Februāra sākumā jaunie vides aktīvisti liepājniekus aicināja uz  īpašu akciju “Zaļo ideju plenērs”, kas tikai sākotnēji šķita kārtējā akcija, kurā spriež par apkārtējo vidi. Šoreiz ikviens varēja piedalīties arī praktisku, videi draudzīgu lietu izveidē, padarot zaļāku arī savu ikdienu.

Žonglēšana ar vecām zeķēm

Nepiespiesta gaisotne, pozitīva rosība, ideju viesuļi – tā īsi varētu raksturot “Zaļo ideju plenēra” norisi Vides mājā. Trīs dienu garumā māja bija piepildīta ar jauniešiem, kas nepārtraukti darbojās. Ikviens bija gatavs palīdzēt otram, paskaidrot, ja kaut kas nav saprotams. Palīdzēja arī māju sajūta, kas šeit valdīja.

Pavisam sanākušajiem bija iespēja piedalīties piecās radošajās aktivitātēs. Tās cita no citas atšķīrās, tomēr visas vienoja radošums, vide, sevis izpaušana un ideju ģenerēšana. Izvēlēties to darbnīcu, kurā darboties, ikviens varēja, pierakstoties galvenajā telpā pie sienām izliktajās kartona plāksnītēs. Interesentu pietiek, un neviens kartona gabaliņš nepaliek neaprakstīts – sanākušos interesē visi piedāvājumi.

Vairāk nekā desmit meitenes sastopam, aizrautīgi veidojot dažādus ekoloģiskus apģērba gabalus, somas un čības “Modes talkas” darbnīcā. Uz tāfeles ir vairākas skices, kas pārtaps par reāli izmantojamām lietām, bet izmantotie materiāli ir pašu dalībnieku atnestās vecās drēbes. “Šī kādreiz bija mana kleita” savu tikko izveidoto čību pāri demonstrē Laura Grundmane. Tas ir laikietilpīgs darbs, kas prasa lielu rūpību, bet par spīti tam meitenēm tas sagādā prieku. “Veselu telpu aizņēma audumu čupas, šķēres, šujmašīnas un darbīgas meitenes, un ikvienam bija iespēja vērot pasaulē kolosālāko apavu veidošanas performanci! Nepieciešams tikai divu pēdu lieluma guļampaklājiņš (tas, ko liek zem guļammaisiem vai izmanto vingrošanā), auduma gabaliņi, diegi, adatas, šķēres – un top skaistas, pilnīgi un galīgi oriģinālas čības,” arī Agate ir sajūsmā.

Pašiem savi paku maki

Nedaudz savrup no jauno dizaineru radošajām izpausmēm, savas žonglēšanas prasmes cenšas nostiprināt vairāki puiši. Darbnīcā “Žonglē pats” jaunieši varēja izveidot atribūtiku, lai sāktu pirmos soļus žonglēšanas veidos “Flower Sticks” un “PoiPoi”. “Flower Sticks” žonglēšanai izmanto trīs nūjiņas. Šoreiz tās veidotas, par vienu no materiāliem izmantojot lietotas velosipēdu kameras. Savukārt “PoiPoi” veidošanai noder novalkātas zeķes un zeķubikses, kurām galā jāieliek smagums. No šīs darbnīcas dalībniekiem ik pa laikam jādzird atvainošanās, jo nūjiņas lido uz visām pusēm, bet tā ir tikai daļa no aizraujošā procesa.

Darbnīcā “Paku maks” desmit minūšu laikā savukārt var tikt pie jauna maka, kas veidots no izlietotas tetrapakas. Izveidota īpaša instrukcija, un uzdevums nav sarežģīts, turklāt patiešām prieks, ka tukša piena vai sulas paka var pārvērsties par kaut ko tik neparastu. Pieejot šim darbam ar īpašu rūpību un radošu pieeju, maks tavā kabatā kalpos ilgi un krietni izcelsies uz pierasto, pirkto maku fona.

Pievakarē pasākuma dalībnieki pulcējās, lai apspriestu arī dažādas vides problēmas, kas ietver sevī transporta, rūpniecības u.c. ar vidi saistītus jautājumus. “Ideju talkas” aktivitāte jau pēc desmit minūtēm ir apvienojusi vairākas idejas un zīmējumus par to, ko darīt, lai liktu cilvēkiem domāt un novērst problēmas. Diena noslēdzas ar zaļo filmu skatīšanos un diskusijām.

