Šogad aprit desmit gadu, kopš Latvijā notiek “Eirovīzijas” dziesmu konkurss. Tajā aktīvi piedalījušies arī liepājnieki, no kuriem vairākiem bijusi iespēja sevi parādīt starptautiskajā “Eirovīzijā”.

Kas mūsu māksliniekiem visspilgtāk palicis atmiņā no šī notikuma un kā tas ietekmējis viņu turpmāko dzīvi?

2002. gads. Tallina, Igaunija

“Uzvara! Tas brīdis, kad mūs nosauca par uzvarētājiem,” stāstot, kas visvairāk palicis atmiņā no starptautiskā konkursa, iesaucas Igeta Gaiķe. Viņa Marijai Naumovai dziedāja bekvokālu, izpildot dziesmu “I Wanna”. “Zinot, ar kādu degsmi, pieeju strādā Marija, un redzot, cik daudz punktu mums piešķir, bija sajūta, ka mēs varētu uzvarēt,” atzīst liepājniece. Tāpat viņai spilgti atmiņā palicis, kā pēc triumfa mirkļa uzņemti viesnīcā – katrā numuriņā bijuši ziedi, augļi. Kā viņi, Latvijas delegācija, ballējušies, atzīmējuši uzvaru, bet Marija pa to laiku devusies konkursa rīkotāju sarūpētā ekskursijā pa naksnīgo Tallinu. Kā viņi speciālā auto braukuši no Igaunijas atpakaļ uz Rīgu, kur viņus sagaidījusi pati Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un daudzi citi latvieši.

Igetai “Eirovīzija” sniegusi daudz prieka, paplašinājusi paziņu loku, devusi jaunus kontaktus, papildu pieredzi, zināšanas, piemēram, kā veidot veiksmīgu priekšnesumu, kā sevi vislabāk parādīt uz skatuves, kā arī viņa redzēja, kā notiek darbs vērienīgu sarīkojumu aizkulisēs. Tas viss viņai lieti noder, jo liepājniece ar savas popgrupas “Tev un man” dalībniekiem bieži piedalās konkursos un festivālos.

Bet “Eirovīzija” no Igetas dzīves nepazuda arī turpmākajos gados. Igeta ir devusies uz “Eirovīziju”, kad tā notika Kijevā un Stambulā. Un ikreiz pārliecinājusies, ka šā konkursa dalībniekus citās zemēs neaizmirst. To apliecina kaut vai tas, ka mediji, viņu ieraugot, uzrunājuši un bildējuši. Igeta “Eirovīzijai” arī pati divreiz iesniegusi savas dziesmas. 2005. gadā darbs “In a Desert” iekļuva nacionālā konkursa pusfinālā, bet 2007. gadā skaņdarbs “Dundari, dandari” finālā ierindojās 8. vietā.

Vai vēl piedalītos Eirovīzijā? “Jā, kā dziesmu autore. Manā popgrupā darbojas vairākas foršas meitenes, kurām drīz būs sešpadsmit gadu un kuras varēs piedalīties “Eirovīzijā”. Es varētu producēt viņu priekšnesumus,” apsver Igeta.

Igeta Gaiķe (otrā no kreisās) varēja izbaudīt, ko nozīmē uzvarēt starptautiskajā “Eirovīzijā”.

2004. gads. Stambula, Turcija

“Godīgi sakot, man bija pārliecība, ka uzvarēsim, neskatoties uz to, ka vienam otram pazuda balss,” mērķējot uz savu toreizējo kolēģi Ivo Fominu, saka Tomass Kleins. Pārliecību, ka skatītāji Latvijā visvairāk nobalsos par “Dziesmu par laimi”, viņā rosinājis tas, ka iepriekšējā gadā duets “Fomins un Kleins” nacionālajā atlasē bija ieguvis 2. vietu un visu gadu aktīvi koncertējis. Tomass norāda, ka viņiem galvenais bijis uzvarēt Latvijā, starptautiskajam konkursam nekā īpaši nav gatavojušies, ja neskaita to, ka “Dziesmu par laimi” Liepājas rokmūziķi ierakstīja 14 valodās. Viņi apzinājušies, ka ar dziesmu latviešu valodā starptautiskajā konkursā var neuzvarēt, un tā arī bija – pusfinālā tā ierindojās vien 17. vietā.

Mūziķis spriež, ka spilgtākais notikums saistībā ar šo konkursu ir pati tā iepazīšana: “Sapratu, ka “Eirovīzija” nav nekāda “Grammy” apbalvošanas ceremonija, tā vairāk domāta amatieriem, kaut gan pēdējos gados konkursā parādās daudzi populāri vārdi. “Eirovīzijas” auditorija ir īpaša, tā ar savu balsojumu nevis atbalsta mākslinieciskas vērtības, bet dziesmas, kas ir lipīgas.”

Protams, no atmiņas viņam nav pagaisusi sajūta, uzzinot, cik daudz cilvēku tiešraidē vēros sniegumu, un pats uzstāšanās brīdis. “Mandrāža bija, bet, kad uzkāpa uz skatuves, tā pazuda,” labi atminas liepājnieks. Vēl viņš ar smaidu stāsta, ka, dodoties uz Turciju, cerējis nobaudīt īstus turku kebabus, kuriem noteikti bija jābūt vēl garšīgākiem par tiem, ko bija ēdis Vācijā un Dānijā. “Bet tie nebija ne uz pusi tik garšīgi, pilnīgi ačgārni,” smej Tomass.

“Domāju, ka lielākais ieguvums no mūsu piedalīšanās bija tas, ka “Eirovīzijas” vēsturē ierakstījām faktu, ka konkursā skanēja latviešu valoda. Līdz pat šai dienai neviens cits to nav darījis,” ar lepnumu saka mūsu pilsētas pārstāvis.

Vai vēl piedalītos Eirovīzijā? “Kā izpildītājs diezin vai, jo man konkursa atmosfēra īsti nepatīk, tā nav domāta man, bet kādam citam dziesmu es varētu uzrakstīt.”

Starptautiskās “Eirovīzijas” dalībniekiem vienmēr ir sarūpētas ekskursijas. Ivo Fominam un Tomasam Kleinam bija iespēja izbaudīt Stambulas tirgu.

2007. gads. Helsinki, Somija

Andis Ērglis spriež, ka lielajā “Eirovīzijā” ir vērtīgi piedalīties divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, var gūt lielu pieredzi, redzēt, kā strādā profesionāļi, sākot no mikrofona pielicējiem un beidzot ar sarīkojuma režisoru. Otrkārt, Latvijā tikai retajam pašmāju māksliniekam izdodas koncertā pulcēt 25 tūkstošus cilvēku, bet starptautiskā “Eirovīzija” piedāvā izjust, kā tas ir, kad tevi vēro tik daudz acu pāru.

Dziedātājs atminas, ka Somijā pirms konkursa sākuma bukmeikeri, producenti, menedžeri un citi ļaudis Latvijas apvienības “Bonaparti.lv” dziesmai “Questa Notte” prognozēja ietikšanu fināla pirmajā piecniekā. Jā, mūsējie iekļuva finālā, bet – ieņēma tikai 16. vietu, kārtējo reizi apliecinot, ka šajā konkursā ir tāpat kā ar bitēm – nekad neko īsti nevar zināt. Andris spriež, ka pie vainas varējis būt viņu kārtas numurs finālā – 14. “Tajā laikā tantes bija aizgājušas smērēt maizītes, bet veči paņemt alu, un mūsu priekšnesumu varēja neredzēt,” apsver dziedātājs.

“Kolēģiem, kas ar mani bija uz skatuves, pieredze jau bija – oi, oi, oi, bet es tolaik biju zaļš gurķis,” sevi un apvienības “Bonaparti.lv” dalībniekus raksturo Andris. “Un tas man deva papildu slogu – Latvijas tauta gaidīja, ko tad tas jauniņais var izdarīt, vai neiegāzīs visu kolektīvu.” Savas nodziedās frāzes viņš neraksturo kā ģeniālas, taču kopumā ar paveikto ir apmierināts.

Liepājnieks atzīst, ka pirms katra koncerta viņam ir liels uztraukums un tāds tas bija arī pirms “Eirovīzijas”. Pirms svarīgās uzstāšanās to viņam mazināt izdevies, kad palūkojies uz saviem pieredzējušajiem un enerģiskajiem kolēģiem. “Psiholoģiski vājš uz šās skatuves kāpt nevar,” ir pārliecināts Andris, piebilstot, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc dažiem Latvijas pārstāvjiem šajā konkursā nav izdevies sevi labi parādīt.

Dziedātājs teic, ka “Eirovīzija” devusi ne tikai labu pieredzi, bet tas bijis arī neaizmirstams piedzīvojums. Trīs, četras dienas pēc atgriešanās no Somijas viņš staigājis apgarots. “Ilgi kavēties atmiņās par “Eirovīziju” man nesanāca, jo drīz piezvanīja Maestro un piedāvāja piedalīties “Jaunajā vilnī”,” atgādina Andris. Un tad, kā labi zināms, dziedātāja slavas akmens sāka strauji ripot uz priekšu.

Vai vēl piedalītos Eirovīzijā? “Nekad nesaku nekad. Es padomāšu, paskatīšu, kā šis konkurss izvērsīsies tālāk..”

Džentlmeņi no Latvijas – tā mūsu bonapartus dēvēja ārzemju prese.  

2011. gads. Diseldorfa, Vācija

Grupas “Musiqq” dalībniekam Emīlam Balcerim atmiņā palicis viss ar konkursu saistītais – gan pati uzstāšanās, gan ballītes, gan daudzās intervijas. Izjūtas, ko sarūpējusi starptautiskā “Eirovīzija”, bijušas dažnedažādas, sākot no apbrīnas, kad, dodoties uz mēģinājuma telpām, pirmo reizi ieraudzījis grandiozo skatuvi, un beidzot ar stresu pirms uzstāšanās vairāku miljonu lielai auditorijai. Atšķirībā no koncertiem “Eirovīzijā” nevar dziedāt trīs, četras dziesmas un lēnām iesildīt publiku. Tur tas bijis jāizdara dažu minūšu laikā. Tas no māksliniekiem prasa lielu sasprindzinājumu. Tādēļ nav brīnums, ka, nokāpis no skatuves, Emīls nav varējis atcerēties, ko uz tās darījis tās trīs minūtes jeb izpildot kolēģa Marata Ogļezņeva dziesmu “Angel in Disguise”.

Protams, pa vidu tam visam gadījušies arī kuriozi. “Lai mazinātu stresu, pirms uzstāšanās Latvijas televīzijas pārstāve Zita Kaminska visiem uzsita pa dibenu. Maratam no sitiena izkrita auss monitors, un tam pazuda skaņa. Viņš iedeva monitoru vienam džekam aizskatuvē, kurš ātri to mēģināja salabot. Rezultātā Maratam bija vēl lielāks stress nekā pirms tam,” atminas Emīls.

Grupa “Musiqq” pusfinālā izcīnīja tikai 17. vietu. Neskatoties uz to, pēc Emīla teiktā, viņi vienalga ir vinnētāji, jo ieguvumu ir daudz. No tiem visvērtīgākā ir pieredze tik vērienīgā pasākumā, Latvijā tādu iegūt nevar.

Uzturoties Vācijā, duets nodibinājis kontaktus ar dažādu valstu cilvēkiem, bet piedāvājumi muzicēt ārzemēs līdz šim nav izteikti. Emīls uzskata: ja mākslinieks pēc “Eirovīzijas” kļūst par pasaules mēroga zvaigzni, tad viņam ir ļoti paveicies. Bet tā bieži nenotiek. Tā ir laimes spēle.

Vai vēl piedalītos Eirovīzijā? “Kas to lai zina! Bet tuvāko gadu laikā noteikti ne,” apgalvo Emīls.

Lai arī bija preses mīluļi, grupas “Musiqq” puiši uzskata, ka tāpēc no “Eirovīzijas” iedomīgi nepārradās.

Liepājnieku devums citu gadu uzvarētājdziesmās:

2003. “Hello From Mars“, Mārtiņa Freimaņa mūzika, Laura Reinika teksts; izpilda “F.L.Y.” ar M. Freimani sastāvā.

2005. “The War Is Not Over“, M. Freimaņa dziesma, izpilda “Valters un Kaža”.

2006. “I Hear Your Heart“, Reiņa un Andra Sējānu mūzika, Mollijas Annas Leikinas un Guntara Rača teksts, izpilda “Cosmos”.

2010. “What For?“, Jāņa Lūsēna mūzika, G. Rača teksts, izpilda Aisha.

2011. “Beautiful Song“, Ivara Makstnieka mūzika, Rolanda Ūdra teksts, izpilda Anmary.

Inita Gūtmane,