Zagļu arods ir vecs kā pasaule, un, mainoties laikam līdzi, arvien
rūdītāki un slīpētāki kļūst arī garnadži. Protams, joprojām netrūkst vecās skolas piekritēju – kramplaužu un
kabatzagļu, kas darbojas ar pārbaudītām metodēm. Taču arvien vairāk kļūst arī
to, kuri savos tumšajos darbos izmanto visjaunākās tehnoloģijas, kas
viltniekiem sniedz neierobežotas iespējas citu cilvēku apkrāpšanā. Godīgajiem
pilsoņiem un kārtību sargājošo iestāžu darbiniekiem nekas cits neatliek, kā
censties neatpalikt no zagļiem gudrībās, lai spētu no krāpniekiem pasargāties.

“Jau daudzkārt
esam aicinājuši cilvēkus uzmanīties sabiedriskajā transportā, jo tur, kur ir
liela ļaužu drūzmēšanās, zagļiem visvieglāk nemanītiem darboties,” uzsver Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Ingus Ukstiņš. Nedrīkst atstāt makus bikšu aizmugurējās kabatās, somas
jātur priekšpusē un vislabāk tās pieturēt arī ar roku.

Sabiedriskais
transports zagļiem arī tāpēc ir iecienīta darbošanās vieta, ka iepriekš var
labi novērot, kur cilvēks novieto maku, kad no tā izņēmis naudu vai braukšanas
biļeti. Rūdītākie garnadži pat spējot ātri novērtēt, cik daudz makā ir naudas,
vai tajā ir arī bankas norēķinu kartes utt.

Vasarā neapšaubāmi
garnadžiem pateicīgākais darbalauks ir pludmale, kur cilvēki atpūšas un
atslābina uzmanību. Saulē sakarsuši, atpūtnieki steidz veldzēties jūras viļņos,
nereti aizmirstot par krastā atstāto mantu drošību. To savukārt nekavējoties
izmanto zagļi. “Vasarā zādzību skaits pludmalē palielinās, regulāri
saņemam informāciju par nozagtām mantām,” atzina I. Ukstiņš. Viņš
atgādināja, ka arī atpūšoties cilvēki savas mantas nedrīkst atstāt bez
uzraudzības.

Policijā reģistrētās zādzības Liepājā un
apkārtnē

2013. gadā no 1.
janvāra līdz 31. jūlijam – 361

2014. gadā no 1.
janvāra līdz 31. jūlijam – 486

2015. gadā no 1.
janvāra līdz 31. jūlijam – 564

Kopumā 2013. gadā –
739

Kopumā 2014. gadā – 791

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. augusta numurā.

#kvards-20150811-03#