Laikmetīgās mākslas
nakts “Akti naktī” piesaista daudzus – gan tos, kas ar
baudu tver katru jaunu mākslas impulsu, gan vienkārši ziņkārīgos,
no kuriem dažs varbūt pat rauc degunu. Vieta tajā ir katram, bet
viens ir skaidrs – tas viss nav šovs, bet māksla, kurā
jāiedziļinās.

Baudīt un domāt

Liepājai ir liels
potenciāls, uzskata laikmetīgās mākslas nakts idejas autors Aivis
Neimanis. “Nekad neesmu emigrējis un pat domājis aizbraukt
tikai tāpēc, ka ticu šai pilsētai. Un tas ir bez kādas
pompozitātes. Te ir manas saknes,” viņš stāsta par
iemesliem, kāpēc mākslas aktus rīko.

Pirmais šāds dažādu
mākslas izpausmju koncentrēts piedāvājums izskanēja 2008. gada
septembrī, un pirmie “Akti naktī” Liepāju padarīja
mēmu. Līdz tam nebijušā veidā pilsēta pamodās vakara stundā
un aizrāva ar mūsdienu mākslas daudzveidību pilsētvidē. Taču
turpinājums dažādu iemeslu dēļ nesekoja. “Akti naktī”
atdzima 2011. gadā, kad tika aktualizētas pamestas telpas
pilsētā. Toreiz tā bija Apavu fabrika. Jau otro gadu pilsētas
kultūras dzīves veidotāji pasākumu kopumu “Akti naktī”,
kas šogad tuvinājies tā pamatdomai – akcentēt laikmetīgo
mākslu –, ir pieāķējuši “Muzeju naktij”, lai
Liepājā, kur ir tikai viens muzejs un tā filiāle, bagātinātu
tās piedāvājumu. Taču tas tā neturpināsies ilgi, vērtē
laikmetīgās mākslas nakts idejas autors Aivis Neimanis un projekta
vadītāja Inese Sērdiene. Viņi vēlas, lai “Akti naktī”
nonāktu atpakaļ pie savas sākotnējā idejas – būt suverēnam
notikumam.

Laikmetīgās mākslas
naktī vēlreiz bija iespēja pārliecināties, ka “Akti naktī”
ne tikai atdzīvina pilsētu, izceļot pamestas vietas pilsētvidē,
bet arī dod impulsu domāt. Literārās performances, laikmetīgās
dejas priekšnesumi, improvizācijas teātris, gleznu izstādes un
šogad aktuālās manekenu instalācijas aktualizē to, ka dzīve
nepaiet, tikai ēdot, guļot un tērējot naudu. Sajaucoties kopā ar
citām norisēm, kas pilsētā notiek vienlaikus, iespējams, šis
domāšanas veicināšanas aspekts tiek nomākts.

Ārā no pagrabiem!

Pasākumu kopuma “Akti
naktī” rīkotāji diezgan īsā laikā pierādījuši, ka tas
ir vērtīgs Liepājas mākslas notikums un gūst atpazīstamību, jo
dalībniekus atrast nav grūti. “Šogad viņu bija vairāk, nekā
mēs gaidījām,” atzīst I. Sērdiene. Taču A. Neimanis
neslēpj, ka šogad startējuši daudz rīdzinieku un iemesls ir
vietējo kūtrums. “Mēs esam mazliet aizmiguši. Tāpēc
liepājniekam jādod impulss no malas, lai viņš pamostas. Tā nav
nekāda pamācība,” viņš vērš uzmanību.

Nav jau arī tā, ka
Liepājā nebūtu laikmetīgās mākslas, taču ir svarīgi dot
rosinājumu cilvēkiem izlīst no pagrabiem gan tiešā nozīmē, gan
metaforiski, uzsver Aivis un min, piemēram, Jauno mediju mākslas
studentus. “Tā ir laikmetīgā māksla. Viņiem ir visas
priekšrocības, bet viņi nez kāpēc sēž pagrabā,” viņš
norāda uz to, ka trūkst laikmetīgās mākslas plašāku izpausmju
pilsētā. Viņš pats savulaik deviņdesmitajos gados izaudzis ar
māksliniekiem un mūziķiem un tagad labi redz, kurš ir izkāpis no
reālā un iedomātā pagraba un kurš nav. “Lielākā daļa tur
ir palikusi,” Aivis secina. “Es negribu, ka tas tā notiek,
un man ir iespēja dot impulsu.”

Par pagrabstāvokļa
iemesliem abi laikmetīgās mākslas nakts rīkotāji min kūtrumu un
intravertumu, kā arī vēlmes trūkumu iziet ārpus savas komforta
zonas, domāt plašāk. “Es varu taisīt mākslu pieejamu
cilvēkiem, un varu taisīt ar ogli uz savas sienas un nekad neiznest
ārā,” Aivis tēlaini salīdzina. “Man šķiet, ka
liepājnieki zīmē to, ko varētu iznest ārā, bet nenes. Viņiem
vienkārši ir bailes no atbildības. Bet, kamēr tu sēdi pagrabā
un baidies, tu tur visu dzīvi arī nosēdi,” Aivis uzskata, ka
tā tas nevar turpināties.

