Nupat Rīga saņēmusi oficiālu apstiprinājumu tam, ka tieši Latvijas galvaspilsēta 2014. gadā būs visas Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Liepāja un Cēsis, kā zināms, šajā konkursā zaudēja, taču žūrija, lemjot par labu Rīgai, norādīja, ka tai jāsadarbojas arī ar abām pārējām kandidātpilsētām, lai pasākumu, aktivitāšu un noskaņu atskaņas atbalsotos visā mazajā Latvijā. Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde nupat konferencē iepazinusies ar detalizētāku Rīgas pieteikumu un apzinājusi potenciālās sadarbības iespējas.

“Konkursā Liepājas pieteikums noteikti bija daudz labāks un vairāk izstrādāts, bet nu varu tikpat godīgi pateikt, ka rīdzinieki krietni pastrādājuši un tikuši daudz tālāk, lai sāktu darbu pie projekta ieviešanas dzīvē,” saka S. Golde. Izveidota projekta uzraudzības un mākslinieciskā padome, darbu sākusi izpilddirekcija. “Rīga iegulda milzīgus naudas un cilvēkresursus šajā projektā, tas patiešām redzams, un liek pārdomāt, vai tādas iespējas būtu arī citām pilsētām uzvaras gadījumā,” saka S. Golde.

Rīgas programmas nosaukums ir “Force Majeure”, un konferences dalībniekos kliedētas bažas par to, ka šim nosaukumam ir negatīva pieskaņa – nepārvarami apstākļi. Rīdzinieki teic, ka tā ir īpaša, intriģējoša gaisotne, kas saistīta ar šiem apstākļiem, un tieši to projektā arī vēlējušies uzsvērt projekta autori. “Kultūra darbojas kā nepārvarams spēks, negaidīts un reizē iepriekš paredzams, ilgstoši krājies un sabiezējis no dažādiem attiecību sastrēgumiem un mūsu planētas problēmām,” saka projekta autori. Viņi runā par nepieciešamību radīt īpašu gaisotni, kas nav vārdos aprakstāmas, bet liek atcerēties Rīgu ar patīkamām sajūtām. Gluži kā Ziemassvētki Elizejas laukos.

Rīga savā projektā uzsver kultūru kā cilvēka garīgo vertikāli jebkurā radošā dzīves izpausmē, paplašinot kultūras izpratnes robežas caur kultūras draudzību ar citām nozarēm. Tā ir draudzība starp paaudzēm, tradīcijām un digitālo pasauli, tā ir iepriekš uzceltu barjeru pārvarēšana.

Rīgas mērķis ar 2014. gada programmu “Force Majeure” ir stiprināt pārliecību, ka kultūra var mainīt cilvēku un pilsētu dzīvi uz labu, ka kultūra var kļūt par glābšanas instrumentu, izdzīvošanas komplektu, tramplīnu jaunām un drosmīgām idejām. Kultūra ir spēks, kas spēj pārmaiņas pavērst pozitīvā gultnē.

Rīgas “EKG – 2014” programma veidota sešās tematiskās līnijās – visi tajās iekļautie pasākumi aptver dažādas “Force Majeure” šķautnes: sadaļa “Brīvības iel” veltīta varas un brīvības tematikai, “Izdzīvošanas komplekts” piedāvā seno prasmju un moderno zināšanu sinerģiju, “Ceļu kartes” sadaļā ikviens tiek aicināts iepazīt ikdienas steigā nepamanīto Rīgu un domāt par pilsētas attīstību, “Dzintara ādere” piedāvā iedzīvināt vēsturisko Dzintara ceļu, aptverot Baltijas jūru, Vidusjūru un Melno jūru, veidojot jaunu Eiropas kultūras sadarbības tīklu, sadaļa “Okeāna alkas” aicina ielūkoties cilvēka tieksmē pēc garīgām vērtībām un zināšanām,  savukārt “Rīgas karnevāla” pasākumi uz mirkli ļauj kļūt par to, par ko mēs vēlētos būt, iejukt karnevāla virpulī un priecāties.

Visiem šiem pasākumiem pamatā ir Rīgas kā eiropeiskas pilsētas identitāte un tās iedzīvotāju spēja līdzdarboties, būt radošiem ikvienā savā darbībā un veidot nākotnes Rīgu visiem kopā.

Rīgas izstrādātajā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā nozīmīga loma paredzēta tā dēvētajiem Mobilajiem centriem Rīgas apkaimēs un citās Latvijas pilsētās. Tas nozīmē, ka 2014. gadā Rīga plāno īstenot dažādus kultūras projektus Rīgas mikrorajonos un apkaimēs, kā arī kopā ar Cēsīm, Liepāju vai jebkuru citu šādai sadarbībai atvērtu pilsētu. Rīga savu pieteikumu veidojusi ar domu, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai jākļūst par ieguvumu visai valstij un Rīga šajā gadījumā kalpos par vārtiem uz visu pārējo Latviju. 

Protams, iecerēts uzsvērt arī nacionālo savdabību, vērst uzmanību uz vienlīdz augstu dzīves kvalitāti ārpus centra, gaidot idejas un projektus no apakšām, piemēram, piedāvājot svinēt Ielu svētkus, atdzīvināt mikrorajonus. “Daudz kas no Rīgas idejām bija arī mūsu projektā, tāpēc sadarbības iespējas nebūs grūti atrasts,” uzskata S. Golde. Tieši “Dzintara āderes” tēma viņai šķitusi īpaši pievilcīga, domājot par idejām, ko varētu izmantot arī Liepājai. “Dzintara pavediens”, kas atklāts Baltijā, patiešām varētu būt mūsu pirmsnokias stāvoklis,” saka S. Golde.

Par Liepājas un Rīgas sadarbību programmas īstenošanā vēl īstas skaidrības nav, šis jautājums tiks konkretizēts rudens pusē, pārrunājot konkrētus projektus un iespējas, kā Liepāja ne tikai varētu kuplināt Rīgas pasākumus, bet daļu aktivitāšu kopā ar finansējumu varētu piesaistīt arī Liepājai. “Centīsimies, lai galvaspilsētas pasākumiem ir atskaņa arī pie mums,” saka S. Golde.

Anda Pūce,