Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa aģentūru LETA informēja, ka vairākās mācību iestādēs visā Latvijā šodien saņemts identisks e-pasts par iespējamiem drošības riskiem.

Šāda veida e-pasti policijas redzeslokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz.

LETA noskaidroja, ka kāds cilvēks e-pastā aicinājis apmeklēt platformas “Telegram” diskusiju kanālu, kurā ir redzams pret latviešiem vērsts saturs, veicināta naida kurināšana un daudz ar vardarbību saistīts saturs.

Tāpat tur redzami ekrānšāviņi no citiem e-pastiem, kas šķietami adresēti valsts institūcijām un uzņēmumiem ar līdzīgu vardarbīga rakstura saturu.

Līdz šim noskaidrots, ka izplatīti vismaz trīs veidu paziņojumi no vairākām adresēm,

taču redzams, ka sūtītājs ir ģenerējis dažādas e-pasta adreses un visi gadījumi ir sasaistīti.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks aģentūrai LETA apliecināja, ka e-pastus saņēmušas ap 300 izglītības iestādes.

“Trīs dažādi paziņojumi, vairākas e-pasta adreses reģenerētas un arī redzam sasaisti ar pagātni, proti, arī pirmdien bija līdzīgi gadījumi tiesās. Tagad speciālisti strādā, lai saprastu, no kurienes e-pasta adreses reģenerētas.

IP adreses ir no dažādām valstīm vienlaikus, tur ir gan Āfrika, gan Eiropa.

Kibervidē to viegli var izdarīt, lai maldinātu par savu patieso atrašanās vietu, tāpēc tikpat labi šis cilvēks vai cilvēki atrodas Latvijā,” norādīja Ruks.

Policija vērtē, ka šo darbību mērķis bija satraukt Latvijas sabiedrību un destabilizēt iestāžu darbu, tomēr šobrīd satraukumam nav pamata.

Ruks pašlaik nevarot pateikt,

vai tā bijusi Latvijai nedraudzīgu valstu organizēta akcija vai kādi citi rīcības motīvi,

jo policija strādā un cenšas saprast, no kurienes šie draudi izplatīti.

“Cerēsim, ka izdosies sadzīt pēdas šim cilvēkam vai cilvēku grupai, kas tehnoloģiski nav vienkārši,” piebilda policijas priekšnieks.

Policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums.

Policijā skaidroja, ka zema riska līmeņa draudos ārkārtas pasākumu nodrošināšana izglītības objektā, piemēram, personu evakuāciju nav nepieciešams veikt.

Vienlaikus LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju daļa skolu, piemēram, Rīgas reģionā tomēr veikušas audzēkņu evakuāciju.

To, ka draudu vēstuli par spridzekli izglītības iestādē saņēmusi Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola, apstiprina tās direktore Laila Roga.

“Tā pienāca uz skolas e-pastu, teksts bija krievu valodā,” viņa pastāsta.

Vēstuli izlasījis direktores vietnieks Kaspars Politers, darījis to zināmu L. Rogai.

“Reaģējām, sazinoties gan ar Pašvaldības, gan ar Valsts policiju. Rīkojāmies atbilstoši iekšlietu institūciju norādēm,” pauž L. Roga.

Skolā nekādas panikas nav bijis, turpinās mācības un viss esot mierīgi, uzsver direktore.

Latvijas skolām, pēc viņas teiktā, izsūtīts ap 300 draudu vēstuļu. “Ar to ir jārēķinās, un ar vēsu pratu viss jāizsver,” viņa saka.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve (IZM) Evija Ansonska aģentūrai LETA skaidroja, ka katrai mācību iestādei ir evakuācijas plāns un iekšējie noteikumi, kas paredz skolas vadības rīcību apdraudējuma gadījumā, atbilstoši kuram skolas arī rīkojas. 

“Valsts policija šīs e-pasta vēstules kvalificējusi kā zemus draudus, bet skolas kā augstu drošības risku, tāpēc attiecīgi rīkojušās, rūpējoties par skolēnu un pedagogu drošību. Pašlaik esam lūguši VP precizēt drošības algoritmus, lai varam izglītības iestādēm sniegt izvērstu skaidrojumu par vēlamo rīcību,” pauda IZM pārstāve.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda ozola (“Kods Rīgai”) aģentūrai LETA stāstīja, ka pēc anonīmo draudu vēstuļu saņemšanas Rīgas skolās nenotika plaši evakuācijas pasākumi, “pateicoties iepriekšējai pieredzei un skaidrajai rīcībai”.

Dažas izglītības iestādes gan izlēmušas evakuēties.

Ozola skaidroja, ka galvaspilsētas skolas jau agrāk ir saņēmušas līdzīgas anonīmas vēstules. Katrs šāds gadījums tiekot izvērtēts un par katru ziņots policijai. Pēdējo reizi šāds sūtījums saņemts vien pirms nedēļas.

Skolas nodod informāciju gan Izglītības, kultūras un sporta departamentam, gan Valsts policijai, kas sniedz savu vērtējumu par draudu līmeni. Ja tiek saņemta informācija, ka draudu līmenis ir zems un evakuācija nav nepieciešama, skolēnu evakuācija nenotiek.

Ozolas skatījumā, šodien situācija esot bijusi citāda, jo šādas vēstules saņēmušas ne tikai Rīgas skolas, bet mācību iestādes visā Latvijā.

Ozola pieļāva, ka pieredzes trūkuma dēļ reģionos ātrāk pieņemts lēmums par bērnu evakuāciju, savukārt Rīgā sagaidīts draudu līmeņa vērtējums. Tā kā draudi novērtēti kā zemi, tad pārsvarā skolās turpināts nepārtraukts darbs, tomēr atsevišķas skolas evakuējušas savus skolniekus.

Domnieces vērtējumā, reizēm būtu nepieciešama skaidrāka atgriezeniskā saite no Valsts policijas, taču saziņa notiekot un, ja ne katra skola, tad departaments saņem informāciju par draudu līmeni un informē skolas.

Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecina, ka e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta, un, izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam.

Kā ierasts, Valsts policija veic drošības pārbaudes mācību iestādēs un ir saziņā ar skolu personālu par nepieciešamo rīcību.

Valsts policija šos gadījumus vērtēs kriminālprocesā. Kriminālprocess sākts par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu.

Policija atgādina, ka par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu paredzēta kriminālatbildība.