Kultūras akti katru
mēnesi

“Mums ir ideja
taisīt aktus katru mēnesi. Vienpadsmit mazie akti, un divpadsmitais
būtu šis,” A. Nemanis stāsta par turpmākajām iecerēm.
Tās gan būtu lielas izmaksas, tāpēc diemžēl pagaidām
finansiāli tas neesot iespējams, bet ideja gaida savu zvaigžņu
stundu. Inese un Aivis min, ka piesaistīt finansējumu nav viegli.
Pagaidām viņus atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde, taču
jāgaida, kad par vērtīgu un atbalstāmu notikumu “Aktus
naktī” uzskatīs tie, kas izvērtē projektu Kultūrkapitāla
fondā. Līdz šim ir iesniegti pieci projekti, atklāj I. Sērdiene,
visi noraidīti. Iespējams, Rīgā labi pazīstamu mākslinieku
piedalīšanās un viņu atsauksmes projektu vērtēšanā svaru
kausus varētu noliekt par labu laikmetīgās mākslas naktij?

Abi piekrīt, ka pilsētā
“Muzeju naktī” aktivitāšu ar katru gadu ir arvien
bagātīgāk, lai “Akti naktī” varētu notikt atsevišķi
un savā, pēc Aivja domām, īstajā laikā – ap septembri, kad ir
siltās garās naktis vasaras sezonas beigās. “Šobrīd tā ir
nepieciešamība – būt kopā, bet būs laiks, kad varēsim dzīvot
savu dzīvi,” Aivis ir pārliecināts.

Bet viņa ideju lidojums
ir daudz augstāks un plašāks, jo “Akti naktī” no laika
gala ir iedomāts kā starptautisks notikums. Jau tagad Inese ir tā,
kas ielūkojas tāmē un kolēģim atgādina: “Aivi, tas jau ir
Eiropas projektu līmenī, to mēs šogad diemžēl nevarēsim.”
Viņa min, ka idejas ir ģeniālas, lielas, starptautiska mēroga un
tāme ir milzīga, bet līdz tam vēl laiks. Tomēr pakāpeniski uz
to jātiecas. “Nākamā gada plāns būtu jau trīs punktos
piesaistīt kaimiņvalstu pārstāvjus, lai viņi prezentētu savu
laikmetīgo mākslu,” bilst A. Neimanis. Tās varētu būt,
piemēram, Lietuva, Igaunija, Zviedrija.

Bez milzīgā
finansējuma, kas būtu nepieciešams šādām regulārām un
starptautiskām laikmetīgās mākslas izpausmēm I. Sērdiene
min arī labu komandu, ar viņiem diviem vien rokas būtu par īsām.
Katru mēnesi mazie akti ar starptautisku kulmināciju septembrī
būtu ideālais variants. Un Aivis dalās vīzijā, kā šādi
Liepājas kultūras nakts sadarbotos ar līdzīgām norisēm citās
valstīs un veidotos tīklošanās, kad kāda Eiropas pilsēta atved
mums savu piedāvājumu, savukārt mēs varētu pie tiem viesoties
viņu notikumos. “Tādā veidā mēs varētu bagātināties,”
saka Aivis. “Jo, piedošanu, es taču nezinu, kas notiek
norvēģu, īru vai citā kultūras sētā. Un viņi nezina, kas
notiek pie mums.”

“Katrā ziņā mēs
tam būtu gatavi,” piebilst I. Sērdiene un stāsta, ka
tīklošanās Latvijas robežās jau aktīvi noris un ir
izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar mākslas biedrību
“Totaldobže” un Kaņepes kultūras centru Rīgā. Tā ka
galvaspilsēta un Liepāja jau tagad apmainās ar māksliniekiem.
“Saprotam, kādi projekti viņiem aktuāli, ko viņi var
piedāvāt mums un ko mēs viņiem,” pastāsta I. Sērdiene.

Laikmetīgās mākslas
nakts “Akti naktī” rīkotāji neslēpj, ka vīziju viņiem
ir daudz, taču abi arī atzīst, ka bez sapņiem nevar nonākt līdz
rezultātam. 

Iespēja degustēt mākslu

Aizvadītajā laikmetīgās
mākslas naktī piedalījās daudz pazīstamu mākslinieku no Rīgas.
Kādi ir iemesli, kāpēc viņi atsaucās būt par šī notikuma
dalībniekiem un reizē veidotājiem?

