Savākti nepilni 200 eiro

“Vēlos izdot grāmatu “Liepājas spoku stāsti”, kurā apkopoti no dažādu paaudžu cilvēkiem dzirdēti stāsti par Liepājā sastaptiem rēgiem un neizskaidrojamām parādībām,” projekta pieteikumā norāda I. Ķestere.

“Stāsti bija pierakstīti jau pirms vairākiem gadiem, piesēdos pie to rakstīšanas un salikšanas. Secināju, ka varētu iznākt grāmata,” viņa norāda. Grāmatas manuskriptu piedāvājusi izdošanai izdevniecībās, taču saņēmusi atbildi, ka materiāls ir interesants, taču tālākas ar izdošanu saistītas darbības iepauzētas. Lemts, ka grāmata taustāmā formā neiznāks.

“Tie ir spoku stāsti, kur atspoguļotas tikai Liepājas vietas. Izdevniecības saskata finansiālus riskus, jo plānotās grāmatas projekts ir pārāk lokāls – tie nav stāsti par visu Latviju, bet gan tikai par Liepāju,” skaidro I. Ķestere.

Taču no grāmatas izdošanas idejas autore neatkāpjas, tādēļ meklējusi veidus, kā piesaistīt līdzekļus. “Kādā intervijā biju lasījusi par “Projektu banku”, nolēmu izmantot šo iespēju – piesaistīt interesentus, kas varētu ieguldīt līdzekļus manas grāmatas izdošanai,” viņa norāda.

I. Ķesterei grāmatas 500 eksemplāru tirāžai nepieciešami 1000 eiro. Pašlaik savākti ap 200 eiro no privātpersonām.

Grāmatas projektam līdzekļus vēl var vākt divus mēnešus. I. Ķestere norāda, ka atkarībā no dāvinātās summas ziedotāji var iegūt dažādus papildu bonusus – sākot no izdotās grāmatas dāvanā, nodrukātu personīgu pateicību izdevuma lappusēs un beidzot ar pašas autores ekskursiju pa aprakstītajām spocīgajām vietām.

I. Ķestere 2011. gadā kopā ar izdevniecību “Zvaigzne ABC” klajā laidusi grāmatu “Skolas spoks”. “Šis ir mans mēģinājums izdot otro grāmatu,” viņa piebilst.

Saziedo arī vairāk

“Projektu bankas” vadītājs Māris Cīrulis pastāsta, ka kolektīvās finansēšanas platforma “Projektu banka” izveidota pirms pieciem gadiem, ņemot vērā pasaules pieredzi šādā veidā censoņiem ar labām idejām īstenot interesantus, saistošus un sabiedrības pieprasītus produktus. Viņš zina stāstīt, ka vairākās ārvalstīs dibinātajās platformās veiksmīgi piedalījušies arī uzņēmēji no Latvijas.

“Par ziedošanu un sponsorēšanu šādu aktivitāti nevar nosaukt, tādēļ nonācām pie jēdziena “ieguldīšana”. Ja projektam nepieciešamā naudas summa netiek savākta, ar “Projektu bankas” starpniecību pārskaitītās naudas summas ieguldītājiem atmaksā atpakaļ,” skaidro M. Cīrulis.

“Mūsu darbības ideja ir tāda – ja cilvēkiem ir laba ideja, bet trūkst naudas tās īstenošanai, šī iespēja var būt risinājums,” viņš norāda.

“Turklāt atbalstītāji, kas devuši savu finansiālo ieguldījumu, iegūst jaunradītos produktus, kas ir unikāli.”

Ar ideju īstenošanas platformas “Projektu banka” starpniecību finansējumu mūzikas diska “Psalmu melodijas 2” izdošanai 300 eksemplāros pieteikusi vēl viena liepājniece – Kristīne Locika. Viņa prasījusi 200 eiro atbalstu, bet savākti ir 270 eiro.

“Ja saziedo vairāk, tas arī nav nekas, tā mēdz diezgan bieži notikt. Tāpat jāpiebilst, ka projekta īstenošanai ir nepieciešams vairāk līdzekļu, nekā norādīts pieteikumā,” piebilst “Projektu bankas” vadītājs.

No Liepājas un tās apkaimes novadiem līdz šim vairāk nekādi projekti nav bijuši iesniegti. Šie divi – Ineses Ķesteres un Kristīnes Locikas idejas – ir pirmie piemēri no Liepājas, mums vairāk projektu pieteicēju ir no Rīgas un tās apkārtnes.

Pārsvarā par “Projektu banku” uzzina no cilvēkiem, kas jau to izmantojuši savu ideju īstenošanai. Mēs pārāk neieguldām reklāmās. Līdz ar to process, kad par mums uzzina, ir ļoti lēns,” teic M. Cīrulis.

“Projektu bankas” komanda lielākoties strādājot uz brīvprātības principa. “Ja projektam uzsmaida veiksme un savāc nepieciešamo summu, iekasējam piecus procentus. Pārsvarā izdevumi aiziet platformas uzturēšanai un banku transakciju izmaksām,” piezīmē “Projektu bankas” vadītājs.