2010. gadu Liepāja pavadīja P. M. Berči 170. jubilejas zīmē. Šī gada martā, apritot 100 gadiem kopš P. M. Berči nāves, atvērsim I. Lancmaņa grāmatu. Tas būs pēdējais Berči gada veikums.

Vēl esam ieguvuši: jaunu tūrisma maršrutu, plāksnītes ar Meistara parakstu pie viņa projektētajiem namiem, pavasara izstādes iespaidus un pārdomas pēc Berči lasījumiem, skolasbērnu interesi, Latvijas arhitektūras un vēstures speciālistu uzmanību… Daudzu pilsētas iestāžu, valstisku un nevalstisku organizāciju sadarbība, paturot gada garumā vienu kopīgu mērķi, visiem iesaistītajiem likās patīkama un patiesi rezultatīva. Tāpēc radās ideja kā nākošo akcentēt jūgendstilu, kas arī vēsturiski sekoja eklektikai jeb “Berči laikam”.

Periods no 19. gadsimta pēdējās desmitgades līdz Pirmajam pasaules karam bija intensīvu garīgās, saimnieciskās un politiskās dzīves kolīziju laiks tiklab pasaules lielvarām, kā viņu pakļautībā esošajām mazajām tautām, arī latviešiem. Tas ir laikmets, kad namīpašnieku, būvnieku, arhitektu un pat politisko spēlētāju sarakstos parādās arī latviski uzvārdi. Tas ir laikmets, kad latvieši, kā šodien teiktu, konsolidēja un tīkloja savus jau gana lielos nacionālos saimnieciskos un finanšu spēkus, lietišķās un radošās inteliģences prātus, rezultātā spējot pēc Pirmā pasaules kara izveidot un pārvaldīt savu valsti. Tāpēc šī perioda arhitektūra, mūzika, glezniecība, lirika, dramaturģija un pat galdautu izšuvumi nav vienīgi mākslinieku fantāzijas, amatnieku izveicības vai mājsaimnieču centības liecinājumi, bet mūsu nacionālajai pašapziņai ļoti svarīga laika mantojums, kas varbūt var palīdzēt arī sarežģītajā mūsdienu situācijā labāk saprast pašiem sevi.

Redzamākā jūgendstila daļa ir ēkas, kuras Liepājā nav sistemātiski apzinātas, pienācīgi izpētītas un izvērtētas. Tāpēc iecere par jūgendstila gadiem sastopas ar daudzu liepājnieku neizpratni un vaicājumiem: mums šo ēku ir tik maz, vai tad ar tām var piesaistīt tūristus? Jāteic, ka tūristus piesaistām mēs paši ar savu viesmīlību, patriotismu un erudīciju – jo vairāk katrs nejauši satikts  liepājnieks varēs par jebkuru objektu pastāstīt katram iebraucējam, jo labākas ziņas par šo vietu izplatīsies tuvu un tālu. Liepāja, būdama pasaules izpratnē neliela pilsēta, parasti nav galvenais ārzemnieku ceļojuma mērķis, bet ir viens no pieturas punktiem Baltijas vai Latvijas tūrē. Svarīgi panākt, lai Liepāju šajās tūrēs iekļauj. Ideālā gadījumā – lai iekļauj vienmēr. Jūgendstils ir stils, kurš patīk gandrīz visiem, tāpēc to var labi izmantot dažādu tautību, vecuma un interešu publikas pievilināšanai. Tikai mums vispirms pašiem jānotic savām vērtībām, jāatpazīst tās, lai ar sapratni atjaunotu un koptu par prieku sev, saviem bērniem un, protams, arī tūristiem. Starp citu, jūgendstila perioda objektu Liepājā ir daudz, un tie atrodami gandrīz visos pilsētas rajonos. Vecliepājā tie ir nami Graudu, Dzintara, Liepu, Peldu, Zāļu, Palmu u.c. ielās, Jaunliepājā – nami Raiņa, Rīgas, Kroņu, Lāčplēša u.c. ielās, savam laikam novatorisko un jūgendstilam raksturīgo konstruktīvo paņēmienu paraugi ir Kalpaka tilts, Karostas katedrāles monolītais pārsegums, Tosmares kuģu remonta rūpnīcas korpuss ar stikla jumtu u.c.

