Svētdiena, 7. jūnijs Gaida, Arnis, Arno
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jādara viss, ko varam

Jādara viss, ko varam
Foto: liepajniekiem.lv
20.02.2015 12:37

Anda Pūce, "Kultūras Pulss"

Liepājas
Kultūras pārvaldes vadītājs JURIS JIRGENS ieskicē šā gada
prioritātes kultūras jomā un stāsta par problēmām.


Kā šis gads ir
sācies Kultūras pārvaldē?


Pērn ir veiktas
strukturālas izmaiņas, nokomplektēta Kultūras pārvaldes komanda.
Pasākumu ir bijis daudz, tie ir kļuvuši vērienīgāki un
saturiski bagātāki, un tas ir, gan pateicoties jaunās komandas
darbam, gan tam, ka ir finansējums, ar ko strādāt. Ir skaidrs, kas
Liepājas pašvaldības kultūras institūcijās darbojas labi un ir
saglabājams un kas būtu pamaināms, darāms citādi. Kopš man ir
vietniece Nora Sudmale, esmu paredzējis pats vairāk šīm lietām
pievērsties, strādāt tiešāk ar iestāžu un kapitālsabiedrību
vadītājiem. Pērn tam nesanāca tik daudz laika, vairāk risinājām
kultūrpolitikas jautājumus. Ieguldījumus prasa muzejs, kuram
jāstrādā ar pētnieciskā darba līmeņa celšanu, jādomā arī
par krājuma digitalizāciju. Muzeja jubilejas sarīkojumi parādīja,
ka modernām ekspozīcijām ir nākotne, pašlaik vienīgi budžeta
iespējas ierobežo plaši attīstīt šo piedāvājumu. Tāpat
bibliotēku telpas ir morāli novecojušas, par to modernizāciju
mums ar steigu ir jādomā, tas praktiski nozīmē piesaistīt
līdzekļus Eiropas Savienības līdzfinansētajās programmās.

Pērn
jau mums ļoti labi izdevās piesaistīt dažādu projektu līdzekļus,
un arī turpmāk tādējādi mērķtiecīgi strādāsim, arī iestāžu
vadītāju veikumu vērtēsim tieši no šī aspekta – cik naudas
izdevies piesaistīt ārpus pašvaldības budžeta.


Vai šogad iestādēs
ir paredzēti kādi konkrēti darbi no pašvaldības budžeta?


Plānos sadarbībā ar
Attīstības pārvaldi ir iespējami ieguldījumi Dārza ielas
projektā, bet šajā projektā ir vēl arī daudz neskaidrību.
Aktuāla ir koncertzāles “Lielais dzintars” ēkas
iedzīvināšana. Šis gads Liepājai ir pilns izaicinājumu un
iespēju, jo tas noslēgsies ar jaunās koncertzāles “Lielais
dzintars” atklāšanu. Šajā milzīgajā ēkā ir paredzēta
vieta arī pašvaldības kultūras funkciju īstenošanai, tāpēc
daudz darba saistīts ar koncertzāles iekļaušanu Liepājas
kultūrtelpā.

Daudz
būs atkarīgs no iespējām piesaistīt budžetam papildu līdzekļu
infrastruktūras uzlabojumiem. Piemēram, pēc mūsu rīcībā esošās
informācijas, šajā gadā koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”
strādās līdzšinējā režīmā, turpinot gaidīt līdzekļus tās
rekonstrukcijai.

Jau
pērn ļoti nopietni sākām darbu, lai veidotu radošo industriju
klāsteri Liepājā, un šogad to turpināsim. Tā ir Eiropas
tendence, un mums ir izdevies parādīt, ka arī Liepāja šajā
kontekstā var būt ļoti interesanta, piesaistot plašāku uzmanību
gan Latvijā, gan ārpus tās. Turpināsim strādāt pie Dārza ielas
ēku kompleksa apgūšanas, bet arī šajā projektā ir skaidrs, ka
tas bez piesaistīta finansējuma mums nebūs pa spēkam. Tomēr
esam pārliecināti, ka daudz var paveikt arī, pirms mums ir iespēja
radīt īpašu radošo industriju infrastruktūru. Strādājam un
esam daudz izdarījuši tieši informēšanas ziņā, par ko saņemam
arī atzinību. Protams, arī citas pilsētas neguļ, tepat kaimiņos
aktīvi darbojas Kuldīga, tomēr Liepājai ir savs, atšķirīgs
piedāvājums, par kuru mums jāstāsta.


