Ceturtdiena, 9. jūlijs Asna, Asne, Zaiga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Cīņa ir sīva”

“Cīņa ir sīva”
Foto: Andris Gertsons
06.12.2017 07:12

Dina Belta, "Kultūras Pulss"

Vajag pašvaldības skaidri paustu hop! Citādi radošo industriju piesaistes un attīstības lietā Liepāja var arī zaudēt citām pašvaldībām – saka šīs jomas pārzinātājs Atis Egliņš-Eglītis. Tikmēr plānotais vērienīgais projekts, saukts par “D10”, kurš paredzēja liela Dārza ielas nama nodošanu šo industriju attīstīšanai pilsētas kopīgās nākotnes labā, tagad sarāvies krietni mazāks un to plānots iemitināt līdzās Amatnieku namam.

Novembrī notikušajā Liepājas domes Attīstības komitejas sēdē pieņemts lēmums par tehniskās dokumentācijas izstrādi 300 kvadrātmetrus plašām telpām Dārza ielā 4/8. Tās atrodas virs trim tautas lietišķās mākslas studijām un blakus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas Biznesa inkubatoram. Šobrīd tiekot plānots turpinājums ēkas attīstībai, šeit “tiks pielāgotas telpas radošo industriju nozaru vajadzībām”, teikts komitejas lēmumā. Finansējumu plānots piesaistīt, sagatavojot projektu konkursā teritoriju revitalizācijas programmā nākamā gada beigās.

Taču iepriekš ne reizi vien rakstīts, ka šo industriju attīstīšanai pašvaldība varētu atvēlēt ilgi tukšu stāvošo namu otrpus Apšu ielai – Dārza ielā 10. Tas tā arī tika saukts – par plānoto radošo industriju centru “D10”. Pērn un aizpērn šis nosaukums plašāk izskanēja šad un tad.

Līdz noteiktam posmam

“Pēdējos gados tas arī Kultūras pārvaldei bija sirdsdarbs,” pārvaldes vadītājs Juris Jirgens stāsta, ka pilsēta pie radošo industriju attīstības sāka strādāt jau pirms vairākiem gadiem. Un tas “vainagojās ar pašvaldības lēmumu, ka ir vajadzīga vieta, kur radošo industriju mazie uzņēmumi varētu darboties,” viņš saka. Tā tika iezīmēta Dārza ielā.

Tagad Dārza ielas 10 projekts nekur neesot pazudis, bet, pašvaldībai izvērtējot finansiālās iespējas un vajadzīgos ieguldījumus, secināts, ka Dārza 4/8 ir labāks risinājums. Kultūras pārvaldes vadītājs arī norāda, ka nopietnāka lielās ēkas tehniskā stāvokļa izpēte atklājusi lielākas problēmas, nekā bijis domāts sākumā. Pilotprojekts šajās telpās “ir ļoti pareizs lēmums”, viņš saka. Un 300 kvadrātmetru platības esot pietiekami. J. Jirgens arī pieļauj, ka Dārza iela 10, iespējams, bijusi par lielu. Salīdzinot ar Cēsīm un Kuldīgu, Liepājā esot plānota “ļoti klasiska radošo industriju darbošanās vieta bez kādām interpretācijām, kā, piemēram, tabakas fabrikā Klaipēdā”.

Taču 10. namam, kamēr tas turpinās būt neapdzīvots, stāvoklis nepasliktināšoties, jo ēkai esot labs jumts. Cik zināms J. Jirgenam, pilsētas investīciju un attīstības plānos nams paliek. “Es vienmēr uzsveru, ka tas ir kvartāls,” viņš piebilst. “Mums ir jārunā par to, kā ilgākā laika posmā tas tā arī veidosies – kā kvartāls. Pagaidām tur ļoti veiksmīgi ir bāzējušies amatnieki.”

Pašvaldības uzdevums esot strādāt līdz kādam noteiktam posmam, un tas arī esot izdarīts – ir telpas, 2016. gadā saziņā ar Kultūras pārvaldi ir dibināta biedrība “Liepājas radošo industriju klasteris”, kam tagad vairs nekādas saistības ar pašvaldību nav. “Tālāk projekts jāvirza tiem, kam šī infrastruktūra ir paredzēta,” skaidro pārvaldes vadītājs. “Viņi lai pasaka, kā redz šīs telpas, kā tās izmantos.” Liepājas radošo industriju klasteri vada LIAA Liepājas Biznesa inkubatora vadītājs Atis Egliņš-Eglītis, un, J. Jirgena ieskatā, šobrīd radošo industriju centra attīstība “loģiski sasaucas ar Biznesa inkubatoru”.

