“Izsole – izpārdošana, kur cenu nosaka pircēji, solot cits par citu lielāku summu” (no Latviešu valodas vārdnīcas). Ir zināmas dažādas izsoles, kurās pārdod un pērk dzīvokļus, mājas. Nupat liepājnieki apgūst jaunu pieredzi – piedalās mākslas darbu izsolēs. Šādu iespēju sagādājusi Ivonnas Veihertes Mākslas galerija no Rīgas sadarbībā ar uzņēmēju Ivaru Kesenfeldu un mūsu pilsētas mākslas galeriju “Promenade”.

Iedrošinājums

Atgriežoties mākslas darbu izsoļu sākumā mūsu pilsētā, Ivonna Veiherte atcerējās: “Mani uzrunāja uzņēmējs Ivars Kesenfelds pēc izsoles “Hansabankas” centrālajā ēkā “Saules akmens”. Kesenfelda kungam ļoti patika gan pati izsole, gan izstāde. Tā radās ideja rīkot izsoli Liepājā.” Rīgas Mākslas galerijas saimniece Ivonna Veiherte paskaidroja, ka Liepāja ir vieta ārpus Rīgas, kurā notiek šādas izsoles, un ka citur viņa, iespējams, nebūtu uzdrošinājusies neko tādu rīkot, bet mūsu pilsēta viņas acīs ieguvusi ar savu mākslinieciskumu. Arī telpas, kur rīkot izsoli – viesnīcas “Promanade Hotel” konferenču zāle – rīkotājai ļoti patika. Tāpēc viņa to pieņēmusi kā izaicinājumu.

“Nevar teikt, ka tas būtu kāds bizness un ka ar to varētu milzīgi nopelnīt,” precizēja I.Veiherte. Viņa pastāstīja, kā noritēja izsolei piedāvāto darbu atlase. Vispirms viņa izvērtēja galerijā esošos darbus. Sakot, ka ir risks, jo uzminēt, kas īsti piesaistīs iespējamo pircēju uzmanību, nav nemaz tik viegli. Sākot jaunu akciju, ir vajadzīgs sava veida teātris, lai radītu par to interesi, lai to pamanītu.

“Pirmajā reizē (pirmā izsole notika pavasarī. D.M.) mēs speciāli atvedām Liepājas gleznotāju darbus, Liepājas ainavas. Bija jūsu pilsētā pazīstamas personības – Jāņa Sudmaļa – divi skaisti darbi. Bet jāteic, ka tiem nemaz nebija tik lielas piekrišanas, kā cerēts,” atcerējās Veihertes kundze, piezīmējot, ka tā bija pieredze, kas parādīja, ka mūspuses mākslas pazinēji ir gatavi pieņemt arī kaut ko neparastāku. Vēl izsoles rīkotāja pastāstīja, ka padomāts par to, lai izsoles process piesaistītu, lai tas būtu atraktīvs un interesants. Jo pirmajā reizē cilvēki ir jāiedrošina. Pirms izsoles izstādē var redzēt darbus, kas līdz tam glabājušies privātu kolekcionāru īpašumā, kurus nekur citur nevarēja apskatīt. Vēl jāapzinās, ka pirms izsoles esošā izstāde, kuru aicināts apskatīt ikviens interesents, ir unikāla tajā ziņā, ka darbi atkal atgriezīsies pie iepriekšējā īpašnieka vai nonāks jaunā kolekcijā un atkal nebūs publiski pieejami.

“Mēs, protams, arī riskējām. Jo galerijas darbinieki ieliek lielu darbu sagatavošanā. Darbi ir jāsameklē, jāsapako, jāatved, jāizliek. Pēc tam atkal jāved atpakaļ. Ir izveidots katalogs. Pagājušajā reizē mēs, lai radītu lielāku interesi, atvedām dārgu Aleksandras Beļcovas gleznu. Un tad man šķita, ka esmu traka. Un vēl – izsole notika tieši džeza festivāla laikā. To darījām tāpēc, lai piesaistītu publiku no citām vietām, ne tikai Liepājas. Jo Rīgā tajā pašā laikā arī notika izsole. Neticēju, ka te izpirks to, ko atvedām. To dārgo darbu iegādājās cilvēks no Maskavas,” sacīja I.Veiherte.

Ne tā kā ārzemju filmās

Šoreiz galerija veidoja daudzveidīgu kolekciju, lai pieradinātu publiku ne tikai pie izsoles, bet arī pie mākslas darbiem, to autoru daudzveidības. Liepājā paviesojās gan vecmeistaru darbi, gan jauno autoru gleznas.

