Kopš 2003. gada, kad dibināta organizācija “Ziedot.lv”, tās kontā saziedoti teju 45 miljoni eiro. Vidēji ik mēnesi – 80 tūkstoši eiro. Laikā ap Ziemassvētkiem labdarība īpaši uzplaukst, un nemainīgi visdāsnāko atbalstu šajā laikā saņem bērni, sirmgalvji un dzīvnieki. Bet pieredze rāda, ka labdarības koncerti joprojām ir labs veids, kā pievērst uzmanību un aicināt ziedot līdzcilvēkiem.

Atbalsts slimajiem

“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne stāsta: “Gandrīz puse summas tiek ziedota ārstniecības pakalpojumu apmaksai, medikamentiem un rehabilitācijas pakalpojumiem. Trešā daļa – sociālās palīdzības apmaksai. Vairāk nekā astoņi miljoni eiro ieguldīti, atbalstot citas labdarības organizācijas, kas novados īsteno dažādas programmas, piemēram, atver zupas virtuves, dzīvnieku patversmes, dienas centrus, rīko vasaras nometnes, piešķir stipendijas, atbalsta talantīgus jauniešus.

Ziedojumi ir saņemti no 30 pasaules valstīm. Lielākais ir 600 000 eiro, bet mazākais – 1 cents.”

Vidējais ziedojuma apmērs vienā reizē esot 10 eiro. Vairums ziedotāju esot vecumposmā no 25 līdz 45 gadiem, proporcionāli vienādi ziedo kā sievietes, tā vīrieši. 45% ziedotāju izvēloties palikt anonīmi.

90% no organizācijā ienākošajiem ziedojumiem esot no privātpersonām, bet 10% no uzņēmumiem.

“Labdarībā jūtams valsts iedzīvotāju labklājības līmenis,” saka I. Ošāne. “Pirms krīzes labprāt atbalstīja kultūras, mākslas un izglītības programmas, bet krīzes laikā mums, labdarības organizācijai, bija jāatbalsta zupas virtuves un jāveido pārtikas banka “Paēdušai Latvijai”. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts ārstniecībai, rehabilitācijai un zāļu iegādei. Pēdējos divos gados lūgumi pēc palīdzības palielinājušies par trešdaļu. Šajā gadā ir progress onkoloģisko medikamentu iekļaušanā valsts apmaksāto zāļu sarakstā, tomēr vairākas pacientu grupas tajā neiekļaujas, piemēram, ādas melanomas pacienti. Ja pacientam ir acs melanoma, zāles netiek apmaksātas. Medikamentu cenas Latvijā ir augstākas nekā, piemēram, Igaunijā. Pacienti, lai taupītu ziedotāju naudu, dodas ik pēc trim nedēļām uz Igauniju pēc medikamentiem.”

Tic, ka izdosies

Jānis Jansons palīdzību organizācijā “Ziedot.lv” meklēja pirms pāris mēnešiem, lai varētu iegādāties nepieciešamās dārgās zāles asins vēža ārstēšanai.

26 gadus vecais puisis stāsta, ka pirms saslimšanas strādājis Rīgā riepu servisā. “Ikdienišķa dzīve,” saka Jānis. “Man patika paceļot, pēc darba ar draugiem satikties. Kad pirms diviem gadiem atklāja slimību, vienā mirklī viss apgriezās uz riņķi.”

Uzsākta ārstēšana par valsts līdzekļiem, tā ritējusi labi. Lietuvā veikta šūnu transplantācija, sākusies atveseļošanās, bet pēc laika konstatēts, ka notiek šūnu mutācija, tās pierod pie zālēm un vairs nepilda savu funkciju. Bija vajadzīgas citas zāles, kurām nepieciešams Jāņa līdzfinansējums – 69 099 eiro. “Uzzinot summu, biju šokēts, bet uzreiz arī domāju, kādas ir iespējas šādu naudu dabūt,” stāsta Jānis. “Es cenšos domāt pozitīvi. Nav jēgas būt bēdīgam un nolaist rokas. Risinājumu atrast var vienmēr. Sākām vākt ziedojumus ar fonda “Ziedot.lv” palīdzību.”

Jāņa māsa Linda stāsta, ka sākumā ziedojumu konts pildījies straujāk, jo pievienots mājaslapā nesen un bijis augšpusē. Kad no nepieciešamās summas jau bija saziedots vairāk par pusi, pieauguma temps kļuvis krietni vien lēnāks. Jānī tas radījis bažas, vai izdosies savākt līdzekļus visam nepieciešamajam ārstēšanās kursam. Pirmais dārgo zāļu iepakojums jau izlietots. Lai arī sākumā bijušas komplikācijas, mediķi konstatējuši, ka ir parādījušās pozitīvās izmaiņas.

Savējie sarosās

Jānis ir absolvējis Ēdoles pamatskolu, viņa ģimene dzīvo Ēdolē. Vecāki aktīvi iesaistās pagasta sabiedriskajā dzīvē. Viņu draugi, redzot ģimenes bēdas, sarosījās un rīkoja labdarības koncertu “Palīdzēsim dzīvot”.

Kultūras namā vairāk nekā 100 skatītājiem koncertēja 114 pašdarbnieki, un pasākumā Jānim medikamentu iegādei tika saziedoti 2157 eiro. Koncerts beidzās ar kopīgi dziedātu dziesmu “Pie Dieviņa gari galdi” un labas veselības un stipras gribas, un ticības vēlējumiem vietējam puisim.