“Darbs šajā posmā mazāk attiecas uz Kultūras pārvaldi, bet, kamēr es strādāšu, man tas interesēs,” viņš apgalvo.

Ilgstoša kļūda

“Ļoti ilgstošā metodiskā kļūda ir tajā, ka mēs mazus uzņēmumus cenšamies līdzināt ar lieliem ražojošiem uzņēmumiem,” saka A. Egliņš-Eglītis. “Lielam ir vajadzīgs industriālais parks, sakārtota iela, bet mazam, īpaši, ja tas savu pakalpojumu sniedz digitāli, ne vienmēr to vajag. Viņam vajag citas lietas un citu pieeju.” Vēl tad, kad A. Egliņš-Eglītis strādājis Kultūras pārvaldē un piedalījies “D10” stratēģijas rakstīšanā, viņš konstatējis, ka vispirms radošo industriju nozares uzņēmumam vajag nokļūt apritē, iegūt pirmos klientus un piegādātājus, un tam vajadzīga piekļuve laboratorijām, dažādam aprīkojumam. Šis, pirmais darbības posms, pagaidām “ļoti izkrīt”.

Liepājā esot zināmi vairāki uzņēmēji, kas skatās šajā virzienā. Taču līdz šim viss palicis tikai iniciatīvu līmenī. Iemesls – finansiāls. “Tas nozīmē, ka šeit ir nepieciešams publiskā finansējuma pieslēgums, lai visiem spēkiem samazinātu ienākšanas slieksni uzņēmējdarbībā.”

No valsts puses ir biznesa inkubatoru atbalsts, saka biedrības vadītājs, bet vajadzīgs vēl kas, un Liepājas uzņēmējdarbības ekosistēmā esot jūtams, ka tā pietrūkst. “Un te jau nav runas par to, ka pašvaldība ieiet kādā privātā laukā. It nemaz. Bet, piemēram, kad mums nāk klients no ārpuses, kurš vēlas attīstīt Liepājā kādu jaunuzņēmumu, ko mēs varam viņam tajā paketē iedot? Industriālais parks viņu neinteresē. Savukārt izīrēt vienu stilīgu lofta biroju viņš var arī Rīgā. Ko tad vēl mēs varam viņam nodrošināt? Tāpēc ir svarīgi, ka pašvaldība arī slēdzas klāt,” spriež A. Egliņš-Eglītis. Biznesa inkubatori ir arī Cēsīs un Kuldīgā, pašvaldības atbalsta programmas uzņēmējiem – tādas nu ir arī citās pilsētās.

Ambīcijas par mazu?

Viņš arī šķiet neesam pārliecināts par to, ka 300 kvadrātmetru platība ir gana liela. Piemēram min koprades māju “Skola6” Cēsīs, kas ir vairāk nekā divreiz plašāka, un tur tagad domājot par nepieciešamību paplašināties. “Un ir jautājums, vai “Draugiem.lv” būtu aizgājuši uz Cēsīm, ja tur iepriekš jau nebūtu “Skola6″?” A. Egliņš-Eglītis atsaucas uz šoruden Cēsīs atvērto informācijas tehnoloģiju koncerna “Draugiem Group” biroju.

“Man liekas, ka Liepājas ambīcija var būt daudz lielāka. Bet, protams, ir jāizvērtē ļoti uzmanīgi, jo pašvaldība strādā ar nodokļu maksātāju naudu.”

Taču līdz ar ekonomikas darbināšanu tādu vietu un uzņēmēju kopienu radīti “efekti ietekmē izglītību, tūrismu, pilsētvidi”, viņš turpina. “Līdz ar to, ka uzņēmums nokļūst apritē, arī pilsēta nokļūst apritē.” Viens no piemēriem esot LiepU ārvalstu studenti, starp kuriem, izrādās, ir arī tādi, kas kļuvuši par Biznesa inkubatora klientiem. Tātad gatavi šeit ne tikai maksāt studiju maksu, izdot naudu par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, bet vēl grib kaut ko darīt Latvijas tautsaimniecībā.

Vajag klejotājus

Biedrības un inkubatora vadītājs piekrīt, ka Liepājai ir risks nokavēt un neizlēmības dēļ palaist garām iespējas. Viņš vēlreiz piemin Cēsis, kam, protams, pluss ir tuvums Rīgai. Bet arī Kuldīga nevienu brīdi neesot apstādinājusi sava radošo industriju centra attīstību. “No sacensības viedokļa raugoties, būtu slikti, ja Kuldīga šo centru atvērtu pirmā.” Konkurence ir ne vien starp Latvijas pilsētām, bet arī starp Baltijas valstīm.

