Sita ar rokām, kājām un koka zaru

Vīrieša minētais gadījums noticis pirms gada Kuldīgā. Jauniešu bariņš 14 gadus veco Aneti (vārds mainīts) ieaicināja kādā pagalmā. ”Noņēma meitai brilles un sāka viņu dauzīt,” stāsta tēvs.

Aneti situšas divas meitenes, bet vēl vairāki jaunieši – gan puiši, gan meitenes – tajā noraudzījušies un filmējuši notiekošo, tādējādi vēl vairāk pazemojot upuri.

Anete spārdīta ar kājām, rauta aiz matiem, pret viņas galvu dzēstas cigaretes, stāsta meitenes tētis.

Viņa arī piespiesta uz lapas uzrakstīt apņemšanos, ka par notikušo neziņos policijai, pretējā gadījumā viņai atkal tikšot nodarīti miesas bojājumi.

”Galvenajai sitējai tobrīd bija 16 gadi, otra meitene, šķiet, bija manas meitas vienaudze. Noziegums tika pastrādāts ar iepriekšēju nodomu grupā. Taču visu vainu piekaušanā uzņēmās vecākā meitene, līdz ar to tas vairs netika uzskatīts par grupveida noziegumu.”

Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai lasāms, ka nepilngadīgā Marta (vārds mainīts) Anetei miesas bojājumus nodarījusi personiskas nepatikas dēļ.

Viņa 14 gadus vecajai pusaudzei ne mazāk kā desmit reizes situsi ar plaukstām un dūrēm, izrāvusi upurim matus, ar kājām vairākas reizes spērusi pa pusaudzes ķermeni,

tīši ar celi situsi Anetei pa seju deguna rajonā, pēc kā meitenes deguns sācis asiņot. Ar to varmākai nav bijis gana – ne mazāk kā piecas reizes viņa pusaudzei pa ķermeni, rokām, kājām un kaklu situsi arī ar koka zaru.

Anetei lauzts deguns, viņa guvusi smadzeņu satricinājumu un citus miesas bojājumus. Tie gan atzīti par viegliem. Līdz ar to uzbrucēja saukta pie atbildības par vieglu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu.

Pirmā instances tiesa šī gada februārī jaunietei piespriedusi 100 stundu ilgu sabiedrisko darbu.

Anetes vecāki spriedumu pārsūdzējuši, un paredzēts, ka jūlija nogalē apelācijas sūdzību slēgtā sēdē skatīs Kurzemes apgabaltiesa Liepājā.

Šobrīd ģimene Liepājā meklē juristu, kurš būtu gatavs uzņemties tiesā pārstāvēt cietušo intereses (interesenti vīrieša kontaktus var uzzināt redakcijā – I. O).

Izolācijā jādzīvo upurim, nevis varmākai

Anetes tētis stāsta, ka meitai pēc uzbrukuma ik pa laikam joprojām sāpot mugura, taču visnopietnākā ir emocionālā trauma, ar kuru meitene un viņas ģimene tagad spiesta sadzīvot. ”Tā paliks uz visu mūžu! Meita pameta skolu, pārgāja uz tālmācību. Meita arī aizbrauca prom no Kuldīgas, jo

viņai internetā un caur draugiem turpināja izteikt draudus, tostarp, ka nogalinās viņas māti,”

stāsta vīrietis, norādot, ka rezultātā faktiski ir izolēts un sodīts upuris, nevis varmāka.

Meitene apmeklējusi psihologu, taču tik un tā viņa pastāvīgi izjūtot bailes, visur saskatot apdraudējumu. ”Man nav vēlmes atriebties vai tamlīdzīgi. Nav runa par sodu, bet par to, kā turpmāk veidosies šo meiteņu, kuras to visu nodarīja, dzīve un kā viņas iekļausies sabiedrībā.

Pāridarītāju, pret kuru tika uzsākts kriminālprocess, izslēdza no skolas. Vai ar to panākts audzināšanas efekts? Varbūt viņa par to tikai priecājas. Kas galu galā viņu audzinās? Ja viņai piespriedīs mazgadīgo koloniju, vai tā būs audzināšana?

Drīzāk esmu sašutis par to, ka institūcijas, kurām vajadzētu ar šādiem pusaudžiem strādāt, īsti nerīkojas. Tā, manuprāt, ir mūsu sabiedrības bēda.

Internets pilns ar jauniešu vardarbību, bet vai kāds kontrolē, ko jaunieši vakaros un naktīs dara parkos, benzīntankos utt.?

Protams, tas jādara vecākiem, un gan jau viņi arī cenšas kontrolēt savus bērnus, taču reizēm ar pašu spēkiem ir par maz”.

Vīrietis cer, ka šis stāsts liks aizdomāties gan vecākiem, gan pedagogiem, gan arī policijai. ”Attiecībā uz pusaudžu vardarbību ir jātaisa liela brēka pa visu Latviju!,” atzīmē piekautās meitenes tētis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.