Latvijas kaimiņvalsts galvaspilsētā Tallinnā 2011. gads norit Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmē, un organizatori īsteno savu projektu, kura moto ir “Labākie stāsti Eiropā”.

Vienā no sarīkojumiem, kas iekļauts plašajā norišu kalendārā, kā esam jau ziņojuši, janvārī piedalījās arī Liepājas Simfoniskais orķestris.

Ar krāšņu gaismas un mūzikas brīvdabas izrādi pie Auras upes tika uzsākta kultūras programma arī Somijā, Turku pilsētā, kas ir otrā šīgada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Bet Rīgā un Umeo pilsētā Zviedrijā sākušās dažādas aktivitātes, gatavojoties titula pārņemšanai 2014. gadā.

Janvārī aizsākts jauns pasākumu cikls “Diskutēka”, kas brīvu sarunu un prezentāciju formā turpmāk ik mēnesi iepazīstinās ar Rīgas gatavošanos Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, un projekta programmas koordinatore Aiva Rozenberga atklāj, ka pirmā diskusija starp kultūras dzīves organizatoriem, politiķiem, uzņēmējiem, māksliniekiem, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem jau notikusi Gētes institūta telpās. Tajā dalībnieki apsprieduši, ko Rīgai nozīmē Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, kādi ir izaicinājumi un ieguvumi pilsētai, iedzīvotājiem, tūristiem, kādēļ dažas Eiropas kultūras galvaspilsētas ir veiksmes, bet citas – neizdošanās stāsti, kāds ir lielākais ieguvums, ja viss izdodas, kāds – potenciālais kaitējums, ja ieceres neīstenojas, kā plānots.

Kā atgādināja A. Rozenberga, Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ik gadu divām Eiropas pilsētām dod iespēju demonstrēt pārējai Eiropai savu kultūras dzīvi un eiropeiskās vērtības. Pirmo reizi EKG statuss tika piešķirts Atēnām 1985. gadā. EKG izvēles kritērijs ir kandidātpilsētu piedāvātās programmas, kurās jāiekļauj pilsētas ilgtermiņa kultūras, ekonomisko un sociālo attīstību veicinošas aktivitātes.

Rīga 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas godu ieguva ar programmu “Force Majeure”, kurā kultūra tiek uzsvērta kā pozitīvs pārmaiņu spēks. Programma ietver sešas tematiskās līnijas: “Okeāna alkas”, “Brīvības iela”, “Izdzīvošanas komplekts”, “Ceļu kartes”, “Dzintara ādere” un “Rīgas karnevāls”.

Par Liepājas dalību Rīgas programmā īstas skaidrības nav joprojām, taču zināmas aprises atsevišķiem pasākumiem, kas no galvaspilsētas varētu pārcelties uz citām norises vietām.

Tā direkcijas “Rīga – 2014” mākslinieciskā padome izvirzījusi otrajai kārtai, kas paredz projekta attīstīšanu sadarbībā ar Māksliniecisko padomi un programmas tematiskās līnijas “Okeāna alkas” kuratoru, Jūrmalas kultūras centra piedāvājumu. Projekts “Organnetwork LV”, kurā, sadarbojoties Jūrmalas kultūras centram, Dubultu evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Rīgas Domam, Liepājas Trīsvienības katedrālei un Liepājas Kultūras pārvaldei, tā ir gatava organizēt ērģeļmūzikas festivālus, aptverot trīs Latvijas baznīcas – Jūrmalā, Liepājā un Rīgā. Vienā festivālā skanētu visi Baha darbi, nākamajā – vēlāku laiku autoru darbi, kas radušies Baha daiļrades iespaidā, arī triju Latvijas komponistu jaunrades darbs – triloģija ērģelēm. Projekts paredz, ka jau pēc 2014. gada, pateicoties festivālos gūtajai pieredzei, tiktu organizēts starptautisks ērģelnieku konkurss.

Kopumā Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas veidošanai bija iesniegti 340 projektu. Lēmumu par otrajā kārtā izvēlētajiem projektiem paredzēts pieņemt līdz 26. februārim.

Kas tālāk?
Tā kā nākamās Eiropas kultūras galvaspilsētas ir jau zināmas līdz pat 2015. gadam, tad pašreiz norit sīva konkurence starp spāņu un poļu pilsētām, kas pieteikušās 2016. gada EKG titulam. Pilsētu pieteikumus iepazīt un par savu favorītu iespējams nobalsot mājaslapā www.candidatecities.com.

Maija Putna,