Arī plenēra nobeigums nākošās dienas vakarā ir entuziasma pilns. Modes skatē meitenes demonstrēja jaunos tērpus un aksesuārus, jaunie žonglieri rādīja pirmos apgūtos trikus, dalībnieki apspriež dažādas idejas un vienojas, ka arī nākamgad noderētu sarīkot ko līdzīgu.

Pārmaiņas jāsāk ar sevi

Pēc “Zaļo ideju plenēra” nobeiguma, apzinājām arī tā dalībnieku viedokļus par šo pasākumu. Students Kristaps Rukmanis stāsta:

“Pats šādā pasākumā piedalījos pirmo reizi, jo ikdienā reti aizdomājos, cik saudzīga ir mana rīcība attiecībā pret vides saglabāšanu. Pirmais priekšstats par Vides mājā notiekošo neliecināja, ka te norisināsies kāds oficiāls un pēc stingriem standartiem veidots pasākums ar augsti stāvošām personām. Satiku atvērtu un draudzīgu cilvēku grupu, kas no sirds cenšas padarīt Latviju patiesi zaļāku. Likās, ka esmu nonācis parastā dzīvojamā namā, kur valdīja brīva un nepiespiesta atmosfēra. Sanākušie bija dažādu vecumu cilvēki, kuri vēlējās iemācīties ko jaunu un atbalstīt zaļās idejas. Galvenās no tām bija vērstas uz apkārtējās vides saudzēšanu un lietu otrreizējo izmantošanu, lai saudzētu resursus. Secināju, ka mēs pat neapzināmies, ka no lietām, kuras izmetam atkritumos var uztaisīt jaunus, ikdienā noderīgus priekšmetus. Tieši ar šo atgādinājumu akcijas rīkotāji vērsās pie sanākušajiem, liekot aizdomāties par to, ka mazināt piesārņojumu pilsētā un mainīt sabiedrības attieksmi, ir svarīgs katra cilvēka ieguldījums.”

Savukārt skolnieces Ilvija un Linda uz pasākumu ieradušās draugu pamudinātas. Meitenēm te paticis un viņas aktīvi iesaistījušās darbnīcās. Par vides saudzēšanu viņas domājot arī ikdienā, un, piemēram, tīrot zobus, aizgriežot ūdens krānu, lai lietotu mazāk ūdens, vai izslēdzot gaismu, lai taupītu elektrību. “Labprāt šķirotu atkritumus, bet trūkst informācijas, kur Liepājā to iespējams darīt,” viņas vēl piebilst. Arī Mārim, ko sastopam kā vienu no dalībniekiem, patīk Vides mājas atmosfēra, turklāt viņš atzīst, ka jau tagad cenšas šķirot atkritumus, tādējādi ikdienā saudzējot vidi.

Laura ir viena no Vides mājas aktīvistēm, kura aktīvi iesaistās dažādos pasākumos jau kopš 2008. gada, tādēļ arī šoreiz meitene aktīvi piedalījās “Zaļo ideju plenērā” gan kā organizatore, gan kā dalībniece. Lauras pārziņā bija “Modes talka”, kuras laikā dalībnieki ļāvās radošām izpausmēm un no dažādiem pašu sagādātiem materiāliem – vecām drēbēm, dzijas – radīja oriģinālas čības, kuras nākamie Vides mājas apmeklētāji varēs vilkt, lai darbojoties nesaltu kājas.

To var jebkurš

Bet organizācijas “Radi vidi pats” biedre Asnāte ikdienā pievēršas ekoloģiskam dzīvesveidam – iepērkas tirgū, tādā veidā atbalstot vietējo ekonomiku, un izvēlas dabīgi audzētus produktus. Meitene norāda, ka Liepāja nav draudzīga pilsēta atkritumu šķirošanai, bet ja būtu iespēja, noteikti šķirotu atkritumus. “Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, tas jārespektē, lai dabā būtu līdzsvars. Ikvienam pret vidi jāizturas atbildīgi, jo ir svarīgi, lai apkārtne būtu sakopta un būtu prieks te dzīvot,” uzsver Asnāte.

