Madara Pūķe pieder pie tiem cilvēkiem, kuri palīdz radīt svētkus citiem. Kura ar smaidu un atvērtību sagaida ļaudis uz svētku koncertiem un ballēm un kura rūpējas, lai visi justos omulīgi.

Taču viņa nebūt nepiktojas, ka sarkanajos datumos kalendārā nereti jāstrādā. Jo, radot prieku citiem, tas neapšaubāmi atnāk atpakaļ pie paša devēja – par to jauniete pārliecinājusies ne reizi vien.

Patīk strādāt vakaros

“Šajā Jaungadā man būs jāstrādā,” apgalvo Liepājas Latviešu biedrības nama projektu vadītāja un menedžere Madara. Taču viņa to saka pacilājošā balsī, lai gan gadumija viņai būs atbildīgs un rosīgs laiks, jo jāpārliecinās, ka balles svinētājiem un Liepājas teātra aktieriem, kas Jaungadā uzstāsies, nekā netrūktu, jauniete ir pārliecināta, ka pašai svētku sajūta garām neies. Jo līdzās būs draugi, kuri, zinot, ka Madara strādās, par gadumijas svinību vietu izvēlējās Latviešu biedrības namu. Viņa, protams, redzēs arī salūtu un ik pa brīdim varēs piesēst pie svētku galda un iegriezties kādā dejā.

Vispār Madara ir ļoti pateicīga un priecīga, ka Latviešu biedrības nama vadītāja Vita Hartmane viņu, Liepājas Universitātes Kultūras vadības studenti, uzaicināja strādāt par kultūras projektu vadītāju un ka viņa ir nonākusi vietā, kur uz izstāžu atklāšanām pulcējas mākslinieki, kur uzstājas pazīstami mūziķi un kur liepājnieki un apkārtnes ļaudis nedēļas nogalē atpūšas, dejojot populāru šlāgergrupu mūzikai skanot.

Taču viņa varēja šeit arī nenonākt, ja pirms dažiem gadiem pēkšņi nebūtu mainījusi domas jeb, precīzāk, sapratusi, ko noteikti nevēlas darīt. “Tas ir labi, ka skolas laikā jāiet praksē,” spriež Madara. Viņa paskaidro: agrāk šķitis, ka viņai patiks papīru darbs. Tāpēc iestājusies Rīgas Tehniskās universitātes profesionālajā vidusskolā studēt biroja darba organizēšanu. Taču prakses laikā sapratusi, ka ņemšanās ar dokumentu kaudzi nesagādā cerēto prieku. Un tāpēc studijas turpinājusi Liepājas Universitātē kultūras menedžmenta jomā. Jautāta, kas devis impulsu izvēlēties tieši šo programmu, Madara ietur ilgāku pauzīti. Tad viņa pieklusinātā balsī skaidro, ka ir ticīgs cilvēks un Dievs jau parāda to īsto ceļu, kur doties. Vajag tikai to prast saklausīt.

Pašlaik Madara ir ceturtā kursa studente. Viņa ir pārliecinājusies, ka tas ir ļoti vērtīgi, ja teoriju var apvienot ar praksi, un redzēt, kā pasniedzēju stāstītais izpaužas reālajā dzīvē. Piemēram, daudziem šķiet, ka koncerta noorganizēšana ir tāds nieks – mākslinieks atbrauc, uzkāpj uz skatuves un dodas prom. Bet Madara tagad zina, cik daudz darba nepieciešams ieguldīt, lai tas notiktu, sākot ar datumu saskaņošanu, preses relīžu rakstīšanu un beidzot ar koncerta apmeklētāju sagaidīšanu, vietu ierādīšanu un pavadīšanu.

Bet tie nav vienīgie Madaras pienākumi. Kad nenotiek sarīkojumi, viņa sazinās ar producentiem, māksliniekiem, sarīkojumu rīkotājiem, rūpējas par reklāmas materiāliem un par to, lai biedrības namā viss būtu kārtībā, būtu patīkami uzņemt gan māksliniekus, gan ikdienā ļaudis, kas interesējas par biļešu iegādi vai kāda sarīkojuma norisi. Bieži vien, jo īpaši nedēļas nogalē, Madarai darba diena iesniedzas līdz pat vēlām vakara stundām. “Bet man patīk strādāt vakaros, jo es mostos tikai dienas otrajā pusē,” smaidot pamato Madara.

