Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Daugavpils kultūras acis

Daugavpils kultūras acis
Foto: www.rhotkocenter.com
20.05.2015 11:05

Ilze Kļepikova, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Braukt uz
multikulturālo Daugavpili ir kā doties ārzemju ceļojumā – no
Liepājas līdz tai ir aptuveni 450 kilometru un vairāk nekā piecas
stundas ceļa. Tomēr, ja reiz kārē pēc Daugavpils un tās
kultūras nolemts pirmoreiz vai atkārtoti pievārēt lielo attālumu,
ir jārēķinās, ka ar vienu dienu nepietiks un kultūras dzīves
baudītājiem Daugavpils nebūs garlaicīga vieta. Tur notiek plaši
dažādu žanru festivāli, uzmanības vērti ir gan muzeji un
arhitektūra, gan sakrālais mantojums u. c. Taču par kultūras
acīm pilsētas sejā saucami Marka Rotko Mākslas centrs un
Daugavpils teātris, no kurām viena pašlaik redz labāk un tālāk.

Muzikālā
teātra virzienā

Viens no
Daugavpils kultūras dzīves nozīmīgākajiem centriem noteikti ir
teātris. Kopējā Latvijas teātra telpā ilgus gadus tas bijis
atkritējos, bet pēdējos gados līdz ar jaunā direktora Oļega
Šapošņikova rosību, kas aizsākās pirms trim gadiem, audzis gan
skatītāju skaits, gan arī kritiķiem ceļš līdz Daugavpilij
kļuvis īsāks.

Daugavpils teātris
no citiem teātriem atšķiras ar to, ka izrādes notiek latgaliešu,
latviešu un krievu valodā, ar to, ka teātrim ir pašam sava
modernā baleta trupa un arī ar milzīgo skaitu iestudējumu,
piemēram, šosezon tajā ir 26 repertuāra izrādes un bija
paredzēti 10 jauniestudējumi (tas viss gan divās spēles telpās –
lielajā un eksperimentālajā zālē, kas izveidota trešā stāva
foajē). Atšķirībā no Liepājas teātra, kam pašieņēmumiem
jābūt 60 procentu apmērā Daugavpils teātrim jānopelna 15
procentu, pārējo veido valsts un pašvaldības dotācija, projektu
finansējums un ziedojumi.

Aktrise un valdes
locekļa asistente mākslinieciskajos jautājumos Kristīne
Veinšteine atzīst, ka pirms vairākiem gadiem teātrī gājis
dažādi. “Oļegs tur mastu, lai izskatāmies pēc
profesionāļiem. Vienu brīdi bija sajūta, ka mūs uzskata gandrīz
par amatierteātri,” skumjāko laiku atceras aktrise. Tagad
latiņa ar katru gadu tiek celta, aktieriem ir jaunas prasības,
valda enerģijas pilna gaisotne, visiem gribas sevi apliecināt. Zīme
tam, ka Daugavpils teātris attīstās, ir tā jaunais pagājušā
gada izskaņā tapušais zīmols (autors – Anatolijs Vjalihs). Tajā
ar klavieru taustiņiem akcentēts muzikālais virziens, bet
sarkanbaltā krāsa norāda uz piederību Latvijai, Daugavpilij un
Vienības namam, kurā teātris atrodas. Teātris noformulējis arī
vairākus mērķus: turpināt nodrošināt plašu repertuāra
daudzveidību, turpat pilsētā audzināt jaunos aktierus, stiprināt
Daugavpils teātra kā starptautiskajiem projektiem atvērtas un
pievilcīgas vietas tēlu, kā arī turpināt kvalitatīvo izaugsmi
un attīstīties muzikāli dramatiskā teātra virzienā, kas agrāk
bija Liepājas teātra akcents.

“Mēs augam,
esam kļuvuši interesanti un netāli “Spēlmaņu nakts”
žūrijai,” stāsta K. Veinšteina. “Ja vēl pirms
pāris gadiem pie mums atbrauca pa vienam kritiķim, paskatījās,
kaut ko uzrakstīja, tad tagad brauc daudzi, raksta recenzijas. Mūsu
teātrī sāk tapt normālas augstās mākslas izrādes.” Tiek
aicināti labi režisori, iestudēta mūsdienu un klasiskā
dramaturģija. Jāatzīst gan, ka plašajā izrāžu klāstā vēl
aizvien dominējošs ir izklaides žanrs, taču izvēles iespējas ir
ļoti plašas un izrādes ir krāšņas un vizuāli baudāmas.

Rudenī
daugavpilieši viesosies arī pie mums Liepājā ar bērnu mūziklu
“Leo – mazais lauva” un muzikālu izrādi pieaugušajiem
“Īsa pamācība mīlēšanā”. Savukārt liepājniekiem,
esot Daugavpilī, nevajadzētu laist garām iespēju noskatīties
kādu izrādi, gan lai zinātu Latvijas teātra ainu, gan lai
novērtētu Liepājas teātra augstās kvalitātes citu teātru
kontekstā.

Mākslas bāka

Šķiet, Marka
Rotko Mākslas centra vārds nevienam nav svešs. Ja tajā vēl nav
būts, tad par to dzirdēts ir noteikti. Aprīļa
beigās Rotko centram apritēja divi gadi. Daudzfunkcionālais
laikmetīgās mākslas komplekss un kultūras un izglītības centrs
atrodas artilērijas arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī, kas,
starp citu, pats ir ļoti nozīmīgs vēsturisks objekts un saucams
par Karostas brālēnu, un ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur ir
iespējams iepazīties ar Daugavpilī dzimušā pasaules slavenā
mākslinieka abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko
oriģināldarbiem.

Vienus vilina
iespēja redzēt Marka Rotko oriģinālos hipnotizējošos mākslas
darbus, citus – gleznu vērtība, kas mērāma miljonos. Un
neapšaubāmi, ka ar visu pārējo ēku samērā nelielais spārns,
kurā ir iespēja iepazīties ar Marka Rotko dzīvi un daiļradi, ir
tas, kas apmeklētājus piesaista visvairāk. Tomēr ļoti nozīmīgs
centra aspekts ir arī pārējās mākslas izstādes, kas apskatāmas
citās izstāžu zālēs. Rotko centra īpatnība ir tā, ka izstādēm
ir sezonāls raksturs, un tās visas reizē ik pa trim mēnešiem
mainās. Pašlaik Rotko centrā aplūkojama poļu
mākslinieku Karola Karvovska, Pšemislava Karvovska un Romana
Boravska izstāde “Haoss – Kosmoss – Labirints”,
ikgadējā Latgales reģiona mākslinieku mākslas dienu izstāde,
kuras vienojošā tēma šoreiz ir “Klaunāde”, kā
arī Amerikas latviešu mākslinieka Sigurda Vīdzirkstes
glezniecības un grafikas darbu izstāde “Melnā saule –
Sigurds Vīdzirkste – Ņujorkas avangardists”, Valdas
Mežbārdes glezniecības darbu personālizstāde “Krasts”,
keramiķes Eleonoras Pastares personālizstāde “Vakara
meditācijas” un fotoizstāde “Vižikovskis un citi –
poļu ieguldījums fotogrāfijas attīstībā Latvijā”.

Tāpat Daugavpils
mākslas dzīves attīstībā būtiskas ir mākslas rezidences. Katru
gadu visā tā garumā notiek dažādi starptautiski simpoziji –
tēlniecībā, keramikā, glezniecībā, grafikā un tekstilmākslā.
Ja teātra dzīves kontekstā Daugavpili sitam pušu, tad mākslas
dzīves intensitātē, vismaz no malas raugoties, šķiet, ka mums
vēl ir, kur tiekties. Varbūt tā šķiet tikai tādēļ, ka
Liepājā, izņemot muzeju, ir daudz sīku izstāžu telpu, bet
trūkst nozīmīga mākslas centra vai laikmetīgās mākslas
galerijas.

“Pašlaik
mūsējais ir viens no modernākajiem un aktuālākajiem muzejiem
Latvijā,” pārliecinoši saka centra mārketinga speciāliste
Tatjana Kolota. Un tieši pēdējos divos gados tūristu pieplūdums
Daugavpilī ir palielinājies. Viņa pastāsta, ka pirmajā gadā 80
procentu centra apmeklētāju bija no Latvijas un 20 – no ārzemēm,
bet otrajā gadā ārzemju tūristu skaits palielinājies līdz 25
procentiem. “Pārsvarā topa valstis ir Vācija, Lietuva,
Krievija, Polija, Baltkrievija, mazāk procentu ir braukuši no
Itālijas, Spānijas, Portugāles, ASV, Kanādas, Rumānijas,”
mārketinga speciāliste raksturo apmeklētājus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz