Šodien, 4.oktobrī, tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu steidz palīgā vairākiem dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē, portālam pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Inta Palkavniece.

Šogad deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji Latvijā kopumā veikuši vairāk nekā 5506 glābšanas darbus un teju katrs septītais izsaukums jeb 735 gadījumi bija, kad palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem.

Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 395 gadījumos, savukārt 311 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.

Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 294 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 275 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 166 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.

Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas darbiem ir satīti tieši ar kaķiem un šogad jau 325 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās.

Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni – 138 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt.

Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 70 reizes, kā arī šogad 67 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.

Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa, jautāta, cik bieži palīdzība mūspusē nepieciešama dzīvniekiem un kuriem visvairāk, portālam atzina, ka diemžēl atsevišķa statistika pa reģioniem nav izdalīta.

Taču arī mūspusē vismaz vairākas reizes nedēļā ugunsdzēsēji glābēji saņem izsaukumus, kad palīdzība nepieciešama nelaimē nonākušām dzīvām radībām.

Situācija ir līdzīga, kā Latvijā kopumā. Palīdzība nepieciešama gan pusatvērtos logos iesprūdušiem un kokos uzkāpušiem kaķiem, gan ventilācijas šahtās iesprūdušiem un tīklos sapinušamies dažādiem putniem, par nevietā ielīdušiem rāpuļiem, dažādās bedrēs iekritušiem dzīvniekiem utt.

Tā kā Liepājā, tāpat kā Latvijā kopumā, nav speciāla dzīvnieku glābšanas dienesta, tad ugunsdzēsēji glābēji steidz uz ikvienu izsaukumu.

”Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu,” piebilst Inta Palkavniece: ”Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.”

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.

”Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts,” tā Inta Palkavniece.

Un uzsver: ”Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.”

VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju palīdzība!