijušas pretenzijas pret “Puķīšu” saimnieku atsevišķiem izteikumiem, piemēram, “redzu – grāvis izrakts manā teritorijā, (..) varēja taču vienoties, ka rok pa robežu”, “sakārtojot meliorāciju, nozāģēti “Puķītēs” augošie koki”, un citiem. 

Prasības pieteikumā viņš norādījis, ka publicētās ziņas esot pilnīga nepatiesība, jo visas rakstā minētās darbības veicis savā īpašumā. 

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušā gada 13. jūnijā lēma, ka J. Kūma prasība pret  E. Rači un A. Matuti ir noraidāma, taču vīrietis par šo spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību. 

Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka “Puķīšu” saimniekiem, konstatējot koku izciršanas faktu un vērtējot to kopumā ar nesaskaņotiem meliorācijas grāvja rakšanas darbiem, bija pamats pirmsšķietamam secinājumam, ka koki izrakti grāvju pusē, kas atrodas viņu īpašumā, teikts tiesas spriedumā. 

Arī ar Grobiņas būvvaldes atzinumu pierādīts, ka būvdarbi strīdus teritorijā veikti ārpus saskaņotā projekta.

Tāpat tiesa secinājusi, ka J. Kūma pats ar savām darbībām radījis faktisko bāzi, lai “Puķīšu” saimnieki izteiktu secinājumus, ka koki nozāģēti viņu īpašumā. Arī J. Kūma rīcība, izraujot koku celmus no zemes, nav devusi E. Račei un A. Matutim iespēju pārliecināties par vietu, kur šie koki nozāģēti, – viņu vai kaimiņu īpašumā. Līdz ar to ziņu, ka kokus J. Kūma nozāģējis īpašumā “Puķītes”, nevar atzīt ne par patiesu, ne par nepatiesu. “Ja prasītājs būtu rīkojies kaut mazākā mērā godprātīgi, tas ir, veidā, ko varētu sagaidīt no labām kaimiņu attiecībām, viņš vismaz būtu informējis atbildētājus par nodomu veikt meliorācijas darbus. Apelācijas instances tiesa uzskata, ka tas būtu novērsis iespējamo konflikta situācijas rašanos,” norādīts spriedumā.

Sprieduma motīvu daļā arī pausts, ka izteikums: “Sanāk, ka dod Eiropas naudu, lai izpostītu citu īpašumu,” atzīstams par viedokli un viedoklis nevar tikt atzīts par nepatiesu, līdz ar to arī par godu un cieņu aizkarošu.

Arī apgabaltiesa lēmusi noraidīt J. Kūma prasību pret E. Rači un A. Matuti par nepatiesu, godu un cieņu aizkarošu ziņu atzīšanu un atsaukšanu. No J. Kūma piedzīti tiesāšanās izdevumi. 

Spriedums maija sākumā stājies spēkā, lasāms Latvijas tiesas mājaslapā.