Kāds šajā radošās
industrijas nozarē ir plāns šim gadam?


Informēt par radošajām
vietām, cilvēkiem un iespējām Liepājā. Zināmā mērā
turpināsim ar žurnālu “Creative Coast” iesākto, tikai
citos formātos. Piemēram, atbalstām šomēnes Liepājā notiekošo
radošuma konferenci un piedalīsimies tajā. Brauksim uz dažādiem
nozīmīgiem pasākumiem, darba apspriedēm un konferencēm, lai
nemitīgi par sevi atgādinātu. Vēlamies uzturēt interesi par
Liepāju radošo industriju veidotāju vidū gan Latvijā, gan
ārzemēs. Protams, ja mums būtu infrastruktūra, ko piedāvāt, tas
veicinātu šo procesu, bet tikai tāpēc, ka infrastruktūra
veidojas lēnām, nav pamata gaidīt. Jau tagad jāpiesaka, ka esam
spēlētāji šajā tirgū, lai nebūtu tā, ka tad, kad mums būs
infrastruktūra, nenāktos secināt, ka esam kaut ko nokavējuši.
Centīsimies piedāvāt braucienus un iespēju iepazīt citu pieredzi
arī mūsu cilvēkiem, kas šajā jomā darbojas. Decembrī bijām
Klaipēdā un pētījām, kā šāds radošo industriju centrs
darbojas tur. Tā ir interesanta pieredze, ko noteikti varam apdomāt,
lai saprastu, kas derētu Liepājai. Noteikti gribam aktivizēt arī
Liepājas Universitāti un topošo Mūzikas un mākslas kompetenču
centru, kas arī varētu strādāt radošo industriju virzienā,
domājot tieši par jaunajiem mūziķiem, māksliniekiem un nozares
speciālistiem. Ir jādara viss, ko varam.


Mazliet parunāsim par
pasākumiem šajā gadā!


2015. gads paies
Liepājas 390. dzimšanas dienas zīmē un, kā jau esmam teikuši,
nekoncentrējam visu pasākumu kopumu tieši uz 18. martu. Tas ir
agrs pavasaris, un klimatiskie apstākļi vēl ir nelabvēlīgi
vērienīgiem brīvdabas sarīkojumiem, nav arī sākusies tūrisma
sezona. Un tāpēc pilsētas dzimšanas dienas svinības vienmēr
ierobežo formāts. Šogad izmantojam vēsturisko pieredzi, un
svinības nolēmām izvērst vairāku mēnešu garumā. Būs arī
sarīkojumi tieši martā, piemēram, ikgadējais Starptautiskais
pianisma
zvaigžņu festivāls, Goda un Gada liepājnieku sveikšana, arī
koncertuzvedums “Es esmu Liepāja”, un šie pasākumi
notiek arī ar mūsu atbalstu.

Joprojām
uzskatu, ka Kultūras pārvaldei nav jābūt producentiem, kas gatavo
sar’ikojumus, tāpēc mēs mērķtiecīgi veidojam sadarbības
partneru loku, kas kopā ar pārvaldes speciālistiem spēj rīkot
lielus pasākumus. Tas ir mans mērķis, lai tuvākajā laikā mēs
šo jautājumu būtu pilnībā sakārtojuši. Producenti ir
jāpieradina, ka viņi savas idejas var piedāvāt īstenot un
pašvaldība konkursa kārtībā izraugās vienu vai otru pasākumu
organizētāju komandu, kas spēj sagatavot svētkus ar mūsu
izvirzītajiem nosacījumiem un prasībām.


Vai varat nosaukt jau
konkrētus producentus, ar kuriem sadarbojaties?


Jā, šādi pozitīvi
piemēri ir. Vēl
nevaram saukt vārdā visus producentus, jo pašvaldības pasūtījumi
ir juridiski korekti jānoformē un pašlaik vēl precizējampie
mehānismu, kā šo mums uzticēto nodokļu maksātāju naudu
piešķirt pasākumu organizētājiem, kā vēlāk prasīt par
paveikto atskaites utt.
Un jau ilggadēji ir pasākumi, par kuru realizēšanu iniciatīva ir
nākusi no privātām struktūrām, un esam atraduši iespēju
atbalstīt šos sarīkojumus kā pilsētas kultūrvidē būtiskus.
Galvenais, protams, lai pasākums, kam esam piešķīruši naudu,
būtu labi noorganizēts un izdotos, tomēr būtiski ir arī
atskaitīties par iztērētajiem līdzekļiem. Šajā aspektā
kontrolējošās institūcijas neļauj mums pret finansējuma
piešķiršanu izturēties vieglprātīgi, un tādēļ prasīsim
stingrākas atskaites arī no producentiem.