“Patika, ka jebkurā laikā varēja mainīt savu nodarbi un uzsākt ko jaunu. Piemēram, uzlīmītes jeb stikerus es lipināju gan rītā, gan vakarā. Pa vidu skaistā diena, kad saulainā pastaigā izvilkām ērmriteņus un devāmies uz jūras malu, riteņojot, slidinoties, gāžoties, smejoties un iepriecinot brīvdienu gaisu elpojošās Liepājas ģimenes. Konkrēto nakti, kad tika rādītas filmas par ielas mākslu un zaļajām idejām, arī nespēšu nosaukt – kaut kur pa vidu varenās zupas gatavošana un čību modesskatei, malkas zāģēšanai un koku vārdu gudrošanai.

Kas man šajā projektā patika visvairāk – jebkurš no mums spēj iemācīties žonglēt, glābt pasauli, taisīt čības, makus un citus brīnumus, neizejot no mājas. Interneta radītās iespējas var iemācīt mums visu. Tomēr brīžiem nepieciešams neliels grūdiens vai šajā gadījumā aicinājums ierasties, un tad jau noteikti iemācīsies, uztaisīsi, radīsi. Uzreiz pasauli varbūt neizglābsim, bet sāksim,” savukārt uzskata Linda.

Padomi zaļākai dzīvei ikdienā

– Logu vaļā – apkures ventili ciet. Kurš virina logu, kamēr apkure ir ieslēgta, apsilda arī ielu. Labāk vēdināt ātri un pamatīgi – vairākas reizes dienā logu plaši atvērt uz dažām minūtēm, un apkuri uz to laiku izslēgt.

– Ledusskapim patīk vēsums. Blakus plītij, trauku mazgājamai mašīnai vai radiatoram tam nav ko meklēt. Siltumu, ko šīs iekārtas izstaro, ledusskapim ir ar pūlēm jāatdzesē.

– Uzliec katlam vāciņu – tik vienkārši vārot, varat ietaupīt līdz pat 25% enerģijas. Vēl vairāk enerģijas ietaupīsit, ja vārīsit iespējami mazā ūdens daudzumā. Katlam būtu jāatrodas tieši uz riņķa un jābūt ne lielākam, ne mazākam par to.

– Izmantojiet visu veļas mazgājamās mašīnas tilpumu. Daudzas no tām mazāka veļas daudzuma mazgāšanai patērē tikpat daudz ūdens un elektrības kā pilnas.

– Lietojiet ekonomiskās spuldzes, tās patērē līdz pat 80% mazāk enerģijas.

– Lai gan televizoru izslēdzat ar pulti, tas tik un tā patērē elektrību, pie tam vēl ne pa jokam – apmēram 70 KWst gadā. Arī mūzikas centri, printeri, halogēnās lampas un mobilo telefonu lādētāji bieži vien patērē elektrību arī tad, kad tie netiek izmantoti, bet ir pieslēgti strāvai. To ir viegli novērst ar pagarinātāju un kontaktu palīdzību, kurus var ieslēgt un izslēgt.

– 10% jūsu patērētās enerģijas aiziet ūdens sildīšanai. Lai dušā pār muguru tomēr nedabūtu auksta ūdens šalti, labāk izmantojiet ekonomisku dušas uzgali.

– Izvairieties braukt īsus attālumus ar automašīnu. Kad motors ir auksts, degvielas patēriņš un izplūdes gāzu daudzums ir īpaši liels. Un, tā kā katalizators, kad tas vēl ir auksts, nedarbojas, visas izplūdes gāzes nefiltrētas nokļūst gaisā.

– Iztīriet bagāžas nodalījumu. Katrs liekais kilograms patērē papildu degvielu.

– Kas laikus pārslēdz ātrumu, taupa līdz pat 20% degvielas!

Avots: www.videsvestis.lv

Inga Dzērve,
Signe Krebse,
Anda Pūce,

Nākamajiem Vides mājas apmeklētājiem nu būs jaunas čības, kas tapušas no citiem apģērba gabaliem.

Darbošanās “Zaļo ideju plenērā” notika brīvā un nepiespiestā atmosfērā, bez praktiskajiem darbiem notika arī domu apmaiņa par to, kā darīt Liepāju zaļāku arī ikdienā.