Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 14. novembris

Vārdadiena: Fricis, Vikentijs, Vincents

Koncertzāle "Latvija" lepojas ar perfektu akustiku  (11)

Atslēgvārdi 3k | koncertzāle | ventspils

Ar Ventspils koncertzāles "Latvija" atklāšanu pabeigts reģionālo koncertzāļu tīkls. Novadu kultūras infrastruktūrā vismaz tuvākajā nākotnē nebūs tik vērienīgu valsts un Eiropas Savienības investīciju. Ventspilnieki lepojas, ka pilsētas prestižākā vieta – Lielais laukums – izraudzīts jaunai koncertzālei ar miljons eiro vērtām ērģelēm, vertikālām klavierēm un perfektu akustiku. Tai līdzās vieta rasta Latvijā pirmajai publiskajai mūzikas bibliotēkai, Ventspils Mūzikas vidusskolai un Bērnu mūzikas skolai. Pirms zāles oficiālas atklāšanas žurnālisti varēja iepazīties ar Kurzemes spilgtāko kultūrvides jaunumu.

Zem viena jumta

Ventspils Mūzikas vidusskolas direktora Andra Grigaļa sabiedrībā iepazinu mūzikas skolas telpas. Pagaidām iestāde izkaisīta sešās mājās, pedagogi un pustūkstotis audzēkņu jaunajā mācību gadā pirmo reizi strādās zem viena jumta. Mūzikas skola aizņem 70% no visa nama, koncertzāle – tikai 30%.

Līdzās Mūzikas vidusskolai iekārtota Latvijā pirmā publiskā mūzikas bibliotēka. Tā izveidota, sapludinot vietējās Mūzikas vidusskolas bibliotēku un Ventspils bibliotēkas mūzikas un mākslas nodaļu.

"Mēs strādāsim ne tikai ar skolēniem, pedagogiem un kolektīvu vadītājiem, bet ar jebkuru ventspilnieku. Pie mums iekārtota klusuma telpa meditācijām, būs instrumentu noma, studija jaunām mūzikas grupām. Varam organizēt arī jauno dīdžeju mācības,"

neierastās bibliotēkas darbības virzienus uzskaitīja tās vadītāja Inga Aulmane. Viņa sola: bibliotēkas pasākumi patiks kultūras piedzīvojumu meklētājiem no visas Kurzemes.

Koncertzāles Lielajā zālē pazaudēju laika izjūtu, līdzko tika stāstīts par Latvijā pirmajām ērģelēm, kuras uzbūvētas ārpus baznīcas, un vertikālām klavierēm. Ekskluzīva bija abu instrumentu demonstrēšana – ērģeles žurnālistiem spēlēja instrumenta idejiskā līdzautore un pasaulē slavena latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, savukārt klavieres – to izgudrotājs un būvnieks Dāvids Kļaviņš no Vācijas.

Ar vietējiem nepietiek

Abi instrumenti ir neparasti un apbrīnojami, taču to dēļ visi koncerti netiktu izpārdoti. Pēdējos desmit gados valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 12%, populācijas sarukums prognozēts arī nākotnē, tādēļ visām četrām par valsts, pašvaldību un Eiropas naudu uzceltām reģionālajām koncertzālēm nebūs vienkārši piesaistīt publiku, kuru interesē augstākās raudzes klasiskās mūzikas koncerti. Kurzemē uzceltas divas koncertzāles, rentablām jābūt abām. "Latvijas" mākslinieciskajam vadītājam Mikam Magonem jautāju, kur atradīs klausītājus.

Kopš 2015. gada viņš strādā Ventspils teātra namā "Jūras vārti", tāpēc zina: akadēmiskās mūzikas baudītāju Ventspilī un tās apkārtnē ir maz un ir vieglprātīgi cerēt uz intereses krasu palielināšanos.

"Ar apmeklētājiem no malas rēķinās visas reģionālās koncertzāles. Lai mēs neatņemtu publiku pārējām un piepildītu savas telpas, veidosim programmu no māksliniekiem un priekšnesumiem, kas neuzstājas nekur citur reģionā.

Šādi varam ieinteresēt arī skandināvus, jo Latvijā biļešu cenas tomēr pievilcīgākas. Ventspilī ir daudz lietuviešu tūristu – arī viņi ir mūsu potenciālie apmeklētāji," skaidroja M. Magone.

Viņš nepiekrīt viedoklim, ka līdz ar "Latvijas" atklāšanu paveras iespēja vietējiem un ārzemju māksliniekiem plānot Latvijā vismaz četru koncertu sērijas. Rentabla saimniekošana prasa neatkārtojamu, nevis dublētu saturu. M. Magone pārliecināts, ka bez nopietna darba un ilgtermiņa skatījuma nebūs ne klausītāja uzmanības, ne naudas un laika.

