Trīspadsmito reizi, cenšoties
sadejoties ar paralēli notiekošajām Dzejas dienām, septembra vidū
Liepāju pieskandinās ērģeles. Visticamāk, Ērģeļmūzikas
festivāla ideja nebūtu pilsētā radusies, ja 18. gadsimtā Liepājā
nebūtu dzīvojuši lepni un ambiciozi iedzīvotāji, kas prata
pastāvēt par savu pašnoteikšanos un pierādīt savu un savas
pilsētas nozīmi pārējās Kurzemes priekšā. Vēloties pārspēt
Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, Liepāja pilsētas
centrā radīja katedrāli, greznu parādes ēku. Lai iebūvētu tajā
katedrālei cienīgu mūzikas instrumentu, uz Liepāju tika aicināts
viens no izcilākajiem sava laika ērģeļbūvētājiem Heinrihs
Andreass Konciuss,
par kuru, ir zināms, pats Johans Sebastiāns Bahs teicis
visatzinīgākos vārdus.

Trīspadsmito gadu pēc kārtas
par šo Liepājas mūzikas dzīves lepnumu atgādinās Ērģeļmūzikas
festivāls ar vairākām ērģeļmūzikas pasaules spožām
zvaigznēm. Īpaši gribas atzīmēt dažus viesus, kas pie Liepājas
slavenā instrumenta sēdīsies pirmo reizi.

Festivālu 12.
septembrī
atklās viens no spožākajiem jaunās paaudzes Eiropas
koncertērģelniekiem čehu mākslinieks Pāvels
Kohouts. Viņš
ir absolvējis Prāgas konservatoriju un turpinājis padziļināti
studēt vēsturiskās ērģeļspēle tehnikas Amsterdamā, iegūstot
doktora grādu. Mākslinieks uzvarējis daudzos prestižos ērģelnieku
konkursos. Kā koncertējošs ērģelnieks, pianists un orķestra
solists Pāvels Kohouts uzstājies visā Eiropā, Krievijā, Āzijā,
Austrālijā, Jaunzēlandē un Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa
radošā darbība ietver regulāru sadarbību ar Čehijas nacionālo
radio projektā “Vēsturiskās ērģeles” un CD ierakstu
veikšanu. Mūziķis ir pieprasīts starptautisku meistarklašu
pedagogs.

Savukārt no kaimiņvalsts
Lietuvas 18.
septembrī
festivālā viesosies ērģelnieks un blogeris Vids
Pinkēvičs.
Līdzās profesionālai muzicēšanai mūziķis izveidojis blogu
organduo.lt,
kurā sniedz padomus un konsultācijas, kā spēlēt ērģeles. Viņš
ir arī aktīvs ērģeļu mūzikas mākslas popularizētājs,
izmantojot laikmetam atbilstošās tehnoloģiju iespējas, lekcijas,
seminārus un demonstrācijas. Pēc Lietuvas Mūzikas un teātra
akadēmijas absolvēšanas Viļņā, jaunais ērģelnieks studijas
turpināja vairākās ASV universitātēs, aizstāvot disertāciju
par improvizācijas tastatūrām J. S. Baha stilā. Pinkevičs
ieguvis vairākas prestižas stipendijas un balvas, vadījis
meistarklases mūzikas augstskolās Zviedrijā, Austrijā,
Nīderlandē, ASV un citās valstīs. Kā solists uzstājies kopā ar
vadošajiem Lietuvas orķestriem. Pašlaik viņš ir Lietuvas
Nacionālās ērģelnieku asociācijas prezidents un līdzdibinātājs,
māca improvizāciju, kā arī mūzikas teoriju Čurļoņa Mākslas
skolā un Viļņas universitātē, vada Viļņas universitātes
ērģeļu studiju “Unda Maris”, kurā ērģeļu spēli
apgūst studenti no visas pasaules. Liepājas festivālam mākslinieks
gatavo īpašu programmu ar Lietuvas nacionālās mūzikas simbola,
komponista M. K Čurļoņa mūziku un paša veidotām ērģeļu
improvizācijām.

Festivāls noslēgsies 20.
septembrī ar
koncertu “O Lux Beata”,
kuru atskaņos ērģelniece Ilze Reine kopā ar pazīstamo
kontrtenoru Sergeju Jēgeru, kā arī čellistu un baroka laikā
populārā instrumenta viola
da gamba spēles
meistaru Ainaru Paukšēnu. Sergeja Jēgera talanta cienītājiem būs
iespēja izdzirdēt solistu ar jaunu, iespējams, neierastāku
repertuāru. Programmā iecerēts atskaņot darbus, sākot ar
gregoriskajām himnām, līdz mūsdienu pasaules un latviešu mūzikas
pērlēm – Maijas Einfeldes. Riharda Dubras, Arvo Perta, Andreja
Selicka darbiem. Solistu S. Jēgera un A. Paukšēna
priekšnesumi noritēs ne vien ērģeļu balkonā, bet arī,
izmantojot telpas iespējas altāra daļas priekšā, tā veidojot
tuvāku kontaktu ar klausītājiem.

Ērģeļu būvētājs un
restaurators Jānis Kalniņš par Liepājas instrumentu
teicis, ka diez vai atradīsim Latvijā kādu citu baznīcu, uz kuru
vēl labāk attiektos teiciens: “Īsts mākslas darbs nekad nav
pabeigts.” Ērģeles gadsimtu gaitā piedzīvojušas
nemitīgus papildinājumus, uzlabojumus, restaurācijas. To izmērs,
reģistru un skaņu kombināciju krāsu bagātība ir neizsmeļama,
profesionāļu un klausītāju apbrīnota.