Parasti pilsētās centrs ir tur, kur atrodas pašvaldības administrācijas ēka vai tirgus. Pie mums tas ir citādāk. Liepājas centrs ir tur, kur atrodas tās sirds – Rožu laukums. Jau izsenis ap šo vietu pulcējās cilvēki. Tepat baznīca, agrāk šeit ierīkoja arī tirgu, lai ļaudis varētu kopā sanākt. Piemērojoties apstākļiem, arī Liepājas rātsnams līdz Otrajam pasaules karam atradās šeit līdzās. Sirdi nav labi apgrūtināt, tāpēc tirgu pārcēla citur, vietu apstādīja rozēm, un tas ieguva savu – Rožu laukuma – vārdu. Kara laikā apkārtējos namus sabombardēja, tomēr Liepājas sirds izdzīvoja. Pēckara gados liepājniekus centās pieradināt šo vietu saukt par Ļeņina laukumu, jo šeit atradās piemineklis ar pastieptu roku.

Lai arī pieminekļa dēļ sarucis, tomēr tas arī tad bija un palika Liepājas sirds simbols – Rožu laukums. “Kāp zemē un ej mājās!” teica un uz pieminekļa rakstīja liepājnieki, un svešais tēls deviņdesmito gadu sākumā pazuda. Pilsētas sirds bija atkal brīva. Tikpat brīva, kā pašu liepājnieku nemierīgais gars.

Nemierīgais arī ar to, ka Rožu laukums daudzkārt pārkārtots, modernizēts, labiekārtots, par ko pašu pilsētnieku vidū bijis ne mazums strīdu.

Un tomēr – te ir un paliek Liepājas sirds, centrs, kur notiek galvenie pilsētas pasākumi, kur tiek aizdegta galvenā egle, izlikti Lieldienu, Ziemassvētku un Jāņu rotājumi. Un pat tad, ja nekas īpašs nenotiek, te ikviens var atnākt, izpētīt Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņus un pasēdēt uz soliņa un ieelpot rožu smaržu. Tā pavisam vasarīgi…

Tāds viegls un vasarīgs šajā saulgriežu priekšvakarā ir arī šis “Kultūras Pulss”, kurā sava vieta atvēlēta Jāņu tradīcijām, savs stūrītis neiztrūkstošajām “Skroderdienām Silmačos”, brīvdabas kino baudīšanai, govīm un pienam pilsētā, Dziesmu svētku gaidīšanas gaisotnei un jaunumiem kultūrizglītībā.

Pēc Jāņiem, skaidri zinām, būs sukas tik un tā!
Jūsu “Kultūras Pulss”