Katrā augstskolā mēdz būt studiju programmas, kuru studenti sevi uzskata par īpašiem. Savā veidā tādi ir Liepājas Universitātes studiju programmas “Datordizains” puiši un meitenes. Jaunā programma darbojas astoto gadu un pulcē daudz interesentu, kas vēlas apvienot mākslu ar 21.gadsimta tehnoloģijām. Tās studenti un mācībspēki piekrita pastāstīt par studijām un iespējām, kuras paveras datordizaina jomas iekarotājiem.

Plusi – jūras tuvums un interesantas studijas

Aija Miltiņa un Jānis Tkačuks ir Liepājas Universitātes datordizaina programmas 3.kursa studenti. Runājot par to, kā jaunieši atrod ceļu uz šīm studijām, Aija pastāstīja, ka viņu jau skolas laikā interesēja māksla, viņa mācījās Bērnu mākslas skolā. Kad pienāca laiks izvēlēties studijas, Aija zināja, ka nevēlas doties prom no dzimtās Liepājas. Un tieši Liepājas Universitātes piedāvājumā viņa atrada to, ko bija vēlējusies. Proti, lai studijas būtu radošas un interesantas. Jāni, kurš dzīvoja un mācījās Vaiņodē, jau vidusskolas gados interesēja reklāmas dizains. Viņu Liepāja pievilināja gan ar iespēju apgūt mākslu, dizainu un gan ar to, ka te tuvumā ir jūra. Skolas gados zēns bija piedalījies zīmēšanas olimpiādēs, un skolotāji mudināja viņu izvēlēties ar mākslu saistītas studijas. Kad jaunie cilvēki ieradās uz iestājeksāmeniem, viņi uzreiz pārliecinājās, ka konkurence būs liela un sīva. Sākumā Aija un Jānis pat raizējās, ka viņu spējas nebūs pietiekamas, lai tiktu uzņemti studentu pulkā.

“Bet tagad esmu pārliecinājusies, ka mācības ir tik interesantas un piepildītas, ka nemaz nevēlos braukt nekur prom. Kaut man bijuši piedāvājumi studēt ārvalstīs, nevēlos pārtraukumu, lai nezaudēto to, ko te varu iemācīties. Mums māca zīmēšanu, apgūstam datorprogrammas. Šogad mums sāka mācīt mārketingu, citus priekšmetus, un to es nevēlos palaist garām,” neslēpa Aija. “Man patīk, ka te, Liepājā, mums ir gan teorija, gan daudzas praktiskās nodarbības. Tas ir labi, jo nav jāsēž tikai lekcijās un jāklausās, ko pasniedzēji stāsta, bet var pats darboties,” savu studiju laiku raksturo Jānis.

Skolas laikā abiem studentiem patika māksla. Bet vai studiju programma “Datordizains” ļauj viņiem realizēt savu radošo potenciālu un cik tas, ko viņi var izdarīt, ir atkarīgs no tehnikas, no datora iespējām?

“Tas, ko paši veidojam, jau ir māksla. Un nav svarīgi, vai tu zīmē ar roku, vai veido līnijas datorā, tā vienalga ir māksla. Jo dators mūsu rokās ir tikai instruments!” sacīja J.Tkačuks.

“Atcerieties, ko es jums vienmēr saku – datoram ir jākļūst kā zīmulim vai pildspalvai!” studentus papildināja LiepU studiju programmas “Datordizains” pasniedzēja Ilva Magazeina. “Jo nav svarīgi, vai mākslinieks strādā pie molberta vai pie datora. Un mūsu uzdevums ir sagatavot studentus tā, lai viņiem dators klausa tāpat, kā viņu kolēģiem pirms gadsimtiem klausīja ota.”

21.gadsimts dod jaunas iespējas

LiepU Mākslas un dizaina katedras vadītāja Inta Klāsone, kura ir programmas “Datordizains” direktore, kā arī pasniedzēja Ilva Magazeina uzsvēra tieši radošo momentu, kuram realizēties palīdz mūsdienu tehnoloģijas. Arī paši studenti pastāstīja, ka viņiem ir iespējas likt lietā izdomu un iegūto, mācoties kompozīciju un citas praktiskās lietas, bez kurām neiztikt, veidojot gan gleznas, gan reklāmas, bukletus, informatīvus un noformējošus materiālus.

Vienmēr rodas jautājums – kur tad īsti varēs studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes likt lietā? Marija Kazimova ir studiju programmas “Datordizains” absolvente, viņa turpina būt Liepājas Universitātē, tagad jau kā lektora palīdze un māca topošajiem datordizaineriem www tehnoloģijas, multimediju sistēmas, animāciju. Viņa strādā ar neklātniekiem. Marija atzina, ka topošajiem datordizaina speciālistiem ir pietiekamas iespējas iekļauties mākslas dzīves apritē. Viņa, piemēram, piedalījās un ieguva slavējamus rezultātus fotokonkursā “Kultūras mantojums – 2007”. Fotografēšanā bija izmantotas tās zināšanas, kuras viņa studiju laikā apguva, mācoties kompozīciju. “Jāuzsver, ka mēs mācāmies nevis par māksliniekiem, bet par dizaineriem. Atšķirībā no mākslinieka, kurš ar savu emocionalitāti un personību spēj aizraut un uzrunāt līdzcilvēkus, dizainers ir cilvēks, kas zina, kā izpaust savu ideju un kā ar to izraisīt emocijas. Kāpēc datordizainers? Tāpēc, ka ir 21.gadsimts un citas tehnoloģiskās iespējas. Ja pirms tam mākslinieks radīja savu darbu, izlika to noteiktā vietā un cilvēki  nāca to apskatīt, tad šodienas datordizainers aptver daudz lielāku auditoriju, un šo iespēju sniedz dators,” precizēja Marija Kazimova. “Bet tāpat mēs ar saviem darbiem varam veidot arī izstādes,” papildināja Jānis Tkačuks. Topošie datordizaineri kopā ar citu studiju programmu jauniešiem piedalās izstādēs, piedāvā savus darbus labdarībai, viņus aicina palīgā, kad jānoformē pasākumi, simpozijs, Universitāti raksturojošs stends izstādē “Skola”. Bakalauru darbu aizstāvēšana notiek ne tikai Universitātes telpās, bet arī objektos.

Pēc datordizaineriem ir liels pieprasījums, viņi strādā dažādās jomās – reklāmā, poligrāfijā.

Jānis Tkačuks pastāstīja, ka viņam jau tagad, studiju laikā, ir piedāvāts darbs, pat ārzemēs, kur šī joma ir vairāk attīstīta. Pagaidām jaunietis negrasās braukt prom, jo vēlas pabeigt studijas, un redz, ka arī Latvijā netrūkst piedāvājuma dizaina jomā. Jauniešiem arī māca, kā viņi var paši savu firmu nodibināt. “Par to, ka darbu var atrast, esmu pārliecinājusies arī es, jo strādāju šajā sfērā. Tā ir reklāma, multimediju joma, kas nozīmē – skaņa plus kustīgs attēls, kas tiek rādīts uz ekrāna. Un tas viss, ko mēs veidojam, notiek nevis ar krāsām, bet ar datora palīdzību, un lai darbs izskatīties labi, mums ir jāpārzina tehnika,” sacīja M.Kazimova, uzsverot, ka dators, tā būtībā ir tehnika, ar kuru jāprot strādāt. LiepU Mākslas un dizaina katedra, apmācot topošos datordizaina speciālistus, sadarbojas arī ar Matemātikas un informātikas mācībspēkiem.

Uztaustīta īstā stīga

Tagad studiju programma “Datordizains” jau ieguvusi savu stabilu vietu gan Liepājas Universitātes programmu vidū, gan par to ir informēti arī Latvijas jaunieši. “Bet tad, kad mēs sākām, tas zināmā veidā bija izaicinājums,” atcerējās programmas direktore Inta Klāsone. Viss sākās ar darbību TEMPUS projektā, kurā piedalījās Matemātikas un informātikas katedras pasniedzēji un studenti, kā arī kolēģi no Daugavpils Universitātes. Turpinoties projektam, piesaistīja arī mākslas novirziena katedru. Tā radās studiju programma, kura sākumā sauca “Reklāmas dizains”. Bet tajā laikā – gadsimtu mijā – pret to radās iebildumi, un nosaukums mainījās. Līdz izauga programma “Datordizains”, kuras pamatā ir moderno tehnoloģiju iespēju savienība ar radošo momentu – ar mākslu.

“Sākums bija tāds kā taustīšanās laiks. Bet nu jau var teikt, ka programma ir pietiekami stabila, kura atrodas attīstībā,” sacīja Inta Klāsone. “Stabilās vērtības ir mūsu studentu idejas un viņu vēlme mācīties,” viņu papildināja Ilva Magazeina. Jo tagad jau vairs nav tādu studentu, kuriem datorprasmes jāierāda, sākot no nulles. Viņi atnāk gudri, un tas liek mācībspēkiem mobilizēties, neapstāties savā attīstībā, mācīties līdz ar jauniešiem. Programmas studenti ir devušies arī pieredzes apmaiņā uz citu valstu augstskolām. “Arī es studiju laikā piedalījos studentu apmaiņas programmā un redzēju, kā mācās līdzīgas studiju programmas jaunieši Dānijā,” pastāstīja Marija. “Toreiz mūs pārsteidza tehniskais aprīkojums, modernie datori, bet redzējām, ka esam labāk sagatavoti mākslas jomās, piemēram, glezniecībā. Tagad arī mūsu Universitātē ir jaunākie datori.” 

“Gribu darīt zināmu, ka pirmais priekšstats ir maldīgs Jo daudzi domā, ka būs jāstrādā tikai ar datoru. Bet tā nebūt nav. Arī roku veiklība ir būtiska. Ja galva nestrādā un rokas neko nevar, tad arī dators neko labu nedos. Ir jābūt līdzsvaram starp prāta spējām un prasmi savu ieceri realizēt ar datoru,” turpināja Inta Klāsone. Un Ilva Magazeina papildināja, ka ir jābūt idejai: “Mūsu studenti ir radoši un bagāti ar idejām, un dators viņiem ir tikai līdzeklis savu ieceru realizēšanai.“

Daina Meistere,

Topošie datordizaineri un viņu mācībspēki. No kreisās – Ilva Magazeina un Inta Klāsone, pie datora sēž Aija Miltiņa, viņai aiz muguras stāv Marija Kazimova, pirmais no labās – Jānis Tkačuks.