Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 19. jūlijs

Vārdadiena: Digna, Jautrīte, Kamila

Koka dakteri  (2)

Atslēgvārdi restaurācija | restaurācijas centrs | koks

Kopš pērnā gada novembra, kad Kuldīgas Restaurācijas centrs pārcēlās uz plašākām telpām, sabiedrībā vairāk tiek runāts par pusmiljonu vērto ēku, nevis par to, ko centrā reāli dara visi trīs darbinieki – restaurācijas nodaļas vadītāja Ilze Zariņa, restaurators konsultants Jānis Mertens un restaurators Agris Zingbergs. Viņš smejas, ka īsos vārdos to, ko ar koka detaļām dara centrā, varētu nosaukt par koka ārstēšanu. Ilze savukārt vairāk strādā ar projektiem.

Ir, kur izpausties

J. Mertens priecājas, ka beidzot Restaurācijas centram ir savs nams, kur izpausties: "Muzeja ēkā mums bija maza biroja telpa un darbnīciņa. Te ir normāla izmēra darbnīca, atsevišķa krāsotava ar atbilstošu ventilāciju, semināru telpa līdz 30 cilvēkiem. Tagad mums ir lielāki apgriezieni, arī interesentu ir daudz vairāk – zvana no Liepājas, Talsiem, arī Rīgas. Jautā, ko varam ieteikt."

Jānis atzīst, ka Restaurācijas centra uzdevums ir konsultēt iedzīvotājus, izstrādāt metodiku, palīdzēt piesaistīt finansējumu, lai restaurācija notiktu pēc iespējas pareizāk. "Iedzīvotājs atnāk, saka, ka vecpilsētā ir īpašums, kuram bojātas autentiskās durvis, bet pašam līdzekļu nav. Pirmkārt, skatāmies, cik durvis ir greznas un skaistas, vai vērts restaurēt. Durvīm var būt virsgaismas logs ar skaistu spraišļojumu, mākslinieciskas detaļas. Palīdzam sagatavot pieteikumu Kultūrkapitāla fondam. Ja nauda tiek piešķirta, darbus padarām, un iedzīvotājam nav jātērē sava nauda. Ja tādas iespējas nav, mudinām piedalīties pašvaldības finansiāli atbalstītā vecpilsētas namu un kultūrvēsturisko pieminekļu glābšanas programmā, kur pašiem jāmaksā puse no tēriņiem. Logu akcija ir cits stāsts – iedzīvotāji nāk ar saviem logu rāmjiem, kopā tos atjaunojam," uzskaita J. Mertens, uzsverot, ka katra saglabāta detaļa būs informācijas nesēja nākotnē.

Galvenais – uzturēt

Savās darba gaitās Jānis pārliecinājies: ja mājas jau no sākta gala tiek pienācīgi uzturētas, līdz restaurācijai nonākt nevajadzētu arī daudzu gadsimtu garumā. Viņu priecē, ka sabiedrības izpratne par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu aug ar katru gadu: "Iedzīvotāji arvien biežāk paši pieņem lēmumus par labu kultūras mantojumam. Mums vēl ir daudz darāmā – logi, slēģi, durvis, fasādes. Ir zināšanas arī par pārējo, bet mana kompetence ir tieši koka detaļas. Lepojos ar visu mūsu kopējo darbu: pašvaldības un iedzīvotāju sapratni par vērtībām, kolēģu veikumu."

Jānis nevar nosaukt vienu objektu, kurš radītu vislielāko prieku: "Katrs ir atšķirīgs, bet atmiņā paliek visi. Ejot pa pilsētu, padarīto redzu, bet, līdzko ir kārtējais darbs, visa uzmanība tiek veltīta tam. Katrs objekts ir veikts ar augstu atbildību, acis nepiemiedzam nekad. Protams, gadās arī tik nolaisti objekti, ka pat autentiskas lietas nav vērts restaurēt. Kopijas gan līdz šim esam veidojuši tikai restaurācijas nometnēs, lai parādītu seno instrumentu pielietojumu." Jānis izrāda stendus, kuros atrodas senas ēveles un citi galdnieku un namdaru instrumenti. Tie ir muzeja eksponāti, bet darbnīcā atrodami arī pašu atjaunotie darbarīki, kas tiek laisti darbā.

Sava materiālu banka

"Pazīstam amatniekus, kalējus, metālapstrādātājus, kuriem var uzticēties, kuri izdarīs darbu tā, kā mēs to prasām un saprotam. Kuldīdznieks Edgars Raitums mums gatavo krāsas pēc senajām metodēm. Ir uzkrāta materiālu banka ar senām būvgaldniecības detaļām. Tās nāk no dažādiem Kuldīgas objektiem – demontētām ēkām. Ir tādas, ko paši savācam, ir, ko cilvēki uzdāvina. Ceram, ka nākotnē Restaurācijas centra pagalmā izdosies rekonstruēt šķūni, kur materiālu banku novietot. Pagaidām tā atrodas vecā katlumājā," stāsta Jānis.

