Dānija vēsturiski, sākot jau no
vikingu iekarojumiem, ir maza, bet drosmīga valsts. Definējuši neitralitāti abos
pasaules karos. Dibinājuši NATO. Joprojām lieto nacionālo valūtu kronu.
Nodrošinājuši vienu no visaugstākajiem dzīves līmeņiem un ieguvuši drošākās
valsts titulu pasaulē. Ar to viss nebeidzas – Dānijas ekonomika un sabiedrība
iezīmē jaunas kultūras un radošuma ekonomikas ēru.

Kultūra
ekonomikas attīstības pamatā

Olborga ir 130 tūkstošu iedzīvotāju pilsēta Dānijas
ziemeļos. Vēsturiski bijusi industriāla, ar attīstītu rūpniecību. 60. gados tā tikusi
saukta par “pilsētu ar kūpošiem skursteņiem”. No 70. līdz 90. gadiem
piedzīvojusi iedzīvotāju un arī ekonomikas lejupslīdi. Vienā brīdī tas viss ir
mainījies. Vietējie norāda uz, viņuprāt, būtiskāko pilsētas attīstības atslēgu
– universitāti. Tās studentu skaits ir virs 20 tūkstošiem. Tas ik gadu
palielinās vidēji par 30 %. Zināšanu parki, jaunie inovatīvie uzņēmumi ir daļa
no universitātes pienesuma pilsētas ekonomikā. Taču ar vienu pašu universitātes
darbu ir par maz. Lai pilsētā noturētu gudru vietējo kopienu un nodrošinātu
ekonomikas transformāciju no resursu patērējošas ekonomikas uz inovatīvu
ekonomiku, ir nepieciešams attīstīt plašu kultūras piedāvājumu. “Mēs
nevaram piesaistīt augsti attīstītus prātus, ja viņiem netiek nodrošināta
attīstīta kultūras telpa,” nepieciešamību pēc investīcijām kultūrā un radošajās
industrijās pamato Olborgas pašvaldības konsultants Bramvels Flikts. Šā iemesla
dēļ pilsētas kultūrpolitikas pirmā pamatvērtība ir “vēlme un drosme”.

Dānijā
izcilākā akustika

Viens no spilgtiem kultūras investīciju piemēriem ir
renovēta spēkstacija, kuras darbībā savulaik izmantotas akmeņogles. Milzīgais
rūpnīcas korpuss pārtapis mākslas, kultūras un sporta centrā
“Nordcraft”. Koncertzāle, sporta zāle, teātra mazā zāle, kinoteātris,
sporta centri ir daļa no plašā “Nordcraft” piedāvājuma. Arī lielākā
mūzikas skola Dānijā, radošo industriju klasteris, augstākā klinšu kāpēju siena
Dānijā un sporta organizācijas ir atradušas mājvietu centrā “Nordcraft”,
kuram ir vairāk nekā miljons apmeklētāju gadā. ”Nordcraft” ir aprēķināts, ka
viena krona, kas ir pašvaldības ieguldīta, ekonomikā atpakaļ atnes 6,5 kronas.

Ielas pretējā pusē, pašā pilsētas promenādes krastā,
atrodas pirms diviem mēnešiem atklātā Olborgas koncertzāle, kas ir bijis 28
gadus sens pilsētas orķestra sapnis. Līdzīgi kā “Lielajam dzintaram”,
arī tā būvniecībā izmantota jūras tēma, tikai par pamatu ņemot amēbas. Pašas
koncertzāles sienās ir izveidotas miljoniem lielāku un mazāku amēbu. Nav divu
vienādu. Viss ir ar matemātisku precizitāti izgatavots – lai nodrošinātu Dānijā
izcilāko akustiku. Tas attiecas arī uz griestiem, kuri datorizēti piemērojas pārdoto
koncertu biļešu skaitam.