No visa plašā darba klāsta viņai vislabāk patīk sazināties ar sarīkojuma veidotājiem, producentiem un kalt kopīgus plānus. Savukārt grūtākās esot reklāmas lietas. Bet no sarīkojumiem viņai vislielāko prieku sagādā kooperatīvie pasākumi. 

Nedrīkst krist panikā

Nu jau rit trešais gads, kopš Madara strādā biedrības namā. Viņa secina, ka no šī laika visvairāk atmiņā paliks ēkā notiekošie vērienīgie remontdarbi: “Tas, kā mēs mācāmies sabalansēt, kad vienlaikus notiek sarīkojumi un remonts.”

Bet kādam jābūt cilvēkam, lai varētu strādāt šādu darbu? “Ļoti elastīgam, ar spēju ātri reaģēt dažādās situācijās, nekrist panikā, ja kas notiek tā, kā nav paredzēts. Ir jāprot saplānot laiku, ne tikai savējo, bet rēķināties arī ar citiem. Noteikti jābūt ļoti komunikablam cilvēkam, jo citādi neko nevar sarunāt,” uzskaita simpātiskā gaišmate. Un, ja pašas dzīvē neiet viss tik rožaini un saulaini, ir jāprot nolikt personīgās lietas maliņā, saņemties un smaidīt. “Man liekas: ja dzīvē ej ar smaidu pretī cilvēkiem, tu to saņem arī atpakaļ,” viņa ir pārliecināta.

Teju ik brīdi saglabāt gaišumu, smaidu un atvērtību arī darbā viņai palīdzot kolēģi. Labie kolēģi un atsaucīgie apmeklētāji ir viens no iemesliem, kāpēc liepājniece gribētu palikt strādāt šajā darbā, vismaz tuvākajā nākotnē. “Bet tad jau redzēs, kā liktenis iegrozīsies. Varbūt apprecos, un tad dzīve izmainās pa 360 grādiem,” smej Madara. Un, tā kā viņai patīk dažādi pārsteigumi, gan draugu, gan likteņa sarūpēti, viņa ir gatava pārmaiņām. Tomēr cer, ka dzīves līkloči neaizvedīs un nenobāzēs uz dzīvi Rīgā pavisam. Jo, pusgadu tur padzīvojusi, sapratusi, ka galvaspilsēta ir forša, bet bez Liepājas vienkārši nevar. Arī uz svešām zemēm viņa vairāk skatās kā uz vietām, kur doties ceļojumos, nevis apmesties uz palikšanu.

Taču Madara prot ne tikai čakli strādāt, bet arī labi atpūsties: “Man patīk pavadīt laiku kopā ar draugiem, mums ir kinovakari, apmeklējam sporta spēles, dodamies uz ballītēm. Vasarā man patīk braukt ar riteni, doties piknikā un padzīvoties pa svaigu gaisu. Patīk izzināt pasauli, iepazīt citu tautu kultūras ceļojumos.”

 Sarunas nobeigumā vēl iztincinu, ko viņa vēlēsies gadumijā. “Galvenais – vēlos ļoti labi pabeigt augstskolu, atbalstīt ģimeni, būt labs draugs draugiem un labs atbalsta plecs kolēģiem, kad tas vajadzīgs. Kādu brīnumu sagaidīt nākamajā gadā un visā, kas notiks, saskatīt iedvesmojošo,” padalās Madara.

Uzziņai

Madara Pūķe
– Dzimusi 1988. gada 5. novembrī Liepājā.
– Mācījusies DALP Liepājas 5. vidusskolā, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiālē, pašlaik studē LiePU.
– Dzīves moto: skatīties atpakaļ ar piedošanu, uz priekšu ar cerību, uz leju ar līdzjūtību un uz
augšu ar pateicību.
– Vislabāk garšo: pica.
–  Iecienītākais dziedātājs vai grupa: šobrīd ļoti aktuāls fonda “Viegli” veikums.
– Mīļākā filma: “Ēd. Lūdzies. Mīli“.

Inita Gūtmane,

Andra Gertsona foto