Zvērinātu advokātu padome (ZAP) otrdien papildu informācijas iegūšanai atlikusi uzņēmēja Andra Griģa sūdzības izskatīšanu, kurā lūgts izvērtēt zvērinātu advokātu biroja “Glimsted un partneri” un tā advokātu nonākšanu interešu konfliktā, aģentūru LETA informēja ZAP priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

Nepieciešamā informācija saistīta ar juridisko palīdzību, un plānots, ka sūdzība tiks izskatīta nākamajā ZAP sēdē 14.septembrī.

Otrdien ZAP sēdē izsludināta atsauksmju sniegšana par 52 topošajiem advokātiem.

Kā iepriekš vēstīja laikraksts “Dienas Bizness”, “Glimsted un partneru” advokāti šādus pārmetumus noraida kā nepamatotus.

Griģis sūdzībā norādījis, ka patlaban advokātu birojs pārstāv AS “Swedbank” intereses prasībā pret viņu un viņa sievu Antru Griģi par naudas parādu 1,5 miljonu latu apjomā, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu un citiem, savukārt pērn birojs “Glimsted un partneri” sniedzis juridisko palīdzību dažādos jautājumos saistībā ar viņa veikto uzņēmējdarbību, kā arī konsultējis tieši par laulības līgumu.

Uzņēmējs uzskata, ka “Glimsted un partneru” darbības neatbilst zvērinātu advokātu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un birojam, pārstāvot bankas intereses, izveidojies interešu konflikts.

To, ka birojs patiešām sniedzis juridiskos pakalpojumus, pierādot sūdzībai pievienotie rēķini, kuru atšifrējumā norādīti sniegtie pakalpojumi, taču advokātu biroja pārstāvis Pēteris Dālderis uzsver, ka birojs šādus pakalpojumus Griģim neesot sniedzis.

“Diemžēl jākonstatē, ka Latvijā nereti saimnieciskajos strīdos puses cenšas ietekmēt oponentu advokātus un pārstāvjus, arī sniedzot sūdzības vai organizējot publiskas kampaņas,” sacīja Dālderis.

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska iepriekš norādīja, ka kopumā šādu sūdzību esot maz un līdzšinējā pieredze rādot, ka neviena informācija, kas bijusi saistīta ar advokātu pāriešanu otrā pusē, neesot apstiprinājusies.

Jau ziņots, ka tiesas sēde lietā, kur AS “Swedbank” no uzņēmēja Andra Griģa prasa naudas parāda piedziņu 1,5 miljonu latu apmērā, atlikta uz 22.septembri, aģentūru LETA informēja Kurzemes apgabaltiesas tiesneša palīdze Gunta Reinfelde.

Prasības būtība ir naudas parāda piedziņa, laulības līguma atzīšana par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšana par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošana.

Banka uzskata, ka Griģis ar sievu Antru noslēdzis laulību līgumu ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu savu īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas.

Jau ziņots, ka uzņēmējs Andris Griģis pagājušā gada beigās ievērojami samazinājis savu oficiālo līdzdalību vairākos uzņēmumos, kā arī atteicies no vērienīgā SPA centra projekta.

Liepājas dome 2009.gada 5.novembrī pieņēma lēmumu atcelt 2006.gadā ar SIA “Livland Resort” noslēgto zemes nomas līgumu par zemesgabalu Liepājā, Zvejnieku alejā, kur “Livland Resort” plānoja celt grandiozu SPA kompleksu. Uzņēmuma valdes loceklis Griģis vērsies pašvaldībā ar iesniegumu, norādot, ka “pašlaik uzņēmums ekonomisko apstākļu dēļ neveic iecerētā projekta realizāciju, mēs esam spiesti atteikties no nomas tiesībām”.

Teritorija bija “Livland Resort” iznomāta uz laiku skiču projekta izstrādei. Pēc skiču projekta saskaņošanas, zemes robežu plāna izveides un īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda dome plānoja nomas līgumu pagarināt uz 12 gadiem rekreācijas objekta būvniecībai.

Nav realizēts arī Rožu galerijas projekts, kura vajadzībām pašvaldība iznomājusi “Mēs Liepājai” zemi uz 30 gadiem. Savukārt saistībā ar vairākiem Rīgā iesāktiem viesnīcu projektiem pērn Griģis cietis vairāku miljonu zaudējumus.

Tūlīt pēc vēstules uzrakstīšanas Liepājas domei pērn 27.oktobrī Griģis pametis valdes locekļa amatu “Livland Resort”. Viņa vārds vairs nav atrodams arī vairāku citu uzņēmumu dalībnieku un amatpersonu sarakstos. Pērn Griģis atstājis SIA “Vecpilsētas viesnīca” valdes priekšsēdētāja amatu, valdes locekļa krēslu SIA “RV projekts”, SIA “GDG Shop”, SIA “Kurzemes bekons”.