“Mūsu teritorijā notika izlietotas plastmasas novietnes aizdegšanās. Domāju, ka tā bija pašaizdegšanās, bet, protams, skatīsimies kamerās, dienesti un policija dos savu slēdzienu.

Viss nodzēsts, ugunsdzēsēji vēl lej ūdeni atsevišķās kūpošās vietās, lai būtu garantija [ka viss nodzēsts], bet varu teikt, ka šis ugunsgrēks likvidēts,” portālam piektdien pēcpusdienā sacīja “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.

Pulksten 14.24 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastu, kur deg plastmasas atkritumi 200 kvadrātmetru platībā.

Notikuma vietā strādāja 14 Liepājas ugunsdzēsēji glābēji ar pieciem speciāliem ugunsdzēsības transportlīdzekļiem.

Pulksten 15.25 ugunsgrēks lokalizēts un dzēšanas darbi notikuma vietā turpinājās, informēja VUGD pārstāve Sandra Vējiņa.

Strādāja arī Grobiņas ugunsdzēsēju formējums.

Portālam liepajniekiem.lv ierodoties atkritumu poligonā ”Ķīvītes”, pretim brauca un jau projām devās Grobiņas ugunsdzēsēji. Melni dūmi vairs nekūpēja.

Plastmasas gruži aizdegās poligona ziemeļu galā pie paša žoga, tur vēl stīgoja dūmi un ugunsdzēsēji turpināja dzēšanas darbus.

Uzņēmuma ”Liepājas RAS” tehnika šķūrēja melnos plastmasas gabalus, lai tos izkliedētu un ugunsdzēsēji atdzesētu ar ūdens strūklu.

Sabraukušas ne tikai piecas VUGD automašīnas, bet arī Valsts policija, Dienvidkurzemes novada Pašvaldības policija un Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

N. Niedols notikušo sauc par ārkārtas gadījumu. ”Šāda veida aizdegšanās ir pirmo reizi. Mums ir bijusi gružu kalnā aizdegšanās, bet šeit, lielgabarīta plastmasas aizdegšanās – pirmo reizi.

Protams, domāsim, kādus pasākumus varētu veikt, lai novērstu iespēju turpmāk kaut ko tādu piedzīvot. Kalnā ir siltuma kameras, bet šeit… godīgi sakot, nebijām iedomājušies. Labi tas, ka ir norobežoti sektori.

Vienā sāka degt, pārmetās vēl uz otru, bet tas viss pietiekami ātri tika kontrolēts, burtiski pārdesmit minūtes un atklātas liesmas vairs nebija. Labi, ka šeit viss ir pārskatāms, teritorija ar cietu segumu, viss ir norobežots, uguns izplatība nekur tālāk nav iespējama.

Gaisa piesārņojums gan bija – melni dūmi, vienīgais būtiskais vides kaitējums,”

viņš pastāsta.

Vai plastmasa var tā vienkārši pati aizdegties kā šķelda? ”Grūti pateikt. Vai nu kāds ķīmisks savienojums, vai stikla gabals izsaucis. Brīžam jau mežos notiek pašaizdegšanās. Noteikti izpētīsim videokameru ierakstus.

Nepiederošas personas poligona teritorijā nav bijušas.

Mūsu darbinieks, kurš šeit strādāja, pamanīja dūmu strūkliņu un uzreiz ziņoja,” saka N. Niedols.

Esot maz ticams, ka no ārpuses kāds kaut ko būtu pārmetis pār betona žogu, bet to vēl skatīties novērošanas kameru ierakstos.

VUGD šīs ir bijis paaugstinātas bīstamības izsaukums, tomēr Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas 2. daļas komandieris, kapteinis Edgars Vējš saka – šajā gadījumā nekas bīstams un sarežģīts nebija.

”Jo vēja virzienā, kur notika izplatība, priekšā ir dzelzsbetona siena. Uguns varēja izplatīties vienīgi pret vēju, kur tā notiek ļoti lēni. Sākām dzēšanu no vēja puses un ātri izdevās lokalizēt,” viņš uzsver.

Kā plastmasa varēja aizdegties, ugunsdzēsējs glābējs neminēšot, to noskaidros Valsts policija.

”Varētu būt dažādi iemesli. Šajā gadījumā vienīgais, ko varu pateikt, nepiederošas personas šeit iekļūt nevar,” pauž E. Vējš.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.