Šodien, 4.oktobrī, tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. Ugunsdzēsēji glābēji Latvijā kopumā šogad devušies palīgā vairāk kā 680 dzīvniekiem, portāls uzzināja glābšanas dienestā. Un ievērojams skaits dzīvnieku glābts arī mūspusē.

Kā vēsta VUGD apkopotā statistika, šogad 9 mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši jau 5147 glābšanas darbus un no tiem 686 gadījumos palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem.

Apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 381 gadījumos, savukārt 276 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.

Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – 316 gadījumos glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Otrajā vietā ierindojas putni – 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītesun citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt. Trešajā vietā ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 64 reizes.

Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 278 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 219 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 188 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.

Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.

Arī mūspusē vismaz reizi nedēļā glābēji steidz palīgā nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Tieši tāpat, kā Latvijā kopumā, arī Liepājā un apkaimē visbiežāk nelaimē nonāk kaķi. Minkas gan no kokiem un jumtiem nocelti, gan šahtām izcelti. Tāpat vairākos gadījumos kaķi atbrīvoti no pusatvērtas plastmasas loga vērtnes, kas kaķa dzīvībai ir ļoti bīstami, jo dzīvnieks var savainot mugurkaulu.

Tāpat mūspusē bieži glābēji tiek saukti palīgā glābt putnus – gan ledū it kā iesalušus gulbjus, gan ventilācijas šahtās iekļuvušus putnus – kaijas, baložus, vārnas utt. Vairākas reizes bijuši arī gadījumi, kad ugunsdzēsēji notvēruši čūskas.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu: ”Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts.”

Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.

VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju palīdzība.