Vai izmaiņas, par
kurām runājat, notiks jau šajā gadā, vai būs konkursi par
pasākumu rīkošanu?


Esam izpētījuši citu
pilsētu pieredzi un jāteic, ka mums neder ne Rīgas, ne Ventspils
piemēri, jo tur ir pavisam atšķirīga finanšu situācija, iestāžu
struktūra un iedzīvotāju skaits. Mums tuvāks ir Jelgavas modelis,
tāpēc šo pārmaiņu ieviešanā sadarbojamies ar Jelgavas
pašvaldības iestādi “Kultūra”. Protams, šogad uzreiz
visus sarīkojumus konkursā nepiedāvāsim, sāksim ar dažiem.
Nodomu protokolu veidā esam vienojušies ar producentiem, kuri
Liepājā sevi jau ir apliecinājuši kā varošus, ar kuriem mums ir
pozitīva pieredze no iepriekšējās sadarbības un kuri saprot, ko
nozīmē apgūt pašvaldības piešķirtos līdzekļus. Piemēram,
biedrība “E-Lab”, kura ir Liepājas Universitātes jauno
mediju mākslas studentu un pasniedzēju organizācija, kas sevi
apliecinājusi ar dažādiem pasākumiem Liepājā.

Ar
līdzfinansējumu atbalstām arī citas privātās iniciatīvas,
piemēram, jau minēto koncertuzvedumu “Es esmu Liepāja”,
kas veltīts Liepājas dzimšanas dienai. Tā ir absolūti privāta
iniciatīva, ko atzinām par nozīmīgu papildinājumu svētku
programmai.

Tie,
protams, nav vienīgie producenti, ar kuriem sadarbosimies, tie ir kā
piemērs, lai skaidrotu sadarbības formas un iespējas.

Mēs
nevēlamies, lai Kultūras pārvaldes darbu reducētu tikai līdz
pasākumu rīkošanai, mūsu uzdevums, kuru cenšamies realizēt, ir
arī organizēt, lai liepājniekiem būtu pieejami labākie kultūras
piedāvājumi no visas Latvijas. Tāpēc mēs atbalstām, piemēram,
baleta viesizrādes mūsu pilsētā, uzklausām citus partnerus, kas
ir gatavi šurp atvest viesizrādēs arī citu māksliniekus.

Nozīmīga
prioritāte ir arī Dziesmu svētku process, kura uzturēšanai
pievērsīsim papildu uzmanību. Lai neapsīkstu liepājnieku vēlme
nākt uz mēģinājumiem, dziedāt koros, dejot un nodarboties ar
citām mākslām amatieru līmenī. Lai kolektīvi varētu
komfortabli darboties. Tiem, kas jau apliecinājuši savu augsto
līmeni, ir jādod iespēja piedalīties starptautiskos konkursos un
gūt aizvien jaunu pieredzi. Mēs, piemēram, reti izmantojam iespēju
pie sevis aicināt arī Liepājas sadraudzības pilsētu kolektīvus,
bet domāju, ka šādas satikšanās mums arī būtu ļoti noderīgas.


Liepājas teātra
vadītājs Herberts Laukšteins kādā intervijā norādījis, ka
teātra attīstībai būtu nepieciešams atbilstošs budžeta apjoms,
kas ļautu īstenot vēl inovatīvākus teātra projektus,
jauniestudējumus. Kādas ir iespējas atbalstīt teātri vairāk?


Liepāja ir vienīgā
pašvaldība Latvijā, kas uztur augsta līmeņa profesionālo
teātri. Mums nav jātērē laiks un jāstāsta par tā panākumiem,
mūsu uzdevums ir gādāt, lai kolektīvs varētu tikpat veiksmīgi
īstenot savas radošās ieceres arī turpmāk, gādājot par aizvien
jauniem panākumiem. Tomēr jāatzīst, ka pilnībā bez Kultūras
ministrijas finansējuma tas ir ļoti grūti un atstāj zināmas
sekas uz visu kultūras nozares budžetu. Es negribu neko pārmest
teātrim, jo tā ir iestāde, kas tajā ieguldīto naudu ar uzviju
atdod atpakaļ pilsētā. Es domāju, ka neviena tūrisma aktivitāte
ārpussezonas laikā nav atvedusi uz pilsētu tik daudz viesu, kā to
ir izdarījis teātris. Par skatītāju atzinību, kritiķu uzslavām
un balvām konkursos es nemaz nerunāju. Tomēr domājam, ka šajā
brīdī būtu laiks runāt ar Kultūras ministriju par Liepājas
teātra līdzfinansēšanu no valsts budžeta, ja vien valstij ir
svarīgi gādāt par profesionālas kultūras izplatību visā
Latvijas teritorijā. Vai šādas sarunas varētu būt auglīgas,
grūti pateikt…


