Kultūras ministrijas iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojektā bija iesaistītas visas četras Brocēnu novada skolas.

Pilotprojektu vadīja Brocēnu novada vēstures skolotāja Laura Miķelsone, kas strādāja arī Kultūras ministrijas veidotajā darba grupā, kurā vienojās par “Latvijas skolas somas” mērķiem un vadlīnijām. Brocenieku izvēlētā pieeja un secinājumi tiek skaidroti daudzās Latvijas skolās.

Brocēnu novada aptuveni 700 skolēniem valsts piešķīra 3000 eiro. Sprieda, ka lietderīgāk būtu, ja pasākumi notiks novadā, un uzaicināja laikmetīgās dejas studiju, arhitektus, Goda teātri, māksliniekus, literātus un citus viesus. Rezultātā katrai klasei noorganizēja pasākumu vismaz divās nozarēs.

“Dzirdēta neapmierinātība, ka valsts piešķīrusi par maz naudas, aptuveni 14 eiro katram skolēnam, taču, manuprāt, pieaugušajiem vispirms jāpierāda, ka ideja ir vērtīga, tāpēc īstenojama ilgtermiņā,” stāsta L. Miķelsone.

Vai iniciatīva būs veiksmīga, noteiks skolotāju izpratne par to, kādi kultūras pasākumi iederas mācību procesā. Tiem arī būtu jānotiek tad, kad attiecīgo tēmu māca stundās. L. Miķelsone skaidro, ka skolotājiem teicami jāorientējas savu skolēnu mācību procesā un kultūras norisēs. Būtībā “Latvijas skolas somas” nākotne ir pieaugušo rokās – ja valsts naudu tērēs, piemēram, par izklaidi vai atpūtu, būs ignorēti vairāki projekta principi. Ievērots būs tikai viens nosacījums – kultūras pasākumi pieejami ikvienam skolēnam, neatkarīgi no viņa ģimenes finansiālās situācijas un dzīvesvietas.

Brocēnu vidusskolas skolotāji saskārās ar vēl vienu risināmu jautājumu – ir jāpaplašina skolēnu priekšstats par mācību procesu. Tipiskam skolēnam tas saistās ar sēdēšanu skolas solā un skolotāja stāstījumu.

“Sapratām, ka nauda jātērē arī skolotāju redzesloka paplašināšanai, jo ne katram pieaugušajam ir izpratne par laikmetīgo deju, mūsdienu kino, arhitektūras tendencēm,” piebilst L. Miķelsone.