Materiāli tiek izmantoti dažādiem restaurācijas darbiem. Piemēram, logu akcijā vien savus logus katru gadu nes restaurēt vismaz 25 cilvēki. "Vienā akcijā, kas ir no maija līdz rudenim, parasti viens cilvēks tiek galā ar diviem logiem. Ja darbs norit raiti, varam pieķert arī trešo, bet raugāmies, lai darbnīca nav pārkrāmēta ar rāmjiem vien. Jau atklāšanā runājām, ka drīz mums šīs telpas būs par šauru," nosmaida J. Mertens.

Viņš skaidro, ka ziemā notiek gatavošanās restaurācijas sezonai, kas parasti ir no aprīļa vidus līdz oktobrim. Šajā sezonā aprīlī paredzēta starptautiska nometne, kurā tiks restaurēti vērtīgi logi no atsevišķiem objektiem, aptuveni 19. gadsimta sākuma darinājumi. Jānim šķiet, ka vajadzētu restaurēt frontonu ar ļoti skaisto logu mājai Baznīcas ielā 14. "Tas ir Kuldīgā lielākais frontonlogs, no kura vajadzētu uztaisīt odziņu."

Jāpēta anatomija

A. Zingbergs rāda 2,80 m augstas durvis, pie kurām šobrīd strādā, un stāsta: "Durvis ir vērtīgas, vismaz 1870. gads. Lai tās restaurētu, vajadzīgi vismaz trīs mēneši. Ar šīm durvīm strādājam kā dakteri. Jānis no sākuma sabildē, taisa rentgenu. Tad es ķeros pie protezēšanas, pirms tam nosakot citu diagnozi. Skatos, cik satrupējis, cik jāizņem, cik jāaizstāj ar jaunu koku. Pa koksnes šķiedrām mitrums pārvietojas arī tad, kad koks pārtapis durvīs vai logā. Kad nozāģējam dēļa galu, parādās šķiedras virziens. Ja protēzi uzlikšu pretēji, mitrums nepārvietosies. Tas ir gluži kā ar asinsriti cilvēkam." Agris ved uz krāsotavu, kur durvju otrajai daļai tiek ņemts nost nenoturīgais krāsojums. "Mēs nenokasīsim visu, bet tikai to, kas birst nost, lai arī pēc tam, noklātas ar dabīgām lineļļas krāsām, durvis izskatītos vecas, ar iespiedumiem un krāsas patinu, bet būtu aizsargātas pret mitrumu un citām nelāgām dabas parādībām."

Jautāts, kādēļ nodarbojas ar restaurāciju, Agris uzsver: "Ja visu tikai palietosim un izmetīsim, zudīs ilgmūžība." Jānis papildina, ka kultūras mantojums ir valsts identitātes nesējs. Agris smejas, ka pie viņiem atbraucot interesenti, pat arhitekti, un vaicājot, kāpēc divi jauni džeki krāmējoties ar tādām vecām lietām. Agris tad atbild: "Mums tas vienkārši patīk – restaurācija un vecā amatniecība. Arī pats dzīvoju vecpilsētā. Biežāk jākurina, nekā dzīvoklī ar plastmasas logiem." Jānis nosaka: "Vecās mājas labā, ja ir auksts, vajag uzvilkt otru džemperi un vilnas zeķes, nevis smacēt veco māju ar plastmasas logiem un durvīm."

UZZIŅAI

* Kuldīgas Restaurācijas centrs darbojas kopš 2010. gada, kad to atvēra pēc novada domes iniciatīvas ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu kā koka restaurācijas darbnīcu.

* Mērķis – nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma autentiskuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, veicot konservācijas un restaurācijas darbus atbilstoši mūsdienu prasībām un konsultējot iedzīvotājus par ēku saglabāšanu un uzturēšanu.

* Centra darbības laikā amatnieki durvju glābšanas programmā konservējuši 15 unikālus durvju komplektus, notiek akcija "Logu regulārā apkope ar logu ķitēšanu", paveikta  zudušo logu slēģu atjaunošana vairākām ēkām, tiek veikta unikālo vecpilsētas koka arhitektūras formu – lieveņu, nojumju, kompleksu kokgriezumu – restaurācija. Ik gadu tiek rīkota starptautiska restaurācijas darbnīca, lai sniegtu ieskatu par korektas restaurācijas principiem Eiropā, iepazītos ar dažādu valstu pieredzi.

* 2018. gadā centrs no nepiemērotām telpām pie Kuldīgas novada muzeja pārcēlās uz savu ēku – degušu dzīvojamo māju, kurā veikta paraugrestaurācija, pielāgojot ēku centra vajadzībām. Pārbūve un iekārtojums izmaksāja 433 000 eiro.

* Ēka ieguva 2. vietu konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2018" kategorijā "Restaurācija".

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!