Vai nav tā, ka
atteikuma iemesls varētu būt ministrijas atbalsts koncertzālei?
Arī tā taču no Kultūras ministrijas budžeta prasīs daudz
naudas?


Iespējams, tomēr mēs
ceram uz lielāku finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda, esam
pārliecināti, ka ir iespējams atrast atbalsta formas, lai Liepājas
teātra veikumu un nozīmīgumu reģiona un visas valsts kontekstā
novērtētu. Zāles piepildījums pēdējo gadu laikā ir sasniedzis
80 procentu, kas ir tuvu ideālam. Palielinājušies arī ieņēmumi,
tomēr ir jāsaprot, ka arī līmeņa noturēšanai vajag vairāk
naudas. Liepājas teātris vairs nevar atļauties taisīt izrādes
“pa lēto”. Ir sasniegts cits līmenis.


Pašlaik ir
izsludināts arī kultūras projektu konkurss. Pastāstiet mazliet
par to, ko sagaidāt no projektu iesniedzējiem.

– Jā,
esam paredzējuši sadalīt 40 000 eiro lielu līdzfinansējumu.
Projektu pieteikumus var iesniegt līdz 20. februārim, rezultāti
būs zināmi pēc 13. marta. Šogad konkurss notiek tikai vienu
reizi, un esam palielinājuši iespējamo atbalstu vienam projektam
līdz 5000 eiro.
Konkursa prioritātes ir kultūras aktivitātes un procesi, kas
piedāvās Liepājas 390 gadu jubilejas aktivitātes, sekmēs radošo
industriju attīstību, piedāvās jaunu un inovatīvu kultūras
ideju realizēšanu Liepājā, kas spēj radīt rezonansi un būt
unikālas Latvijas un starptautiskā mērogā. Tāpat atbalstīsim
starptautisku pasākumu – meistarklases, izstādes, lekcijas,
seminārus, koncertus u. c. – norisi Liepājā un projektus, kas
vērsti uz Liepājas kultūras vērtību – mantojums, mūzika,
māksla, kino, teātris, dizains un arhitektūra – apzināšanu,
izpēti, dokumentēšanu vai popularizēšanu Liepājas, Latvijas un
starptautiskā mērogā. Zinu, ka šādas idejas liepājniekiem
netrūkst, un ceru, ka aktivitāšu piedāvājums būs plašs un
daudzveidīgs.

Esam
mainījuši arī konkursa nolikumu un vērtēsim pieteikumus saskaņā
ar administratīviem un kvalitatīviem vērtēšanas kritērijiem.
Vadoties pēc šiem kritērijiem, projekta iesniedzējam būs viegli
saprast, vai visa svarīgā informācija ir iekļauta projektā.
Tāpat ir uzlabota projekta pieteikuma veidlapa, kurā ir iekļauti
visi nepieciešamie jautājumi. Ļoti ceram, ka visas šīs izmaiņas
tikai uzlabos projektu kvalitāti.

4 komentāri

2015-02-22 00:06

njaa: savdabigi Jus "nostiprinat" Liepajs lomu LV kulturtelpa, vieglu roku atdodot Kuldigai KKF Kurzemes kulturas programmas administreshanu.

2015-02-22 20:45

arta: kompleksains, grib lai tikai slavē, zema pašapziņa

2015-02-23 11:40

Malači: Redz kā, bez "kulturālās" Leldes sāk Liepājā kaut kas notikt, vēl tik vajag tikt vaļā no tās pļāpas Laviešu biedrības namā Hartmanes un tur arī kas kulturāls notiks

2015-02-23 14:04

Akrobāts: Vienīgais, kam tajā iestādē ir kāda sajēga par kultūru, ir Atis Egliņš, pārējie tukši birokrāti.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz