Jauns gads rit arī Liepājas kultūrā. Šā gada akcentus un darbības prioritātes komentē Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs JURIS JIRGENS.

– Kā rāda Kultūras pārvaldes mājaslapā pieejamā informācija, bez visa tā, kas notiek katru gadu, šogad pilsētas kultūras norisēs redzami jauni akcenti. Notiks, piemēram, Kurzemes Deju svētki.

– Vispirms gribu teikt, ka Kultūras pārvaldes darbs šogad sabiedrībā visvairāk būs redzams caur tradicionālajiem pasākumiem, kuri varbūt būs citādi, bet noteikti saglabās visas labās lietas, ko liepājnieki iecienījuši.

Kurzemes Deju svētki šogad pie mums būs, pateicoties mūsu Tautas mākslas un kultūras centra darbam, kolektīvu un to vadītāju darbam. Šos svētkus gribēja rīkot vairākas pašvaldības. Tomēr izvēle krita uz Liepāju. Pēc vairākām sarunām un analītiskā darba šo svētku pasūtītājs – Kultūras ministrija Latvijas Nacionālā kultūras centra personā – par norises vietu izvēlējās nevis “Daugavas” stadionu, bet Olimpiskā centra arēnu. Jo pat rīdzinieki ir nobijušies no jocīgajiem laika apstākļiem, kādi var būt Liepājā. Un par pašām maija beigām nekad nevar saprast, vai būs ļoti karsts vai auksts.

Protams, kolektīvi gatavojas arī Kurzemes koru svētkiem, kas notiks Kuldīgā. Tad vēl Liepājā notiks Baltu dienas, kurā tiekas abu valstu Ministru prezidenti. Tas viss top sadarbībā ar Ārlietu ministriju un VARAM. Drīz Liepājā ieradīsies vēstnieki, tad jau runāsim par detaļām. Tas, kas katru gadu nenotiek, būs “Prāta vētras” koncerts. Kultūras pārvalde ir atbildīga par pilsētas sagatavošanu un šā koncerta uzņemšanu. To mēs darām ļoti labā sadarbībā ar Sporta pārvaldi, kas ir infrastruktūras turētāja.

– Kad izskanēja ziņa, ka “Prāta vētras” koncerta norisei pašvaldība tērēs līdz 50 tūkstošiem eiro, sacījāt, ka nepieciešamo summu precizēsit vēlāk aprēķinos un ciešākās sarunās ar koncerta producentiem. Vai konkrēti skaitļi jau ir zināmi, vai arī par tiem runāt vēl ir pāragri?

– Atbalsts šāda līmeņa koncertiem ir prakse gan citās pašvaldībās, gan citās valstīs, tāpēc es nenodalu “Prāta vētras” koncertu no liela festivāla vai no liela sporta pasākuma. Tas atved uz pilsētu tikpat daudz, ja ne vairāk tūristu un viesu. Kultūras pārvalde ir izpildinstitūcija, un mēs izpildām deputātu lemto. Es labāk būtu šo finansējumu novirzījis uz infrastruktūras turētāju, uz kādu no sporta kapitālsabiedrībām. Bet mēs lieliski sadarbojamies, esam iezīmējuši lielos blokus, taču runāt par konkrētu tāmi ir pāragri. Kultūras pārvaldes prioritāte pašlaik ir projektu konkurss, tad ir dažādu līgumu slēgšana ar sabiedriskām organizācijām. Tuvojas pilsētas dzimšanas diena, kurā jāiegulda ļoti apjomīgs darbs. Neskatoties uz to, ka tajā laikā ir labs kultūras piedāvājums, mēs izšķīrāmies, ka būs arī bezmaksas koncerts, kas pieejams jebkuram liepājniekam. Tāpēc šobrīd “Prāta vētras” koncerts nav prioritāte. Kad nāks aprīlis, tad varēsim strādāt pie tā ar pilnu atdevi.

– Protams, visus šā gada pasākumus mēs neizcelsim, bet vēl viens būtisks notikums – šogad Jūras svētki nenotiks festivāla “Summer Sound” laikā jūlijā beigās, bet 9. jūlijā. Tie būs atsevišķi svētki ar pietiekami prāvu budžetu.

