Režisores Vitas Pētersones vadītā Liepājas Bērnu teātra dalībnieki guvuši nozīmīgu pieredzi Vācijā. Tur viņi latviešu draudzēs Berlīnē un Hamburgā viesojās ar izrādi “Pulksten astoņos pie Noas šķirsta”, kas skatītājiem devusi emocionālu lādiņu un sniegusi garīgu stiprinājumu.

“Pulksten astoņos pie Noas šķirsta” ir vācu autoru Ulriha Hūba un Jerga Mīles literārs darbs bērniem, kas stāsta par trim maziem pingvīniem tālā ziemeļu zemē. Pēc kāda strīda viens no viņiem dodas prom, lai dzīvotu viens. Kad diviem palikušajiem balodis paziņo, ka Dievs pasaulei par nesaticību sūtīs grēku plūdus un aicina uz Noas šķirstu, draugi nolemj ar godīgiem paņēmieniem un arī ar krāpšanos trešo draugu glābt. Tas ir stāsts par saticību, draudzību un ikdienišķajiem strīdiem, par mīlestību pret dabu un Dievu kā radītāju.

2015. gadā režisore Vita Pētersone šo stāstu kopā ar Bērnu teātra aktieriem pārvērta skatuves valodā. Un šogad nolēma veiksmīgo iestudējumu parādīt arī skatītājiem ārpus Liepājas un Latvijas. Viņa sazinājās ar autoru U. Hūbu, sākotnēji vēlējās aicināt viesos uz Liepāju, bet tad nolēma ar izrādi doties uz viņa zemi.

Ar Liepājas Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu oktobrī Bērnu teātra aktieri Daniēla Mihelsone, Kristofers Volkovs, Marks Vaivars, Ralfs Jēkabsons, Kristers Reinis, Patrīcija Keita Jakovļeva, režisore V. Pētersone un mācītājs Raitis Šēners devās uz Vāciju un paviesojās divās latviešu draudzēs – Berlīnē un Hamburgā. Izrādes vietas atrastas, sazinoties ar Berlīnes latviešu draudzes un Hamburgas latviešu draudzes mācītāju Tāli Rēdmani.

Izrādi “Pulksten astoņos pie Noas šķirsta”, kas runā par nozīmīgu Bībeles tematu, noskatījās abu draudžu ļaudis. “Caur bērniem un šo ludziņu tiek izspēlēta lielā bibliskā drāma par cilvēci, par to, kas viņā notiek starp ticību un neticību. No vienas puses, ir neticība, kas cilvēcei atnes postu un bojāeju, proti, grēku plūdus. No otras, ir fantastiskais iznākums – glābšana un mūžīga iespēja dzīvot,” saka mācītājs R. Šēners. “Bērni iznes šo lielo drāmu caur stāstu – kā glābt neticīgu draugu. Ar meliem, krāpšanos, izlikšanos, ar visa veida ļaunuma paņēmieniem, bet šo ļaunumu pielieto tik tālu, lai izglābtu savu draugu. Un tas patiesībā atbalsojas visā Bībeles lielajā tematikā, ka Kristus parakstās zem ļaunuma, ka viņš pieņem ļaunumu pats uz saviem pleciem, viņš mirst par mums, un tādējādi viņš izglābj pasauli.”

Izrādi latvieši ārzemēs uzņēmuši ļoti emocionāli, saviļņoti un stiprināti. Pēc noskatīšanās cilvēki nākuši klāt, aprunājušies. “Sevišķi Berlīnē nāca klāt. Mums viss bija lielā steigā. Ļoti žēl, ka nebija laika ar tiem cilvēkiem vairāk parunāt. Bija ļoti daudz personisku jautājumu man. Es izgāju, tādi aplausi. Nevarēju parunāt, sāku raudāt,” saviļņota pastāstīja V. Pētersone. Brīdis bijis emocionāls arī viņai.

“Mēs tikāmies ar cilvēkiem, kuri kaut kādā veidā bijuši spiesti izbraukt no šīs zemes. Un viņi patiesībā ir aizbraukuši ne jau ar priecīgiem motīviem, apakšā ir smeldze, sāpes, dziļas personiskās ciešanas. Un ar šo vēstījumu, ko bērni aizveda, viņi piedzīvoja dziļu saviļņojumu, spēcīgu pozitīvu lādiņu,” uzsvēra R. Šēners.

Grāmatas “Pulksten astoņos pie Noas šķirsta” autoru Berlīnē, kur viņš dzīvo, latviešiem satikt neizdevās, taču dienas ārzemēs tik un tā pagājušas piepildītas un iespaidu pilnas. Viesošanās pie latviešiem Vācijā, Berlīnes gaismu festivāla apmeklējums četru stundu garumā, izglītošanās, apskatot nozīmīgas vietas un iepazīstot Vācijas vēsturi kopā ar mācītāju un šajā reizē arī gidu T. Rēdmani.

Pēc emocijām un pieredzes bagātā brauciena, kurā pavadīts laiks bez vecākiem, gūtas jaunas dzīves mācības un stiprinātas savstarpējās attiecības, bērni jau izteikuši vēlēšanos iestudējumu parādīt arī citiem. “Viņi ieraudzīja, ko tas dara ar cilvēkiem. Es domāju, ka tas nav projekts vienai dienai, ka tas ir sākums lielākām lietām,” pauda R. Šēners. Bet režisore V. Pētersone sacīja, ka, iespējams, Liepājas Bērnu teātris ar šo izrādi dosies uz Eslingeni Vācijā.