“Cīņa par digitālajiem klejotājiem (no angļu valodas “digital nomads” – cilvēki, kuru darba formāts viņiem ļauj strādāt no jebkuras vietas pasaulē un jebkurā laikā) ir ārkārtīgi sīva. Mums ir visas priekšrocības, lai mēs ieliktu kāju durvīs. No pilsētvides viedokļa, no lidostas attīstības, arī Lietuvas robežas tuvuma viedokļa.” Tādi klejotāji ne tikai samaksā ienākuma nodokli pašvaldībā. “Viņi arī aizpilda tukšo telpu. Tas ir viens veids, kā piesaistīt cilvēkus. Ja ne masveidā, tad šādā, kvalitatīvā veidā, jo tie, kas būtu gatavi tā strādāt, ir augsti izglītoti cilvēki.”

Ja viss tā kā skaidrs un interese par radošo industriju attīstīšanu, kā apgalvo abi, ir nepārejoša, tad kur īsti ir problēma? “Esam gatavi darīt, ja pašvaldība ir gatava dot mums mandātu un izmantot mūsu intelektuālo kapacitāti. Ir vajadzīga tikai ieinteresētība. Sadarbība jau ir, bet vajag vienu tādu hop! Aiziet, darām!” saka A. Egliņš-Eglītis.

11 komentāri

2017-12-06 08:03

Kamiesis: Egliņ, tev neapnīk kā tukšai platei skanēt? Taču ej un dari. Kur problēma? Atbilde ir tāda, ka tavi vārdi ir tukši, kur ir tie "daudzie radošie", kuri aizpildītu šīs telpas? Tukša runāšana. Egliņš ir tikai vāvuļotājs un intrigants.

2017-12-06 09:30

Es ar Kamielis: Nekad neesmu sapratis šitā džeka būtību .. Ko viņš dara un kādi realizētie projekti, kāda ir pievienotā vērtība? Tas tā, jautājums par Egliņu..

2017-12-06 09:55

Reizbija: Tas viss jau bija Karostā K@2 laikos, bet pašu bardaka un domes "gādības" rezultātā viss pačibēja. Kungu ielas kvartāls kā tāds ar radošumu nesaistās, bet lai veicas. Daudz par daudz tukšu māju!

2017-12-06 11:10

Viedoklis: Lai izdodas realizēt iecerēto.Visskaļāk bļauj NEradošie un NEinteliģentie. Turies, Egliņ!

2017-12-06 11:21

Kamikadze Kvadrata: Eglins tak ir tuksa vavulotajs. Kur problema? pasvaldiba jau izsludinajusi iepirkumu buvniecibai. par ko sie abi idini tur runa?

2017-12-06 14:43

Kirdinskis: Parazīteļklaunēni. Pilnīgi pajoli un nejēgas. Tādiem pajoliem pat slotu nevar uzticēt.

2017-12-06 19:07

fu: un nafig mums šādu sū..... vajag?ja grib, lai paši samet naudu un uztur kadu vien pili grib! atdeve no tāda bomžatņika, piedodiet, ir nulle!

2017-12-07 16:11

hi: Vienkārši visus štruntus pareizi pasniegt.......gudri un ar pārliecību....un ja par to maksā arī algu....

2017-12-10 07:53

Karjerists: Skaidrs, ka radošo koprades telpu Liepājai vajag. Tikai piesardzību patiešām izraisa Egliņa personība- klajš karjerists, nodarbojs tikai ar to, kur labi maksā, kur skaidri iezīmēti piem. pašvaldības vai valsts līdzekļi. Pašiem būtu jāizrāda aktīvāka iniciatīva un jāraksta projeki pagaidām bez atlīdzības un caur nodibināto klāsterbiedrību jāvirza uz realizāciju. To jau pašvaldība arī gaida!

2017-12-10 07:59

Karjerists: Amatnieku nams jau tā ir par šauru amatniekiem- tos pirmkārt ir jāpaplašina, nevis tiem uz galvas izveidot jaunu un nepilnīgu infrastruktūru, kura Egliņa vadībā stāvēs tāpat tukša, kā tagad stāv tukšas investīciju telpas, kur Egliņš pa lielam viens sēž un ar draugiem dzer kafiju.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz