Iespējams,
vislabāk pārmaiņas Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā raksturo
dažādās durvis. Atjaunotās vai pēc senā parauga izgatavotās
jaunās ir rāmi pelēkas. Tās ir līdzīgas tām pāris
noslēpumainajām durvīm, kuras remonta laikā atrastas aizmūrētas
ar visiem vēsturiskajiem rokturiem. Savukārt vēl neatjaunotajā
skolas daļā var redzēt, kādas tās bijušas pirms renovācijas –
biezais baltās eļļas krāsas slānis nenoslēpj durvju skarbo
mūžu.

Līdzvērtīga nav

Ģimnāzija
tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem jūgendstila arhitektūras
paraugiem, kādam skolu ēku arhitektūrā Latvijā līdzvērtīgu
nav, izņemot vienu namu Rīgā, stāsta skolas direktors H. Valcis,
atsaucoties uz jūgendstila pētnieku Jāni Krastiņu.

Pavasarī
beigsies ģimnāzijas atjaunošanas otrais posms, bet pēc tam
Helvijs Valcis cer pabeigt pēdējos skolas atjaunošanas darbus, un
tad pārvērtības šeit varēs novērtēt pilnībā. Un tomēr jau
tagad atklājas vecās ēkas jaunības seja.

Pats
pamanāmākais darbs – ir atjaunota Ausekļa ielas fasāde.
Renovācijas projekta autore arhitekte Ilze Mekša atgādina, ka
greznā un detaļām bagātā fasāde bija avārijas stāvoklī,
brūkošs bija ēkas galvenais ieejas mezgls. Tagad atgriezušās
fasādes zudušās detaļas, ēkas vizuālais tēls “maksimāli
pietuvināts tam, kā bija”, fasādes atjaunošanā likta lietā
ļoti kvalitatīva daudzu remonta materiālu sistēma, lai ne vien
sienu apmetumu un greznojumus nostiprinātu, bet arī lai skaistums
kalpotu ilgi. Fasādes atjaunošana bija daudzu cilvēku roku darbs,
kas veikts ar veclaicīgiem instrumentiem, stāsta arhitekte.

Noslēptie atradumi

Atjaunota
arī jumta seguma konstrukcija daļai ēkas, pārplānotas un
atjaunotas pagrabstāva telpas, kur izveidota skolēnu ģērbtuve
vēsturiskajā vietā. Nojaucot kādu no vecajām noliktavu sienām,
atklājušās skaistas metāla kolonnas, kuras tagad ir notīrītas
un kalpo arī par dekoratīvu elementu. Zem grīdas betona atrastas
vecas flīzes, vienkāršas, divkrāsainas kā šaha galdiņš –
aiz cieņas pret to senumu tās izzāģētas, izceltas, izlīmeņotas
un saglabātas kā paraugs, bet jaunais flīzējums piemeklēts
līdzīgs. Ir arī mūsdienīgs jauninājums – katram skolēnam ir
savs slēdzams skapītis, kurā var atstāt sporta tērpu, grāmatas,
mapes vai citas līdzi nestaipāmas lietas. Bijušā neracionālā
baseina telpu vietā izbūvēta mazā sporta zāle un sporta
ģērbtuves ar dušām. Ir atjaunota lielā sporta zāle, tajā
saglabāta arī vēsturiskā zviedru siena. Ēkas pārveidotājiem
bija jāatrod nestandarta veids, kā piestiprināt basketbola grozu
pie zāles jūgendstila balkona margām. Balkona telpā jau daudzus
gadus izbūvēta zāles ventilācijas sistēma.

Savukārt pagalmā izveidots panduss, lai skolu, kurā
savulaik mācījusies rakstniece Zenta Mauriņa, padarītu pieejamu
arī skolēniem ar kustību traucējumiem. Šis mērķis vēl nav
sasniegts. Otrajā renovācijas posmā, kas notiek pašlaik, izbūvēs
mobilo pacēlāju un tualetes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Bet tā ir tikai neliela daļa no tā, kas jāpaveic līdz nākamā
gada aprīlim.

Šajā
būvdarbu posmā pabeidzama apmesto fasāžu atjaunošana, tiek
turpināts iekštelpu remonts, jāsāk pagalma labiekārtošana,
iekšējo un ārējo inženiertīklu būve un citi darbi. Paveiktais
labi redzams izremontētajos balti pelēkajos gaiteņos, kuros uz
klasēm ved jaunās durvis, bet vecās dēļu grīdas atjaunotas,
bojātie dēļi aizstāti ar citiem vēsturiskiem grīdas dēļiem.
Vadu ņudzekļi no gaiteņuu sienām un griestiem pazuduši. Gaiteņu
galos pilastrus izceļ balti jūgendstila rotājumi, kuri ir līdzīgi,
bet nekur nav vienādi.

Vieta domas lidojumam

Saglabāti
un restaurēti vēsturiskie logi, izņemot pagalma pusi. Šo logu
liktenis bija viens no iemesliem, kāpēc H. Valcis bija
uzstājis, ka skolai ir nepieciešams aizsargājamā valsts
pieminekļa statuss. Tas uzliek pienākumu saglabāt vēsturiskumu.
Savukārt pirms gadiem, kad skolas remontā izmantots Pasaules bankas
atbalsts, vēsturiskums nav bijis nekāds arguments. Naudas devējs
licis izvēlēties lētāko risinājumu – plastmasas logus, ēkas
lietotājam nācies ar to samierināties.

Simtgadīgās
ēkas renovācijas projekts izstrādāts pavisam 32 kārtās. Līdz
nākamā gada pavasarim būs paveiktas 23 no tām. Pēc tam atliks
atjaunot iekšpagalma fasādi, labiekārtot sporta laukumu un
izremontēt atlikušās telpas – tas ir darbs vasarai, lai
netraucētu mācību procesu. Ģimnāzijas direktors apbrīno skolas
projektētāja L. Melvila darbu: cik praktiski zemes gabalā ir
iebūvēta skola un cik ērti ēka ir lietojama arī mūsdienās.
I. Mekša atzīst: ne visu var, ne visu vajag, ne visu atjauno
precīzi, kā tas bijis vēsturiski. Gan fasādes, gan telpu
krāsojumā ņemts vērā autentiskums un piemeklēti gan toņi,
kādus ieteikuši skolas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes
veicēji Juris Zviedrāns un Kristīne Veinberga, gan arī tie
mainīti. I. Mekša tiekusies ar krāsu gammu radīt skolā
nomierinošu, nesaraibinātu gaisotni, ņemot vērā gan ēkas
vēsturiskumu, gan to, lai tajā labi justos mūsdienu cilvēki.

Ģimnāzijas
ēka, īpaši atjaunotajā daļā, atstāj respektablu iespaidu,
iedveš bijību, savus iespaidus atklāju arhitektei. Viņa skaidro:
liela nozīme ir arī augstajiem griestiem: “Sākotnējais
projekts ir ļoti labs. Tas ir nesalīdzināmi – vai griesti dod
vietu domas lidojumam, vai ne.”

Uzziņai:

Liepājas Valsts 1. ģimnāzija

Celta 1912. gadā pēc arhitekta Ludviga Melvila projekta.

2013. gadā sākta renovācija pēc SIA “Wonderfull”
projekta, arhitekte – Ilze Mekša. Būvdarbu veicēja,
ģenerāluzņēmēja – SIA “UPTK”.

2013. – 2014. gadā atjaunošanai pašvaldība piešķīrusi
803 421 eiro.

2014. – 2015. gadā būvdarbu izmaksas 1 413 315 eiro –
pašvaldības līdzekļi (kredīts).

2015. gadā plānots sākt pēdējo atjaunošanas posmu par aptuveni
800 tūkstošiem eiro.