Arī izsoles process ir jauns. Cilvēki vēl baidās nākt un piedalīties, neizprotot notiekošā noteikumus. Tāpat daudziem priekšstats par mākslas darbu izsolēm veidojies no filmās redzētā, tāpēc šķiet, ka tajās piedalās tikai bagātnieki un nopietni mākslas pazinēji.

“Zemēs, kur šādas akcijas nav nekāds jaunums, viss notiek mazliet citādāk. Pie mums cilvēki vēl nesaprot, kas ir rezerves cena, kas ir vērtējums. Tāpēc mēs liekam tikai sākuma cenu, lai nejauc galvu. Ārzemēs ir tā sauktās no un līdz vērtības. Izsole sākas no cenas, kas zemāka par vērtību. Var pārsolīt tā, ka vairākkārt pārsniedz vērtību. Katrs īpašnieks cer, ka darbs tiks nosolīts dārgāk, bet rakstām sākuma cenu, kuru nosaka īpašnieks. Kā veidojam izsoles piedāvājumu? Mums ir zināmi gleznu kolekcionāri, īpašnieki, un zinām, kurš ir gatavs kādu darbu pārdot, lai par iegūto naudu nopirktu ko citu. Paņemam gleznas, grafikas izsolei arī no māksliniekiem. Mēs darbojamies kā starpnieki, saņemot divdesmit procentu no summas,” par izsoles kārtību pastāstīja I.Veiherte.

Tie cilvēki, kas bija iedrošinājušies piedalīties pirmajā izsolē, atgriezās nākamajā. Jo atzina, ka saistošs ir gan izsoles process, gan iespēja apskatīt unikālus mākslas darbus, gan nenoliedza, ka tas ir veids, kā nopirkt gleznas, kuras laipni piegādātas.

Veidos jaunu tradīciju

“Man lielu iespaidu atstāja redzētais, kad mēs ar galerijas “Promenāde” vadītāju Ingu Auziņu bijām Rīgā un pirmo reizi redzējām izsoli “Hansabankas” ”Saules akmenī”. Līdz tam man par izsolēm bija pavisam cits priekšstats,” atzinās uzņēmējs Ivars Kesenfelds. “Es domāju, ka tas ir tāds pasākums šauram lokam, uz kuru atnāk daži kolekcionāri un mākslas pazinēji, kaut ko iegādājas un nes uz mājām. Protams, ka izsolēs piedalās arī tādi cilvēki. Bet, pirmo reizi būdams izsolē, es sapratu, ka tas ir ļoti patīkams, sabiedrisks pasākums. Un iegūst gan sabiedrība, gan mākslinieks, gan izsoles rīkotājs. Droši varu apgalvot, ja kāds vēlas iegādāties mākslas darbus, tad visracionālāk ir to darīt izsolēs.”

Ivars Kesenfelds izteica cerību, ka notikušās izsoles ir tikai sākums: “Es gribētu Liepājā šādas izsoles iedibināt šeit, “Promenādē”, kā tradīciju. Jo tās dod pavisam citu mākslas izpratni. Tā ir arī izstāde, kur var apskatīt unikālus darbus, kas citkārt vienkopus nebūs iespējams. Sevi par mākslas darbu kolekcionāru neuzskatu, es vienkārši dažreiz piedaloties kaut ko nopērku.”

Inga Auziņa papildināja: “Vēlos, lai liepājnieki saprastu, ka izsole, tas ir notikums, kas domāts tieši viņiem, ka tas nav tikai atsevišķiem izredzētajiem. Pēdējā izsole parādīja, ka te var nopirkt lielu gleznotāju darbus par tiešām zemēm cenām gan privātpersonas, gan iestādes. Un vēl – gribu pateikt, ka mēs esam ar mieru sniegt konsultācijas, palīdzēt ar padomu, sarunāt mākslas vēsturniekus, lai persona var pēc iespējas veiksmīgāk izdarīt savu izvēli un iegādāties mākslas darbu, kas atbilst katra gaumei, prasībām, telpai, kurā pirkums atradīsies.”

Daina Meistere,

Ivonna Veiherte uz Liepāju izsolei atveda ļoti interesantu mākslas darbu piedāvājumu, kura vidū bija unikāli, skaisti darbi.

Ausekļa Baušķenieka glezna “Vērojot”.

Sigismunda Vidberga vēsturiskais plakāts “Apmeklējiet Latviju!”.