Jānis saka, ka koncertā izjutis lielu prieku un arī satraukumu: “Uzmanības pēdējā laikā man ir daudz. Kopš vācam ziedojumus, cilvēki bieži raksta sociālajos tīklos. Daļa vēl labu, bet daļa apšauba, kādiem mērķiem ziedojumi tiek vākti. Netic, ka tiks tērēti zālēm. Ir gandrīz vai jātaisnojas. Kā jau dzīvē. Ir labi un ir grūti brīži. Zālē jutu cilvēku atbalstu. Ticību, ka izdosies.”

Jānim ārstēšanās ciklam nepieciešami 12 zāļu iepakojumi. Šobrīd tiek lietots otrais. No nepieciešamajiem 69 099 eiro fondā “Ziedot.lv” līdz 16. decembrim saziedoti gandrīz 47 tūkstoši eiro. Vēl nepieciešami vairāk nekā 22 tūkstoši. Tā kā mēnesī tiek izlietots viens zāļu komplekts, tad laiks atlikušās summas saziedošanai vēl ir, un Jānis tic, ka tas izdosies.

VIEDOKĻI

Ikviens var nonākt gan lūdzēja, gan devēja lomā

Labdarības koncerta apmeklētāji atzīst, ka katrā reizē viņus kā ziedotājus uzrunājot citi mērķi, bet šajā gadījumā svarīgākais bijis tas, ka Jānis ir vietējais, tātad – savējais.

Folkloras kopas “Suitu dūdenieki” vadītājs Juris Lipsnis stāsta, ka lūgumi ziedot sociālajos tīklos līdz viņam nonākot bieži. To, uz kuru atsaukties, norādot sirdsbalss. “Uz daudziem nereaģēju, bet tad pēkšņi kāds uzrunā. Es nevaru pateikt, kādēļ. Iekšējā balss pasaka priekšā, pamudina. Vienmēr paturu prātā, ka tāda nepieciešamība var būt katram,” saka J. Lipsnis. “Labdarības koncertos, uz kuriem mūs aicina, piedalāmies vienmēr. Tā atmosfēra ir īpaša, kad visi domā par vienu cilvēku. Otrs labdarības veids ir, kad mēs ar folkloras kopu braucam uz kādu iestādi un bez maksas uzstājamies. Tas ir kā dāvinājums, lai cilvēkiem radītu cilvēkiem. Piemēram, nesen spēlējām pansionātā Gudeniekos. Mēs savus priekšnesumus parādījām, tad viņi savus. Dziedājām kopā. Mēs iepriecinājām viņus un paši saņēmām baudu no viņu aplausiem, asarām acīs.” 

Agnese Grundmane ir uzņēmēja, viņas ģimene saimnieko ēdināšanas uzņēmumā Ēdoles pilī. “Ziedojam vietējam puisim, jo gribam, lai viņam izdodas,” saka Agnese. “Manā paziņu lokā esošie cilvēki ziedo bieži. Nezinu gandrīz nevienu, kurš neiesaistītos. Nevaru pateikt, kādiem mērķiem visbiežāk. Ieraugām uzaicinājumu, un rodas tā intuitīvā sajūta, ka vajag. Šajā gadījumā mani uzrunāja arī tas, ka manu radinieku ir skārusi līdzīga slimība. Ģimenē izjūtam to. Tas iespaidoja, uzrunāja palīdzēt.

Es domāju, ka cilvēki Latvijā ir ļoti līdzjūtīgi. Tā kā Dziesmu svētki mūs vieno, tā arī līdzi jušana un labsirdība mums ir raksturīgas krīzes un bēdu periodos. Cilvēki mobilizējas labiem mērķiem.”

Ēdolniece Agnese Moldovāne uzskata, ka ziedošanā ieguvējas ir abas puses. “Mūsu ģimene ziedo šad tad. Visbiežāk sirsniņu aizķer bērni. Cik mūsu ģimene var, tik palīdzam. Gūst ne tikai tas, kuram ziedo, bet arī devējs. Dot un palīdzēt ir svētīgi,” uzskata Agnese. “Mans tētis nomira no slimības, kuru nebija iespējams izārstēt. Nebija nepieciešamības vākt ziedojumus, jo nebija zāļu, ar kurām varētu glābt. Jānim ir iespēja, tāpēc visiem jānāk kopā un jāatbalsta. Zinu, ko pārdzīvo Jāņa ģimene un citi viņam tuvākie cilvēki. Es ļoti labi zinu, cik svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts. Sajust, ka citiem nav vienalga.”

Gundega Ukstiņa, agrāk strādājot labdarības organizācijā, biedrībā “Latvijas Bērnu bāreņu fonds”, novērojusi, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem un gadumijai, cilvēki ļoti aktīvi ziedojuši.

“Izteikta tendence, ka ap Ziemassvētkiem visiem sirds ir vaļā!” saka Gundega. “Privātpersonas un organizācijas pašas piedāvā palīdzību. Pārējā laikā, lai saņemtu palīdzību, ir ļoti daudz jālūdz. Ziedotājus uzrunā tas, ja pastāsta konkrēta cilvēka likteņstāstu. Tad ir gatavi iesaistīties un atbalstīt. Rīgā izteikti bija novērojams, ka krievu tautības cilvēki ir atvērtāki sarunām un aktīvāk ziedo. Viņi bija sirsnīgāki un līdzjūtīgāki. Latviešu tautības cilvēki biežāk apšaubīja nepieciešamību.”