Būtiski Liepājas arhitektūras mantojumam ir amatniecības meistaru darbi – koka durvis, kāpnes, koka un metāla margas, krāsnis utt. – šie ēku elementi un detaļas jūgendstilam raksturīgā izpildījumā atrodami visā pilsēta, arī ēkās, kuras savas vienkāršības dēļ citkārt šķiet nevērtīgas, it īpaši tas sakāms par koka ēkām. Samērā labi saglabājušies vairāki desmiti kāpņu telpu ar dekoratīvo apdari un pat dažas mākslinieciski noformētas caurbrauktuves, t.sk. jūgendstila perioda objektos. Arī tās ir vērtības, ar kurām varam pamatoti lepoties, t.sk. izrādot tūristiem. Vienlaikus tās ir visapdraudētākās – strādājot pilsētas Būvvaldē, palaikam nākas sastapties ar apbrīnojamu vēstures mīlestības un tās patieso vērtību neredzēšanas kombināciju, kad cilvēks piekāris pilnu māju ar Liepājas zelta laiku bildēm, bet vienā mierā nokurinājis vecās koka ārdurvis, liekot vietā plastikāta vai metāla šausmas. Kamēr katrs liepājnieks neredzēs sava nama un pat dzīvokļa nozīmi kopējā pilsētas vēstures mantojuma ainavā, nekāda lielā tūrisma pilsēta te neiznāks. Ja, protams, nesamierināmies ar bijušās godības drupu izrādīšanu, ko papildina salda raudāšana, aplūkojot vecās Liepājas skatu kartītes. Mīļie liepājnieki, liela daļa no šajās kartītēs redzamā ir saglabājusies, tā jāceļ godā – ne tikai drukātu suvenīru un virtuālu atmiņu veidā, bet realitātē.

Tā kā pētāmā ir daudz un līdz šim nav darīts gandrīz nekas, jūgendstilam atvēlēti divi gadi – 2011. un 2012, pirmo vairāk veltot vērtību apzināšanai un fiksēšanai, ar domu, ka otro gadu vajadzētu noslēgt ar kādu nopietnāku izdevumu. Liepājas norisēs 2011. gadā piedalīties aicināti gan Latvijas jūgendstila pārzinātājs Jānis Krastiņš, gan mākslas vēstures zinātniece Daina Lāce, gan arhitektūras izpētes praktiķis Juris Zviedrāns u.c.  2012. gadā ceram lasījumos un izstāžu veidošanā iesaistīt Liepājas sadraudzības pilsētu Darmštati, vienu no slavenākajiem un interesantākajiem punktiem Eiropas jūgendstila kartē. Sadarbība paredzēta arī ar Rīgas jūgendstila centru, galvenokārt – gatavojot izstādes Liepājas muzejā.

Pulcējot interesentus uz Berči lasījumiem 2010. gada oktobrī, pieredzējām negaidīti plašas publikas atsaucību – no pilsētas skolēniem līdz RTU profesoriem, Rīgas, Jelgavas un citu pilsētu arhitektiem, vēsturniekiem un novadpētniecības aktīvistiem. Paturot publikai jau pazīstamo nosaukumu “Berči lasījumi”, bet pievēršoties jūgendstila tematikai. 2011. un 2012. gada lasījumu norises vieta būs Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, kuras ēka Ausekļa ielā 9 tieši 2012. gadā kļūs 100 gadu veca. Tāpēc jūgendstila apzināšanas un godināšanas gados veicamo darbu sarakstā bez visa cita, noteikti ierakstāms arī šī nama fasāžu remonts.

Viss minētais sniedz plašas iespējas jūgendstila pētniecībā, kopšanā un popularizēšanā piedalīties patiesi katram liepājniekam – aprakstīt, analizēt, apspriest, fotografēt, gleznot… iesaistīties, tāpat kā tas notika Berči gadā. Savas iespējas jau apsver Liepājas muzejs, Liepājas teātris, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa, Liepājas Mākslas vidusskola u.c. Berči gada pieredze liecina, ka ne visi uzreiz mobilizējas kustībai vienā virzienā, dažs sadarbībai atmodās tikai gada galā, tad nu jūgendstila tematikai, cerams, paspēs pieslēgties arī gausākie. Gribētos, lai visiem kopā izdodas ko labu Liepājai sadarīt. Ja paši būsim interesanti sev, spēsim Liepājai ne tikai tūristus, bet pat jaunus iedzīvotājus piesaistīt. Ir vērts padomāt. Un darīt, nevis gausties.

Gunta Šnipke,
arhitekte