M. Magonem jautāju, vai SIA "Kurzemes filharmonija" spēs sabalansēt ekskluzīvu piedāvājumu un iedzīvotājiem pievilcīgu cenu. Viņš atzīst, ka bez valsts naudas ne "Latvija", ne arī citas koncertzāles nespētu īstenot Latvijas vīziju par augstvērtīgiem kultūras notikumiem reģionos. Ventspils koncertzāles latiņa būs tik augsta, cik pieļaus finansiāls atbalsts no valsts un sponsoriem (fondiem, vēstniecībām u.c.).

Ventspils koncertzāles finansiālos rādītājus ietekmēs koncertu mākslinieki. "Ventspilī esam pārliecinājušies, ka Latvijas profesionālie kolektīvi nespēj ieinteresēt publiku no plašākas apkārtnes, tāpēc pēdējos gados esam lūkojušies tālāk – aicinājuši akadēmiskās mūzikas māksliniekus no citurienes, un klausītāju intereses līkne ir augšupejoša. Ārzemju kolektīvu uzņemšana nav dārgāka. Atklāšu, ka Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra plus viena ārvalstu mākslinieka un pasaulē, iespējams, labākā stīgu kvarteta "Kronos Qartet" izmaksas ir līdzvērtīgas," turpināja M. Magone.

Viņš ieminējās arī par gadiem ilgu praksi, kad pasākumu biļešu cenas attālinātas no patiesās vērtības tāpēc, ka pašvaldības regulāri dotē koncertus, izrādes un pārējos pasākumus. Doma laba – lai apmeklējumu varētu atļauties arī cilvēki ar mazāku maksātspēju. Šāda prakse būtu turpināma, tomēr pamazām biļešu cenas būtu jātuvina reālajai cenai. Citādi arī nākotnē Ventspilī akadēmiskās mūzikas klausītājs negribēs maksāt vairāk par 10 eiro, lai gan sēdvieta – vislabākā.

Lētāka par dzīvokli

"Latviju" sāka būvēt 2017. gadā – 14 gadu pēc tam, kad ventspilnieki konceptuāli vienojās par koncertzāles nepieciešamību. Projektam iztērēti 25 miljoni eiro no pašvaldības un valsts budžeta, kā arī no diviem Eiropas Savienības resursiem.

Ēkas pasūtītājas un īpašnieces Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks neslēpj:

būvniecība bija sarežģīta gan pasūtītājam, gan būvniekam, un reizēm labāko risinājumu izdomāja kopīgi. Viņš gandarīts, ka izdevies uzbūvēt modernām tehnoloģijām aprīkotu un taupīgu namu. Salīdzināšanai viņš izvēlējās daudzdzīvokļu māju – tajā viena kvadrātmetra uzturēšana ir piecas reizes dārgāka nekā koncertzālē.

Savukārt Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele atsauca atmiņā krīzes labvēlīgo ietekmi uz būvniecību. Atelpa projektā ļāva pārskatīt pašvaldības vajadzības un iespējas. Rezultātā vienojās, ka Lielajā laukumā atradīsies arī Ventspils Mūzikas vidusskola, taču ēka jābūvē kompaktāka.

KOMENTĀRI

SIA "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons: "Man bieži jautā par "Lielā dzintara" un "Latvijas" konkurenci. Esmu atklāts – nezinu, kā būs. Ar pārējo reģionālo koncertzāļu vadītājiem sazinos bieži, jo neuzskatām sevi par sāncenšiem, drīzāk starp mums pastāv beznosacījuma mīlestība. Mēs palīdzam cits citam risināt darba jautājumus. Piemēram, visās koncertzālēs saskaras ar kultūras menedžmenta un mārketinga speciālistu trūkumu. Katra citādāk uztver nodokļu politiku, jo Valsts ieņēmumu dienests nespēj katru reizi vienādi izskaidrot autoratlīdzību nerezidentiem. Katrā koncertzālē uz to skatās atšķirīgi, taču mums būtu jāvienojas par kopīgu nostāju."

Kultūras ministrijas ES fondu departamenta direktore Zane Saulīte: "Latvijas reģionālo koncertzāļu tīkls izveidots divos Eiropas Savienības plānošanas periodos. No 2007. līdz 2013. gadam uzcēla koncertzāli "Gors" Latgalē, "Lielo dzintaru" Liepājā. Koncertzāli "Cēsis" izveidoja, rekonstruējot Cēsu Viesīgās biedrības namu. Šajā plānošanas periodā uzcēla "Latviju". Mūsuprāt, reģionālais koncertzāļu tīkla pārklājums ir pietiekams. Vai valstij būs interese finansēt lokāli nozīmīgus kultūras infrastruktūras projektus? Nākamajā plānošanas periodā (2021–2027) Eiropas Komisija noteikusi piecas prioritātes. Mūsuprāt, vienā varētu iegūt investīcijas pašvaldību attīstībai, tātad arī kultūras infrastruktūrai."

  • Komentāri (11)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

3K

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!