Attīsta
teritorijas iedzīvotājiem

Vietējie lepni par Olborgas pārvērtībām. Pirms vairākiem
gadiem tā bija slēgta teritorija. Tagad, mainoties ostas darbībai un smagajai
rūpniecībai pametot pilsētu, piekļuve fjordam kļūst aizvien plašāka –
koncertzāle, pastaigu laukumi, ierīkoti skvēri, modernas studentu kopmītnes,
Utzona centrs (Jorns Utzons
ir pasaules slavens arhitekts, kas dzimis Olborgā. Viņa slavenākais darbs ir
Sidnejas operas projekts). Nākamajā gadā tiks uzsākta fjorda pretējā
krasta labiekārtošana, veidojot modernus apdzīvojamos kvartālus. “Protams,
politiķi atrodas zem nenormāla spiediena, nosakot prioritātes, kur ieguldīt
naudu,” vizītes nobeigumā saka B. Flikts.  Tomēr, pateicoties gudrām investīcijām
izglītībā un kultūrā, vērojamas arī pašas sabiedrības izmaiņas. Pat tās izskats
pēdējos gados esot mainījies.

No domāšanas
uz darīšanu

Pilsētas teritorijas attīstība notiek arī Dānijas Orhūsas
pilsētā. Vecā ostas teritorijā mājvietu atradis Radošo uzņēmēju klubs, kur
inkubē dažādus radošo industriju uzņēmumus. Galvenā veiksmes atslēga esot
sadarbība dažādos veidos un līmeņos. “Apaļā galda diskusijas šeit
strādājošajiem notiek regulāri. Dalīšanās zināšanās un idejās ir viena no
vērtīgākajām lietām tiem, kas šeit strādā. Tādā veidā iespējams iedvesmot citam
citu,” stāsta Radošo uzņēmēju kluba vadītājs Nikolajs Jūlers. Radošajiem
cilvēkiem ir virkne izaicinājumu uzņēmējdarbībā. Ir daudz jāmācās. Arī – kā
pārdot. Taču galvenais izaicinājums ir uzsākt savu uzņēmējdarbību. “No
domāšanas uz darīšanu” ir tas, kas radošajiem cilvēkiem esot grūtākais.
Radošo uzņēmēju klubs strādā jau 25 gadus. “Mēs maināmies kopā. No
industriālas pilsētas kļūstam par kultūras pilsētu. Mūsu cilvēki mainās līdzi,”
uzsver N. Jūlers, cenšoties arī parādīt, kā pēdējos gados mainās
pilsētnieku stāja un gaita.

10 tūkstoši
pasākumu gadā

Pārmaiņas ir arī vadmotīvs Orhūsas programmai 2017. gadā,
kad pilsēta būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. “Rethink (angliski “pārdomāt” – aut.) nozīmē, ka mēs
meklējam lietas, kuras iespējams darīt citādi,” “Orhūsas – 2017”
saukli pamato svētku programmas direktore Gitte Juste. Eiropas kultūras
galvaspilsētas statuss tiek izmantots, lai popularizētu Orhūsu starptautiski.
Ne tikai kā Eiropas kultūras centru, bet arī kā vietu biznesam, tūrismam un
izglītībai. “Orhūsas – 2017” mērķi ir ļoti konkrēti izmērāmi – ap 60
miljoniem eiro budžets, 5 miljoni tūristu, 10 tūkstoši pasākumu. Pateicoties
šiem mērķiem, tiks nodrošinātas kopā ap 1500 jaunu darba vietu, tūrisma sektorā
sagaidāms vairāk nekā 100 miljonu eiro apgrozījums. “Eiropas kultūras
galvaspilsēta nav tikai kultūras izaugsmei, bet kopējai pilsētas un reģiona
ekonomikas attīstībai. Mēs ceram, ka mūsu viesnīcas būs pārpildītas un tūristi
šeit atstās naudu. Turklāt analizējam arī ilgtermiņa ieguvumus. Tie noteikti
būs,” cerīgi saka “Orhūsas – 2017” sekretariāta vadītāja Rīna
Valeura Rasmusena.

* Brauciena
izmaksas segtas, izmantojot Valsts kultūrkapitāla fonda projekta ”Radošo
industriju klastera darbības attīstība” finansējumu.