Teātris un biedrības nams būšot gatavs laikā, par muzeju vēl slēgs līgumu
Drrrrrrrrrrrrrrrrrr! Urbj, kaļ, zāģē, sit, slīpē un krāso. “Reizēm šīs skaņas pat palīdz, jo raksturīgas dažām skaņām slimnīcā,” saka aktrise Signe Ruicēna.

Liepājas teātra mēģinājumu zālē, kas šovasar izkrāsota, top nākamā izrāde. Aktieri Edgars Pujāts un Egons Dombrovskis sēž uz jaunā šķūņa sliekšņa, visapkārt būvlaukums, un labprāt apgalvo, ka viņi ir celtnieki. Savukārt uz skatuves rosās it kā divas aktieru grupas. Vieni, oranžajās ķiverēs, ir celtnieki. Turpat atsevišķā lokā apspriežas cita vīru grupa – skatuves strādniekiem jāsagatavo dekorācijas izbraukuma izrādei.

Pārsteigumi paņem laiku

No visām trijām Liepājas kultūras iestādēm, kuras būs atjaunotas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu, teātris ir pārvērties par būvlaukumu visaktīvākajās izpausmēs. Celtnieki (ģenerāluzņēmējs – Liepājas celtniecības sabiedrība “Būvnieks”) strādā visās malās, stāvos un līmeņos, vai katrā telpā, un strādnieki patiešām kustas, nevis sēž un kaut ko gaida.

Galvenajā, vēsturiskajā ēkā Teātra ielā 4 no plānotā paveikta vēl nav puse darbu, informēja Liepājas domes Attīstības pārvaldes projekta vadītāja Baiba Akmentiņa-Čerņecova. Tomēr būvuzņēmējs laika grafikā iekļaujas, šobrīd domā, ka renovācijas termiņa (tas ir 31. oktobris) pagarinājums nebūs nepieciešams. Bet sezonas sākums būs 9. septembrī, kad teātris jāatver skatītājiem ar “Vestsaidas stāstu”, nevis ar celtniekiem uz skatuves.

Pašvaldības SIA “Liepājas teātris” valdes loceklis Herberts Laukšteins izvadā mūs pa šo būvlaukumu. Priecīgs noved vēsturiskajā kurtuvē teātra pagrabā, kur tagad ir “viss kaut kas automātisks – apkures smadzenes”. “Bēdīgi bija ar apkuri, rēķini lieli, māju nesildīja, bet tagad mums tiek garantēts, ka visai mājai būs normāls siltums. Šeit darbs ir padarīts, tā vismaz man stāsta,” teic H. Laukšteins. “Te viss tika izjaukts, pa perimetru ieguldītas apkures caurules, flīzes ieliktas no jauna,” viņš rāda foajē. “Būs tualete pirmajā stāvā, pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, viņiem arī būs iespēja pacelties augšā uz skatītāju zāli.” Bet teātra vadītājam rūp, ka projekts neparedz kosmētisko remontu, nākas meklēt dažādus ceļus, lai pēc tam, kad visur salikti logi, savilkta elektrība, ventilācijas caurules, nomainīta apkure, teātra telpas būtu arī estētiski pieņemamas darbiniekiem. Savukārt uz skatuves vislielākās galvassāpes gan H. Laukšteinam, “gan projektētājiem, gan celtniekiem” sagādājusi ēkas ventilācijas sistēma – kā to ierīkot, lai tā nesabojātu skatuvi un netraucētu darbu uz skatuves. Bet mūžīgā caurvēja uz skatuves vairs nebūšot.

“Mācāmies savstarpēju iecietību, teātris ar būvnieku mēģina draudzēties. Par būvniekiem varu teikt tikai to labāko. Galdniecības ēka, virs kuras ir mēģinājumu zāle, saucam to par teātra galveno kabinetu, plīsa vai pušu. Pēc projekta nomainīja logus, radiatorus, ierīkoja ventilāciju, celtnieki izdara to, kas pēc līguma ir paredzēts. Bet tas ir tāds projekts, absurdi, pie vieniem netīrumiem vajadzētu visu izdarīt, arī kosmētisko remontu. Viens no mūsu darbiniekiem vasarā ar rullīti nošpaktelēja mēģinājumu zāli – mēs līdz ar renovācijas projektu būsim ieguvuši vairāk, nekā paredzēts, jo paši strādājam līdzi,” stāsta H. Laukšteins.

Vai sakārtots teātris veicinās mākslu? “Apmeklētājiem būs patīkamāk uzkavēties teātrī. Varbūt arī veicinās mākslu, jo nebūs tādu caurvēju, kā bija, nebūs tik daudz slimu darbinieku,” atbild H. Laukšteins.

B. Akmentiņa-Čerņecova pagājušonedēļ atsūtīja aprēķinus: ēkā Teātra ielā 2 paveikti 71,4 procenti plānoto darbu – ventilācija, siltummezgls, apkure, elektroapgāde, sienu siltināšana, jumta, logu, durvju, vārtu nomaiņa, pagraba siltināšana, apdares darbi tuvojas nobeigumam, siltumtrases izbūve tikko sākta, pusceļā ir ūdensvada, kanalizācijas atjaunošana, pamatu siltināšana no ārpuses. Bet ēkā Teātra ielā 4 darāmā vēl ir vairāk nekā puse, tostarp vēsturisko logu restaurācija, no jauna jāizgatavo zudušās vēsturiskās detaļas, iekšējo logu vietā jāieliek jauni stikla pakešu logi koka rāmjos ar vēsturiskajiem logiem līdzīgām dekoratīvām uzlikām.