– Jūras svētki ir pilnīgi Kultūras pārvaldes rīkoti. Un divas reizes, kad Jūras svētki ir bijuši kopā ar festivālu “Summer Sound”, ir palikušas mieles. It kā viss izdarīts godprātīgi, bet rezultāta nav. Kaut gan 2014. gadā bija lieliski Jūras svētki promenādē festivāla “Summer Sound” dienā. Arī festivāla publika tur lieliski pavadīja dienu, tomēr infrastruktūra pludmalē stāvēja tukša. Šogad Jūras svētki būs atsevišķi. Detaļās vēl nevaru pateikt, bet mēs ļoti strādājam tiem, ar mazu dzirkstelīti, tāpēc, ka Liepājā sarīkot Jūras svētkus ir diezgan grūti. Tos jau rīko Pāvilostā vai manā dzimtajā Rojas, Mērsraga pusē. Domājam, ka būs interesanti. Tas, ka svētki ir nodalīti no “Summer Sound” vai kāda cita pasākuma, ir ļoti labi un loģiski gan no resursu izlietojuma, gan no pilsētnieka ieguvuma viedokļa.

– Latvijā kultūrā akcents pašlaik ir uz Latvijas simtgadi. Cik saprotu, šogad Liepājā turpināsies Čakstes laukuma programma. Droši vien Kultūras pārvalde arī citādi rosinās un veicinās simtgades gaidīšanu.

– Sākotnējā ideja, kurai Kultūras pārvalde jau daudzus gadus strādā, bija nelieli sestdienas koncerti pie Gulbju dīķa. Mani ļoti uzrunāja šis formāts – bez ambīcijām un ieguldījumiem. Un sakrita laiks, kad tika rekonstruēts Čakstes laukums, sākām veidot programmu. Jau pats pirmais koncerts guva liepājnieku atsaucību. Tos turpināsim. Šogad būs interesants piedāvājums, koncerti neatkārtosies. Vienīgi mēs domājam, ka tie varētu notikt biežāk.

Par simtgadi runājot – ir sākts ļoti nopietns darbs. Liepājai ir nozīmīga vieta valsts simtgadē, valsts tapšanā un izveidošanā, te bija Pagaidu valdība. Ir saņemts pirmais finansējums, ko realizē Liepājas muzejā vēsturiskas ekspozīcijas izveidei. Latvijas simtgadi esam ielikuši arī projektu konkursa prioritātēs, bet es gribētu izvairīties no galējības, ka jebkuram projektam kabina klāt vārdu “simtgade”. Gatavošanos simtgadei es tomēr uzskatu par procesu. Ja to taisa kā akciju vai kampaņu, tad labāk nemaz nevajag.

– Kultūras pārvaldes izsludinātā projektu konkursa finansējums ir 40 tūkstoši eiro – tāds pats kā pagājušogad. Vai projektu konkursa finansējumam nebūtu jābūt daudz lielākam?

– Projektu konkurss ir tikai viena no iespējām realizēt projektus. Es domāju, ka šobrīd proporcijas ir pareizas. Tāpēc mēs arī saglabājām iepriekšējā gada apmēru – 40 tūkstošus eiro. Šī summa un projektu konkurss dod iespēju apzināt tos, kuri grib realizēt kaut ko pilsētā, tomēr mēs drusku varam analizēt piedāvājumu un kvalitāti. Ja viss finansējums, kas ir paredzēts projektiem, tiktu apgūts tikai projektu konkursā, tad Liepājā neredzētu ļoti daudzas lietas, ko Kultūras pārvalde pēc tam ir atbalstījusi. Uz Liepāju neatbrauktu vairāki mākslinieki, netiktu atvesti vairāki projekti, arī vairākas izstādes. Producenti, kas strādā ar viesmāksliniekiem, nestartē šajos projektu konkursos, viņi izmanto praksi, kāda ir visā Latvijā: mēs varam piedāvāt Liepājas vai Valmieras iedzīvotājiem to un to, ja ir kāds atbalsts no pašvaldības.

