Otrdiena, 23. aprīlis Jurģis, Juris, Georgs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atvērta telpa jaunām idejām

Atvērta telpa jaunām idejām
Foto: Lauris Galsons
22.05.2014 16:00

Krista Kalnarāja, kultūras projektu vadītāja

Vairāk
nekā pirms diviem gadiem Liepājas Universitātes Jauno mediju
mākslas programmas students, tagad jau pasniedzējs un Liepājas
teātra video mākslinieks Andris Vētra uzsāka projektu “Atvērtā
ideju telpa”. Tā ir platforma dažādu jomu radoši domājošiem
cilvēkiem, un tās mērķis ir veicināt komunikāciju, dalīšanos
pieredzē, jaunu sadarbības tīklu veidošanu un jaunu ideju
rašanos. Līdz šim Liepājas Universitātes telpās Kūrmājas
prospektā bijušas septiņas tikšanās, kurās prezentētas 40
dažādas idejas un projekti.

“Ideja brieda jau kādu laiciņu,
jo likās, ka pat mūsu “nelielās” Jauno mediju mākslas
studiju programmas ietvaros komunikācija un dalīšanās pieredzē
varētu notikt aktīvāk, jo daudzi studenti dara dažādas lietas,
par kurām citiem nav ne jausmas. Taču, kas vēl svarīgāk, bija
sajūta, ka pilsētas līmenī informācijas apmaiņa nenotiek
vispār. Šķita, ka Liepājā ir pietiekami daudz radošu personu,
organizāciju, notikumu, taču katrs darbojas savā stūrī un katrs
ir pats par sevi, iztiekot ar komunikāciju draugu un paziņu lokā.
Doma kaut kur pakausī brieda, līdz brīdim, kad es pastiprināti
sāku interesēties par radošajiem kvartāliem, jo gribējās, lai
ko tādu varētu realizēt arī Liepājā. Apmeklēju radošos
kvartālus Rīgā, dažus seminārus, pētīju internetā pieejamo
informāciju. Likās, ka tas ir kaut kas lielisks un noteikti
vajadzīgs arī Liepājā. Tajā brīdī sapratu, ka ir jāsāk
mēģināt pulcināt Liepājas radošos cilvēkus vienuviet, lai
varētu saprast, vai šādai radošā kvartāla idejai tiešām ir
kāds pamats pilsētā, jo nav jau jēgas no kvartāla bez cilvēkiem,
kuriem tas jāapdzīvo. Tas likās likumsakarīgs solis, lai,
pirmkārt, saprastu, vai tāds radošais kvartāls Liepājai
nepieciešams, un, otrkārt, lai varētu veidot spēcīgākus
argumentus dialogā par tā nepieciešamību. Pašlaik mana ideja par
šādu kvartālu ir apslāpusi, jo radās sajūta, ka pilsētas
līmenī ir pavisam citas prioritātes, kā arī izpratne par
radošajiem kvartāliem. Jutu, ka tāda studenta kā es idejas īsti
nevienu neinteresē. Taču “Atvērtā ideju telpa” turpina
funkcionēt un mēģina pulcēt Liepājas radošos cilvēkus
vienuviet,” stāsta Andris.

Mēs tikāmies 17. aprīlī pēdējā
“Atvērtajā ideju telpā”, kur savas idejas prezentēja
neatkarīgais projektu vadītājs Vilis
Brūveris, stāstot par Aizputi, Pēteris Riekstiņš iepazīstināja
ar jaunizveidoto interneta radio “Radio “Inets””,
mediju mākslas studenti atklāja darbnīcas “Es lietu internetā
un lietu internets manī” norisi un tajā tapušās lietas,
Santa France un Eltons Kūns, kas arī ir mediju mākslas programmas
studenti, prezentēja projektu “#000000 – pirmā tīkla
mākslas galerija Latvijā”.
Liepājas Universitātes Jauno
mediju mākslas studiju programmas vadītāja Santa Mazika dalījās
informācijā un pieredzē par interneta platformu “Demola”,
bet mākslas kuratore un projektu realizētāja Linda Sīle atklāja
sava projekta aizkulises un nākotnes ieceres, organizējot
laikmetīgās mākslas izstādes Jūrkalnē. Savukārt Liepājas
Kultūras pārvalde aicināja iesaistīties Radošo industriju
klasterī.

Vaicāju
Andrim Vētram, kā viņš raksturotu cilvēku atsaucību. Vai daudzi
prezentē savas idejas un kas ir tie, kuri ierodas un klausās
prezentētajās idejās?

“Es pats esmu no Jauno mediju
mākslas programmas, un pasākumi lielākoties notiek šīs mācību
programmas telpās, tāpēc “Atvērtās ideju telpas”
auditorija laikam joprojām ir šīs programmas studenti. Taču
pamazām izdodas pulcināt arvien vairāk cilvēku, kas nav no šīs
vides. Tie lielākoties ir cilvēki, kas paši ir atsaukušies un
prezentējuši savas idejas, darbus, projektus un tupina reizi pa
reizei apmeklēt šos pasākumus, lai uzklausītu arī citus. Vēl ir
arī tiešraides interneta tiešsaistē, kurām mēs īsti nezinām
auditoriju. Ja jārunā par atsaucību, tad tā, protams, varētu būt
lielāka, un gandrīz vienmēr, īpaši sākumā, man nākas pierunāt
pazīstamus cilvēkus prezentēt projektus vai idejas, par kurām
biju dzirdējis vai kāds man tās bija ieteicis.

Pēdējais pasākums tādā ziņā
ļoti priecēja, jo neviens nebija jāpierunā, kā arī tajā bija
vairāk prezentētāju, kas nav no Jauno mediju mākslas vides.

Reizi gadā šis pasākums tiek
rīkots Jauno mediju mākslas starptautiskās nedēļas “I-week”
laikā, kur pasākums iegūst starptautisku skanējumu, jo savas
idejas prezentē un klausās arī no mūsu ārzemju sadarbības
augstskolām sabraukušie studenti un pasniedzēji,” viņš
atbildēja.

Esmu dzirdējusi un piedalījusies
lielākajā daļā prezentāciju, kad stāstīts gan par toreiz vēl
tikai topošo festivālu “Zemlika”, kad Inta Šoriņa
aicināja uz tikko atvērto kafejnīcu “Darbnīca”, kad
demonstrēja dokumentālo filmu “The
Ghost of Piramida” par
mūziķu grupu “Efterklang”. Par kādām tēmām visvairāk
ir runa “Atvērtajā ideju telpā” – par mākslu,
biznesu, izglītību, kas ir mērķauditorija?

“Liepāja tomēr ir samērā
neliela pilsēta, un jau sākotnēji apzinājos, ka nebūs jau tā,
ka visi Liepājas radošie cilvēki būs tik viegli sasniedzami un
ieinteresēti piedalīties. Tāpēc es nolēmu īpaši necensties
dalīt mērķauditoriju smalkākās nišās. Svarīgi likās arī
tas, ka starpdisciplinaritātei mūsdienās ir arvien lielāka loma,
tādēļ izolēt dažādas radošo jomu nišas man nelikās labākais
ceļš, jo mērķis jau ir tieši pretējs. Tādēļ pašlaik
mērķauditorija tiek definēta šādi: “Atvērtās ideju
telpas” mērķauditorija ir radošo jomu speciālisti un
aktīvisti, taču, kā rāda jau nosaukums, šis pasākums ir atvērts
jebkuram interesentam. Tiek gaidīts ikviens, kas vēlas pastāstīt
par savu radošo ideju vai jau īstenotu projektu,” aicina
Andris Vētra.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz