Četros koncertos šomēnes modelēti nākamā gada Dziesmu svētku koncerti – 2.jūnijā Durbes estrādē Tukumā dažādu paaudžu 2600 dejotāju izdejoja grandiozā Deju lieluzveduma dejas, tajā pašā vakarā Talsos notika Kurzemes Dziesmu svētki, kuros jauktie kori izdziedāja noslēguma koncerta repertuāru. Pēc nedēļas Elejas estrādē tikās vecākās paaudzes dejotāji un dziedātāji, lai modelētu senioru koru un deju koncertu, kas 2008. gada vasarā plānots Dziesmu un deju svētkos, bet nupat 16. jūnijā Tukuma Durbes estrādē Latvijas sieviešu un vīru koru salidojumā ap 3000 dalībnieku izdziedāja gaidāmo Dziesmu svētku atklāšanas koncerta repertuāru.

“Notikušie pasākumi pierādīja to, ka šādi modelēšanas koncerti pirms pašiem Dziesmu un deju svētkiem ir ļoti vērtīgi. Tos rūpīgi analizēs paši rīkotāji, būs tikšanās, iespējams, tiks veiktas izmaiņas repertuārā gan koriem, gan dejotājiem, režijas lietas, lai nākamgad Mežaparkā un “Daugavas” stadionā desmitiem tūkstošu skatītāji redzētu labāko, ko dziedātāji un dejotāji var,” par notikušajiem koncertiem stāsta Dziesmu un deju svētku sagatavošanas biroja vadītājs Romāns Vanags. “Tāds skaistums un varens spēks,” savās atsauksmēs saka skatītāji, gan norādot arī uz kļūdām, kuras visas iespējams līdz nākamajam gadam izlabot, piebilstot, ka nav korekti daudz kritizēt koncertus, kas pēc savas būtības domāti kā ģenerālmēģinājumi. “Kāda jēga runāt par vienu vai otru neveiksmi, ja koncerti bija domāti, lai šīs neveiksmes atklātu un likvidētu. Tātad ir skaidrs, ka to nākamgad vairs nedrīkst būt,” saka viens no aptaujātajiem koncertu skatītājiem.

Bažas par sarežģīto repertuāru laikam tomēr nav attaisnojušās, jo gan Talsu, gan Tukuma koncertu apmeklētāji atzīst – koncerti izdevušies ļoti skaisti. Piemēram, ļoti labi noslēguma koncertā iederējušies deju priekšnesumi deju kolektīvu “Dancis”, “Daiļrade”, “Dzintariņš” un citu izpildījumā, kas ar deju virsvadītāja Agra Daņiļeviča iesaistīšanos organiski papildinājuši dziedātāju sniegumu. Veiksmīga izdevusies arī Liepājas Simfoniskā orķestra debija svētku noslēguma koncertā. Svētku programmā vijās Dziesmu svētku klasika un skaistās Saules dainas latviešu komponistu jaundarbos, kas izvēlēti mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā. Nobeiguma koncerta režisoram Andrejam Žagaram daudzi velta atzinīgus vārdus.

Arī deju koncerta raksti savirknēti gan skatītāju acīm, gan dejotāju profesionālajam pārbaudījumam. Kopā ar dalībniekiem jau no rīta mēģinājumos rosījās svētku virsvadītāji, bet par koncerta kopskatu rūpējās koncerta režisore – Māra Ķimele, mākslinieks Ivars Mailītis un mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis.

Kritiskāki viedokļi izskan par Dziesmu svētku atklāšanas koncertu, kura programma līdz nākamajam gadam tomēr būtu jāpakoriģē, lai atklāšanas koncerts, kas balstīts uz sieviešu un vīru koru priekšnesumiem, patiešām uzdotu toni visiem svētkiem.

Latviešu kormūzikas klasiku un iemīļotas tautas dziesmas latviešu komponistu apdarē papildināja speciāli svētku atklāšanas koncertam radītie jaundarbi – piemēram, Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes cikls “Dziedot dzimu, dziedot augu”, kuram pavadījumu spēlēja pats autors ar dēlu – Zigmars un Jānis Liepiņi. “Kultūras Pulsa” apvaicātie kordiriģenti rosina gan rīkotājus, gan pašu autoru kritiskāk pavērtēt šo ciklu un tā iederību atklāšanas koncerta nobeigumā. “Tur jābūt dziesmām, kas dziedātājiem pašiem nāk no sirds, jo tikai tā iespējams panākt tādu pacilātību, kas nepieciešams svētku atklāšanai,” uzskata arī Liepājas pilsētas un rajona koru virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš.

Kaut ko interesantāku un neredzētāku skatītāji gaidīja arī no koncerta mākslinieciskajiem risinājumiem, kas bija diriģentu Airas Birziņas un Romāna Vanaga, kā arī režisores Mirdzas Zīveres un mākslinieka Ivara Mailīša pārziņā. Taču jādomā, ka koncerts, kas tiek veidots kā paaudžu tikšanās, uzsverot tā unikālo nozīmi Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantojamībā ar devīzi “Dziedot dzimu, dziedot augu”, patiešām arī izdosies tā, kā iecerēts, un spēs radīt emocionālo pacilātību, kas Tukumā diemžēl pietrūcis. “Koncerts notika dienā, kad daudzviet bija vidusskolu eksāmeni, tāpēc īpaši vīru koriem dalībnieku skaits bija neliels un ar dziedāšanas kvalitātei līdz ar to bija problēmas. Gribu uzslavēt sieviešu koru diriģentus, jo sievas patiešām dziedāja ļoti labi. Bet kopumā organizatori nu ir dilemmas priekšā – vai mainīt repertuāru, vai kaut kā piespiest diriģentus un koristus labāk apgūt dziesmas un iegūt īsto skanējumu visai koncertprogrammai,” saka J.Ozoliņš.

“Saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem vienmēr aktuāls jautājums ir par repertuāru – kādam tam jābūt un cik sarežģītam, tāpēc modelēšanas koncertos bija iespēja ne tikai pašiem dalībniekiem izdziedāt un izdejot to pilnībā, bet arī skatītājiem pārliecināties par nākošajā gadā gaidāmo. Visi, no kuriem atkarīga nākamo svētku izdošanās, turpinās strādāt, protams, uzklausot arī skatītāju viedokli. Kļūdas būs laiks palabot arī dalībniekiem, jo lielākais vairums ir apgūts, paliks tikai detaļas un pašu sarīkojumu praktiskā sagatavošana, kas uzticēta Dziesmu un deju svētku birojam,” saka organizatoru pārstāvji.

Anda Pūce,