Projektu konkursā ekspertu komisijā skatījums var būt dažāds un uzsvari dažādi. Kultūras pārvaldei ir tiesības labus projektus, kuri nav ieguvuši pienācīgu atbalstu vai vispār nav atbalstīti, pēc tam sarunu kārtībā realizēt ar līdzfinansējumu budžeta iespēju robežās. Ja mēs redzam, ka projektu konkursā ir interesanti pieteikumi vai aiz tiem ir interesanti radoši cilvēki, varam uzrunāt sadarbībai atsevišķi.

Es joprojām uzskatu, ka Kultūras pārvaldei nav ļoti jāaizraujas ar pasākumu rīkošanu. Bet mēs atduramies pret to, ka ir ļoti grūti atrast labus sadarbības partnerus, kuriem konkursa kārtībā varētu teikt – rīkojiet, teiksim, Jūras svētkus vai 18. novembra pasākumu.

– Liepājas kultūrā netrūkst sāpīgu nozaru. Piemēram, bez komerckino nav iespējams redzēt neko citu, ir dzirdēta mākslinieku sāpe par darbnīcu trūkumu u. c. Vai Kultūras pārvaldei nebūtu vairāk jāveicina dažādu kultūras nozaru attīstība?

– Man ir svarīgi, lai liepājnieki redzētu pēc iespējas vairāk dažādu kultūras un mākslas produktu. Tādējādi es argumentēju, kāpēc projektu konkursos nav jāsadala pilnīgi viss pasākumu budžets. Tā arī ir Kultūras pārvaldes īstā funkcija – koordinēšana un laukuma pārskatīšana.

Ja konkrēti par mākslinieku darbošanās vietu, piemēram, mākslas centrs “Totaldobže”, kas pagājušogad darbojās ostmalā, lūdz pilsētai ierādīt telpas darbībai. Un vēl viena laikmetīgās mākslas sabiedriska organizācija lūdz ierādīt telpas. Tad ir jautājums, cik viņi var piesaistīt līdzekļu, lai nosegtu vismaz telpu īri. Šobrīd tādas pārliecības nav. Bet pašvaldība nemaz nevar pilnībā samaksāt kādas sabiedriskas organizācijas uzturēšanu, tur var būt vienīgi dažādas atlaižu sistēmas vai minimālās summas. Jebkurā gadījumā mēs meklējam šīs telpas.

Es domāju, ļoti daudz kas atrisināsies ar Dārza ielas kvartālu. Pateicoties divu gadu darbam, faktiski tapšanas stadijā ir Dārza ielas 10 tehniskais projekts. Radošās industrijas Liepājā iznestas saulītē. Mūs zināmā mērā uzskata par līderiem. To varu teikt ar lepnumu – tā, kā Kultūras pārvalde strādājusi ar radošajām industrijām, līdz šim pašvaldībā nav strādājis neviens. Tam ir veltīts laiks un ļoti lieli administratīvie resursi. Ir izdarītas superīgas lietas. Pašvaldības iestāde ir radījusi interesi, devusi iespēju, līdzfinansējusi, un šis process ir iedarbināts. Bet man ir vienkāršs jautājums: vai mēs to turpinām darīt ar Kultūras pārvaldes esošajiem administratīvajiem resursiem, vai arī ir laiks to pārņemt nevalstiskajām organizācijām vai privātai iniciatīvai?

Uzziņai

Kultūras pasākumu kopējais budžets – 800 000 eiro.

Dažas nozīmīgākās kultūras norises un tām atvēlētie pašvaldības budžeta līdzekļi:

/ Līvas ciema svētki – 35 000 eiro;

/ Jūras svētki – 40 637;

/ grupas “Prāta vētra” lielkoncerts – 50 000;

/ festivāls “Summer Sound” – 70 000;

/ Zvaigžņu festivāls – 18 000;

/ Ielu teātru festivāls – 25 000;

/ J. Čakstes laukuma kultūras programma – 18 000;

/ Ērģeļmūzikas festivāls – 14 000.