2.decembra vakars gaužām nelaimīgs izvērties Liepājas Sociālā dienesta medicīnas māsai Lailai Dūnei. Ejot mājās pa Ludviķa ielu, viņa kritusi un tagad guļ slimnīcā ar sarežģītu potītes lūzumu. Viņas ārsts Vilnis Vigulis skaidro, ka ārstēšanās sievietei būšot ilgstoša, savukārt Laila pati ir pārliecināta – daļa vainas par notikušo jāuzņemas pilsētas apsaimniekotājiem, jo iela tovakar nav bijusi apgaismota un viņa tumsā nav pamanījusi uz ietves bedri, kurā paklupa.

Negadījums noticis ap pulksten 22. No K.Valdemāra ielas nogriezusies Ludviķa ielā, Laila devusies tramvaja sliežu virzienā. “Tumsā jutu, ka ielas labā puse, pa kuru gāju, ir nelīdzena, tāpēc gribēju pāriet otrā pusē,” viņa stāsta par tovakar piedzīvoto. “Jau gribēju šķērsot brauktuvi, kad ieraudzīju, ka tuvojas mikroautobuss. Lai palaistu to garām, vēl dažus soļus spēru pa Ludviķa ielu, un tur arī notika nelaime.” Bija lijis lietus, apkārt viss tumšs, un sieviete tumsā neredzēja peļķi un nevarēja zināt, ka tā slēpj bedri. Viens solis, un viņa klupa. “Vēl tagad man ausīs skan lūstošo kaulu troksnis,” Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā gulošā sieviete sāpēs saviebjas. “Vienā mirklī biju gar zemi un man šķiet, ka no drausmīgajām sāpēm uz mirkli pat zaudēju samaņu.”

Tagad jau trešo nedēļu Laila guļ slimnīcā, kāja ir operēta, un viņa drīzumā droši vien dosies mājās. Sieviete raizējas, kas tur notiek. Laila stacijas rajonā īrē ar malku kurināmu dzīvokli trešajā stāvā. “Kā es uznesīšu malku, kā aiziešu uz veikalu pēc pārtikas?” viņa prāto. Tad pasmaida un saka: “Man ir labi kaimiņi, arī tante un draudzenes. Gan jau palīdzēs.”

Lailas ārstējošais ārsts, traumatologs Vilnis Vigulis piekrīt, ka trauma patiešām esot sarežģīta – labās kājas potītes ārējā, iekšējā un lielā liela kaula ārējās malas lūzums. Ir veikta operācija un lūzums sastiprināts ar skrūvēm un metāla stiprinājumiem, ko, visticamāk, izņems pēc gada. Nespējot strādāt, Laila zaudē arī daļu no ienākumiem, tāpēc viņa prāto: ja reiz pilsētas apsaimniekotāji nevar sakārtot apgaismojumu un ietves segumu tā, lai cilvēkiem nebūtu jālauž kājas, lai tad kompensē cietušajiem zaudējumus.

Liepājas pilsētas izpilddirektors Edgars Rāts, uzzinot par notikušo, izteica nožēlu un novēlēja slimniecei ātrāk izveseļoties. Taču par to, vai cietušajai ir tiesības prasīt kādu kompensāciju no pašvaldības, viņš sacīja: “Tad vispirms jānoskaidro, vai patiešām apgaismojuma tovakar nebija. Ja tā būs taisnība, iespējams, ir pieļaujamas tiesu lietas.” Taču viņš piebilda, ka šis jautājums ir tikpat strīdīgs kā automašīnu slīdēšana slidenā laikā. “Tāpat kā šoferiem ir jāizvēlas laika apstākļiem atbilstošs braukšanas stils, tā arī gājējiem ir jāuzmanās vietās, kur iešana nedroša,” viņš sacīja. Un piebilda, ka, protams, arī ielām vajadzētu būt sakārtotām.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Mani pārsteidz arī tas, ka laikā, kamēr tumsā gulēju uz ietves, nevarot piecelties, un gaidīju pašas izsaukto ātro palīdzību, neviens no garām braucošo automašīnu vadītājiem neapstājās un nepainteresējās, vai man nevajag palīdzēt,” saka Laila.

Ludviķa iela ir nelīdzena, ar daudzām dažāda izmēra bedrēm un bedrītēm, un viena no tām Lailai bija liktenīga.