Komforta zona

Šajā laikmetīgās
mākslas naktī caurviju motīvs bija manekeni, kas pēc nonākšanas
dažādu mākslinieku rokās pārtapa instalācijās, filozofiskos
vēstījumos vai skaistos impulsos. Piedalīties kuplajā manekenu
mākslinieku pulkā bija atsaukusies arī žurnāliste, TV producente
un māksliniece Adriana Roze, kura savos raidījumos ne vienreiz vien
aktualizējusi mūsdienu mākslas jautājumus. “Man bija
izveidots video par tematu “Komforta zona”, A. Roze
stāsta, kā nonākusi līdz savai instalācijai “Komforta zona.
Transformācija”. “Kad es uzzināju, ka ir plašāka ideja
par manekeniem, man likās, ka tas būtu lielisks izaicinājums video
papildināt ar instalācijas daļu.”

Viņas ideja radusies,
domājot par cilvēkiem un viņu komforta zonām. “Cilvēkiem ir
svarīgi izveidot savu komforta zonu, vai tā ir privātajā dzīvē
vai profesionālajā ziņā,” norāda Adriana. Taču, viņasprāt,
ja komforta zonā pārāk labi jūtamies vai tajā pārāk ilgi
aizkavējamies, tad sākam degradēties, nemotivējam sevi rāpties
pāri, skatīties, kas notiek aiz sienas. A. Rozes instalācijā
vīrietis stāv zālē, kas simbolizē auglīgo radošo augsni, taču
no viņa galvas vijas sarūsējušas dzeloņdrātis, kas apvītas ap
kājām mākonī iesprostotam manekenam. Dzeloņdrātis simbolizē
sarūsējušās potenciāli auglīgās idejas, kas pārtapušas
sūrumā un rūgtumā, ko izsakām pret citiem. “Tas savukārt
ir tas, kas mūs aizkavē radošajam lidojumam. Un velk atpakaļ,”
rezumē māksliniece.

Viņu uzrunā pasākuma
“Akti naktī” ideja izcelt laikmetīgo mākslu un iekļaut
to šādā visiem pieejamā vidē. “Tagad daudz runā par
laikmetīgo mākslu, laikmetīgās mākslas vietu Latvijas kultūras
dzīvē. Rīgā cilvēki sūdzas, ka nav laikmetīgās mākslas
muzeja, par to, ka laikmetīgās mākslas māksliniekiem nav kur
izrādīt savus darbus, bet reti kad jautā viedokli sabiedrībai,
proti, kultūras patērētājam,” žurnāliste norāda uz
vienpusējo attieksmi laikmetīgās mākslas jautājumos un atzinīgi
vērtē iespēju ikvienam mākslinieciski izpausties ar manekeniem.
Tas nozīmējot, ka laikmetīgajai mākslai ir nākotne un ir
pieprasījums pēc tās.

Deja pēc instrukcijām

Šā gada “Akti
naktī” bija bagātīgi ar Liepājā mazāk ierasto laikmetīgo
deju. Ar solo “Dynamic” uzstājās Latvijas Kultūras
akadēmijas profesore, horeogrāfe Olga Žitluhina. Šīs
postmodernās dejas stilistikā veidotā priekšnesuma autore ir
amerikāņu horeogrāfe Debora Heja, kura katram priekšnesumam
raksta detalizētu scenāriju. “Tad viņa piedāvā to
horeogrāfiem, un mēs to transformējam, tulkojam ķermeniski.
Tulkojums katram iznāk pavisam cits, bet instrukcijas mēs visi
zinām, tāpēc tūlīt redzam, ja instrukcijas netiek ievērotas.
Tāpēc ka tās ir ļoti precīzas,” stāsta O. Žitluhina.
Pirms izrādīt solo citiem, viņai tas bija jāpraktizē deviņus
mēnešus katru darbdienu. To visu māksliniece pastāstīja pirms
uzstāšanās, lai pie jaunā viļņa ķermeniskajām izpausmēm
nepieradušajiem skatītājiem būtu skaidrāks vēstījums.
Horeogrāfe bijusi nedaudz pārsteigta, ka viņas uzstāšanos vēroja
tik daudz cilvēku. “Sākumā nobijos, ka pie manis neatnāks
neviens, jo paralēli notiek tik daudz pasākumu, bija ļoti
patīkami,” atzina O. Žitluhina.

Par laikmetīgās mākslas
nakts norisēm Liepājā viņa dzirdējusi pagājušajā gadā, un,
tā kā viņai vienmēr patīk doties kaut kur ārpus Rīgas, labprāt
atsaukusies, jo patīkot pilsēta ar tādu lielisku teātri. Bet ar
“Aktiem naktī” bilst, ka tā ir laba iespēja degustēt
mākslu, lai saprastu, vai to ir vērts patērēt lielākās devās,
piemēram, vai tad, ja O. Žitluhina atbrauks ar citu izrādi,
būs vērts uz to doties. “Man šķiet, ka tas ir ļoti
svarīgi,” viņa vērtē.