Visas dienas garumā Liepājas muzejā norisināsies Latvijas un Spānijas starpvalstu attiecībām veltīta kultūras programma, kas sāksies pulksten 16 ar zinātniskajiem lasījumiem.

Zinātniskos lasījumus ar tēmu “Latviešu – spāņu kontakti vēsturiskā griezumā” uzsāks Dr.Hist. Argita Daudze, Latvijas vēstniece Spānijā (2016 – 2020). Viņa runās abu valstu sadarbības vēsturi, kad Latvijas valsts saņēma starptautisku atzīšanu – de jure un kļuva par starptautiskās sabiedrības pilntiesīgu locekli.

Pirmais un nozīmīgākais impulss nāca no Parīzes Miera konferences 1921. gada 26. janvārī. Sabiedroto Augstākajā Padomē ietilpstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija vienojās par to, ka jāatbalsta Latvijas un Igaunijas valdību lūgums atzīt to valstis starptautiski.

Spānijas Karaliste bija viena no valstīm, kas jau 1921. gada pirmajā pusē lēma atbalstīt Latvijas Republiku un piešķirt tai de jure atzīšanu. Spānijas sūtnis Romā par to paziņoja Latvijas diplomātiskajam pārstāvim Miķelim Valteram 9.aprīlī. De jure atzīšana bija viens no priekšnoteikumiem diplomātisko attiecību izveidošanai.

Turpinājumā Dr.Phil. Maija Kūle, Latvijas Universitātes profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore uzstāsies ar lasījumu “Spāņu filosofs un diplomāts Anhels Ganivets un Latvija “.

Rakstniekam, diplomātam un domātājam Anhelam Ganivetam (1865. – 1998.) ir īpaša nozīme Latvijas un Spānijas kultūras attiecībās. Spāņiem viņš ir viens no spožākajiem 19. gadsimta beigu domātājiem, literārā virziena dalībnieks jeb paaudze-98, spāņu nacionālo ideju rosinātājs.

Šajā ziņā viņš ir salīdzināms ar Latvijas teritorijā 1890. gados radušos “Jauno strāvu”. Ganivets, savukārt, dzīvo laikā, kad Spānija sāk zaudēt savas kolonijas un lielvalsts statusu. Tādēļ rodas jautājums par spāņu pašapziņu, nacionālās identitātes meklējumiem, vēršoties “tautas dvēselē”, aplūkojot kultūras vidi, tautas dzīvi, nevis vairs koloniāla imperiālisma vērtības.

Ganiveta dzīve ir kaislību un ceļojumu pilna, viņš vairākās valstīs ir Spānijas sūtnis, mīl sievietes, strīdas, slimo un visbeidzot Rīgā izdara pašnāvību, noslīcinoties Daugavā. Šī talantīgā vīra dzīve un traģēdija ir sasaistījusi mūs ar spāņiem kopējā pārdzīvojumā par dzīves vērtībām.

Latvijas universitātes doktorante Ilze Andresone pievērīsies sievietes lomai spāņu kultūrtelpā ar lasījumu “Daži sievišķi vaibsti Spānijas vēstures sejā”.

Tas būs vēstījums par renesanses un agrīno jauno laiku Spānijas sievietēm, kuras savu vārdu vēsturē ierakstījušas pašas. Sholastes, humānistes, dzejnieces, zinātnieces. Par spīti mūsdienu priekšstatiem, Eiropas akadēmiskā vide nebūt nedzimst kā tikai tīri vīrišķa tradīcija, tajā visos laikos ir skanējusi arī sievietes balss. Ko mēs par viņām zinām, un kāpēc reizēm ir tik grūti uzzināt vairāk?

Savukārt Latvijas Universitātes doktorants Valters Zariņš referēs par tēmu – “Spāņu filozofs Hosē Ortega i Gasets un mūsdienas”, kur tiks aplūkota Ortegas i Gaseta daiļrades viena no centrālajām tēmām – pūlis, tā raksturs, no tā izrietošā vara un problemātika.

Lasījumus noslēgs tulkotāja no spāņu valodas – Signe Sirmā ar Hosē Ortegas i Gaseta darba “Masu sacelšanās” fragmenta lasījumu.

Starpkultūru saskarsmes dienas turpinājumā pulksten 18 sekos spāņu fotogrāfa Tonjo Vilas izstādes ”Galīsijas bākas” atklāšana Liepājas muzeja anfilādes izstāžu zālē.

Dienas noslēgumā pulksten 20 Liepājas muzeja dārzā norisināsies dārza svētki Spānijas noskaņās, kur uz lielā ekrāna tiks demonstrēta izcilā, starptautisku atpazīstamību ieguvušā spāņu pianista Pablo Galdo klavierkoncerta ieraksts.

Vēršam uzmanību, ka, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, personām no 12 gadu vecuma pie ieejas ikvienā Latvijas un Spānijas starpkultūru saskarsmes dienai veltītajā norisē līdz ar personu apliecinošu dokumentu būs nepieciešams uzrādīt sertifikātu par izslimošanas, vakcinācijas vai pēdējo 48h laikā veiktu, negatīvu Covid-19 testa, vai pēdējo 6h laikā veikta antigēna testa faktu.