9. septembrī skatītāji varēšot droši iet uz teātri un baudīt izrādi bez raizēm par remontu. Kreņķi tikmēr turpināsies viņiem neredzamajā frontē. Vēsturiskajā ēkā darbu gaitā atklājies, ka būs nepieciešami papildu darbi: jumtam pa visu ēkas perimetru satrupējušas koka konstrukcijas, pie tām nevar piestiprināt notekas, bet ēkas pamatos atklātas nezināmas izcelsmes dzelzsbetona izbūves ar lūkām un logu vai durvju ailes mūra pamatos – tas kavē pamatu siltināšanu pēc projekta, atklātās ailes jāaizmūrē. Tie ir tikai pāris piemēru. “Pārsteigumi, ar kuriem jārēķinās,” saka H. Laukšteins.

Pēc plāna

“Rekonstrukcija ir pats sarežģītākais būvniecības veids, bez tam ēkā darbība netiek pārtraukta. Pagaidām viss iet pēc plāna,”  saka SIA “Liepājas Latviešu biedrības nams” projekta vadītājs Gatis Griezītis, “būvnieki no “UPB” ir pieredzējuši celtnieki, viss notiek pēc grafika. Galvenais ir vasarā izdarīt āra darbus – fasādes, logus, durvis, jumtu sataisīt, lai tas nav jādara ziemā un rudenī. Kur telpas ir atbrīvotas, strādājam tajās. Pagaidām neparedzēto darbu nav. Bet nekad jau nevar zināt. Fasāde nokrāsota pa daļai – lietus traucē. Bet labi, ka darbi notiek tagad, kad tomēr lielākā daļa kolektīvu ir atvaļinājumā. Darīsim visu iespējamo, lai katrs savās mājās tiktu iekšā, cik vien var ātrāk. No būvniecības viedokļa jau ir ērtāk, ja būvniekiem ir fronte visās līnijās, bet te tā nav iespējams.”

Biedrības namam jābūt gatavam 22. decembrī. Pirmais sarīkojums lielajā zālē notiks jau 3. septembrī – “Skaistuma simpozijs”, un kultūras iestāde turpinās darboties ar pilnu sparu. Biedrības nama kultūras projektu vadītāja Madara Pūķe sacīja, ka turpat ēkā mēģinās rast vietu darbībai visiem tautas mākslas kolektīviem, viņiem, atgriežoties no vasaras brīvdienām, nebūs jāmeklē citas mājas.

Muzejs gaida līgumu

Tikai jūlijā tika pasludināti konkursa rezultāti par darbiem Liepājas muzeja ēkās Kūrmājas prospektā. Uzvarētājs ir SIA “Vega 1”, kura piesaistījusi apakšuzņēmēju no Ventspils SIA “Pilsbūve” ar pieredzi vēsturisku ēku rekonstrukcijā un restaurācijā. “Pilsbūvei” paredzēts nodot iekšējos un ārējos celtniecības darbus 62 procentu apmērā.

Bet līgums par muzeja atjaunošanu nav vēl noslēgts, jo konkursa rezultātā veidojas sadārdzinājums. Pašvaldībai jāņem aizņēmums, savukārt, lai to izdarītu, jāgroza tā sauktais jumta līgums par projektu “Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana”, lai Pilsētas dome saņemtu atļauju ņemt kredītu. Tas var notikt neprognozējami ātri vai lēni, sacīja B. Akmentiņa-Čerņecova. Tikmēr Liepājas muzejs Kūrmājas prospektā jau apmeklētājiem ir slēgts.

Uzziņai

Projekts “Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana” 2011. gadā.

– Rekonstruē Liepājas teātri (līguma summa 59 135,44 lati), Liepājas Latviešu biedrības namu (līguma summa 649 972,52 lati), Liepājas muzeju (darbi nosolīti par 740 295,53 latiem). Summas minētas, neskaitot PVN.
– Kopējais piešķirtais finansējums 2,465 miljoni latu, no tiem 2,068 miljoni no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
– Iepirkumos par darbiem Liepājas teātrī un Liepājas muzejā, ņemot vērā arī šogad paaugstināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, veidojas projekta izmaksu sadārdzinājums apmēram par 200 tūkstošiem latu, tādēļ pašvaldībai jāņem kredīts.

Avots: Liepājas domes Attīstības pārvalde, projekta vadītāja Baiba Akmentiņa-Čerņecova.

Nora Driķe,

Andra Gertsona foto

Liepājas Latviešu biedrības namam remontē fasādi, siltina jumtu.

Celtnieki uz skatuves izskatās tikpat labi kā aktieri.

Teātra vadītājs Herberts Laukšteins šoziem ļoti daudz cer sagaidīt no jaunajām apkures “smadzenēm” vecās ogļu kurtuves vietā.