Sestdiena, 8. maijs Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Jāmācās klausīties nepieradināto

Jāmācās klausīties nepieradināto
Foto: Ritas K. Zumbergas foto no "Arterritory.com"
18.12.2015 10:59

Ilze Kļepikova

Laikmetīgā mūzika ir ārkārtīgi dažāda.
Ir skaņdarbi, kurus klausīties viegli, jo tiem piemīt tradicionālie mūzikas
kritēriji – melodija, ritms, tonalitāte, harmonija utt., bet ir tādi, kurus
nepieredzējis klausītājs drīzāk nosauks par trokšņu virkni nekā mūziku. Pa vidu
šīm divām izpausmēm ir daudz skaistu kompozīciju, veiksmīgu eksperimentu un
interesantu atklājumu.

Skolēnu attieksme dažāda

Par jauno vai laikmetīgu saukto akadēmisko
mūziku grūti definēt, jo tā ir plaša, sazarota un pārkāpj robežas, taču tās
būtiskākais kritērijs ir tapšanas laiks. Par laikmetīgo mūziku sauc to, kas
radīta no 20. gadsimta sākuma laika līdz pat šodienai. Vai viegli to
klausīties? Laikam ne, ja neesam atvērti jaunai pieredzei un neesam
iemācījušies klausīties visdažādāko mūziku.

Komponiste, Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas kompozīcijas
skolotāja Laura Gustovska uzskata, ka klausītājs noteikti ir jāradina pie
jaunās mūzikas klausīšanās, jo tās uzbūvē mēdz būt pavisam citi principi.
Varētu šķist, ka mūzikas skola ir vieta, kur to var izdarīt vislabāk. Tomēr
pedagoģe stāsta, ka mūzikas skolā attieksme pret laikmetīgo mūziku ir ļoti
dažāda un bieži vien mazāki bērni ir daudz atvērtāki jaunām skaņām nekā
vidusskolēni. “Bet, ja ir inteliģenti studenti, viņi arī interesējas un
šāda mūzika viņiem ir saprotamāka,” novērojusi L. Gustovska. Taču īpašā mācību
priekšmetā vai tēmā laikmetīgajai mūzikai uzmanība netiek pievērsta. “Tas no
skolotāja atkarīgs, cik daudz viņš iepazīstina un ieliek piemēros. Un, tā kā
Liepājas mūzikas skolā stundas notiek lielākoties individuāli vai nelielās
grupās, viņa parasti pielāgojas audzēkņu interesēm. “Ja viņam kaut kas nav
pieņemams, īpaši nestāstu un nelieku klausīties, it sevišķi kompozīcijas
stundās,” stāsta pedagoģe. Viņa uzskata, ka jaunajai mūzikai būtu
jāpievērš lielāka uzmanība, un neslēpj, ka arī pati laikmetīgās mūzikas pasauli
pa īstam atklājusi tikai studiju laikā Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Ja dažādās skolās informāciju vai priekšstatus par jauno mūziku
audzēkņi var gūt ar ieinteresēta pedagoga gādību, pieaugušajam bez zināšanām un
pieredzes varētu būt grūtāk. Praktiska klausīšanās, protams, ir viens no veidiem,
kā radināties pie šodienas mūzikas, tomēr viss atkarīgs no tā, cik atvērts ir
prāts. L. Gustovska norāda, ka tas, vai un kā skaidrot klausāmo skaņdarbu, ir
atkarīgs no koncertu organizētājiem, taču tas varētu būt produktīvs veids. Viņa
atgādina veiksmīgo šās vasaras piemēru tepat Liepājā, “Romas dārzā”,
kur mākslas forumā “Atklāj savu dzintaru!” notika ebreju izcelsmes
austrieša Arnolda Šēnberga koncerts “Mēness Pjero” (1912), pirms kura
atskaņošanas muzikologs Orests Silabriedis interesanti izstāstīja, kā un kāpēc
tas tapis un kā tas jāklausās. “Tas ir ideālais variants, kā ar laikmetīgo
mūziku iepazīstināt publiku, kā ievirzīt tajā,” teic komponiste.

Pretojas arī paši mūziķi

Interesanti, ka nereti pretestība pret jauno
mūziku nāk jau no pašiem izpildītājiem. Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece
Līga Baltābola min, ka orķestrī kopumā attieksme esot
dažāda un jaunajai mūzikai ir gan kaismīgi piekritēji, gan noliedzēji. “Bet man šķiet, ka vispārināt šo tēmu nemaz nav
iespējams, ir jārunā par katru konkrētu darbu atsevišķi,” uzskata L.
Bāltābola. Viņasprāt, mūsdienu mūzika, tāpat kā mūsdienu vizuālā māksla, ar
dažādajiem stila novirzieniem ir diskutabls jautājums un katra cilvēka gaumes
lieta, turklāt katrs no mums pasauli uztver dažādi. “Cits savu skatu
vairāk vērš uz to, lai mākslā nepārprotami parādītos mūsdienu pasaules reālijas
– vērtību trūkums, vienaldzība, svētuma zaimošana un visu iespējamo robežu
nojaukšanas mēģinājumi, kas beigu beigās ved uz haosu un iznīcību, bet citi
vairāk cenšas mākslā atrast harmoniju, klasisko skaistuma standartu, visu to,
kas atrauj no zemiskā, ļaunā un dod iespēju dvēselei atveldzēties no ikdienas
stresa,” norāda mūziķe un pēc šādiem kritērijiem – uz ko autori tiecas
savā dziļākajā būtībā – arī lūkojas uz jaundarbiem. “Kā ticīgs cilvēks un
kristiete jūtu garu, kāds dveš no kuras mūzikas. Tā var būt tiklab
avangardiska, kā arī klasiska, taču tikt iedvesmota no Radītāja, un tādā
gadījumā tai ir pārpasaulīga vērtība neatkarīgi no izteiksmes līdzekļiem, kuri
tikuši lietoti tās ietērpšanai skaņu rakstā,” atzīst L. Baltābola,
taču neslēpj, ka daudz labprātāk spēlē skaidri izprotamu un harmonisku mūziku.

Orķestra vadītājs Uldis Lipskis neslēpj, ka
kolektīvā tiešām nereti jūtama pretestība pret jaundarbiem, īpaši laikā, pirms
tie ir atskaņoti publikai. Mēģinājumu procesā nākoties uzklausīt arī diezgan
nievājošus komentārus. “Es jau to redzu kā tādu
rituāla sastāvdaļu un galīgi par to nepārdzīvoju. Tāpat bija, kad orķestra
cienījami mūziķi mēģināja mani atrunāt no Dubras simfonijas atskaņojuma – ka
tas būs šausmīgi, tā būs izgāšanās, tas nekam neder. Beigās tā bija triumfāla
reize,” komponista Riharda Dubras Otrās simfonijas pirmatskaņojumu šās
sezonas sākumā atminas orķestra direktors.

U. Lipskis mūziķu pretestību mēģina skaidrot racionāli. ”Ja klasicisma,
baroka, romantisma laikmetā mūziķis spēlējot varēja aptvert kopējo stāstu, tad
tagad ļoti bieži ir tā, ka katra instrumenta spēlētājam liekas – viņš dara kaut
ko bezjēdzīgu,” novērojis U. Lipskis. Taču tādā mūzika katrs mūziķis ir
“viens krāsas triepiens kopīgajā audeklā”, ko kopā var novērtēt tikai
no malas.

Laiks sašķiros

Ar jauno mūziku pilsētā pēdējos gados iepazīstinājis Liepājas
Simfoniskais orķestris, kurš ļoti veicinājis tās tapšanu, pasūtot 12 Liepājas
koncertus un arī 12 Liepājas simfonijas.

Komponiste L. Gustovska to sauc par milzīgu ieguldījumu un ir pateicīga
orķestrim – gan par iespēju komponistiem izpausties, gan par liepājnieku
iepazīstināšanu ar pavisam jaunu mūziku. Tomēr viņas vērtējumā kopumā
laikmetīgās mūzikas publika Liepājā vai Rīgā, Latvijā vai Vācijā ļoti atšķiras.
“Liepājā mums ir stabila un izglītota publika par klasicismu, romantismu,
senākām lietām, bet laikmetīgā mūzika pamazām ienāk tikai tagad. Neesam publiku
tai gatavojuši.”

“Gods godam, Liepājas publiku interesē ne tikai tas, kas noticis
pirms 200 gadiem, bet arī tas, kas notiek šodien. Mēs varam būt ļoti pateicīgi,
ka mums ir tāds izglītots klausītājs,” savos vērojumos dalās U. Lipskis. Orķestra
koncertos novērotais gan rāda, ka publikas lielākas ovācijas biežāk izpelnās
klasiķu mūzikas atskaņojumi, tomēr nevar noliegt, ka ar arvien jauniem
piemēriem publika tiek radināta baudīt arī laikmetīgo mūziku. “Esam
pieredzējuši, ka tad, ja no sirds atskaņo arī diezgan sarežģītu mūziku, tā
uzrunā klausītāju sirdis un šķiet saprotama. Tā tas bija ar Pētersona čella
koncertu (Kristapa Pētersona Otrais Liepājas koncerts čellam ar orķestri. –
I. K.
). Tā bija neprātīgi komplicēta mūzika, orķestrim jāapgūst
pilnīgi jauni paņēmieni, lai to vispār nospēlētu, bet publika to pieņēma,”
atminas orķestra vadītājs. Tomēr kopumā esot pieņemts, ka klausītājam tuvāka
senāka klasiskā mūzika, tāpēc daudzi mūzikas menedžmenti arī galvaspilsētā
neriskē ar jaunās mūzikas pasūtīšanu un izvēlas vieglāko ceļu, kā piepildīt
zāli.

Tomēr būtiskākais, pēc U. Lipska domām, ir jautājums par to, cik
talantīga vai netalantīga ir mūzika. Tāpēc koncertu un simfoniju komponistu
atlasē nepastāv tādi kritēriji – vai komponista mūzika ir skanīga vai
sarežģīta. “Tas, ko mēs meklējam, atlasot komponistus, vispirms – lai viņi
būtu izcili savā jomā un lai viņi pārstāvētu gan jauno, gan vidējo, gan
cienījamo vecāko paaudzi. Lai veidotos pilnskanīga latviešu akadēmiskās
simfoniskās mūzikas šodienas aina,” uzsver orķestra vadītājs. Viņš
uzskata, ka labākos un ne tik veiksmīgos opusus sašķiros laiks, taču, lai
rastos šedevri, ir jāpasūta daudz mūzikas. “Ja uzturam bagātīgu šo
procesu, tad noteikti būs pērles, ko izvērtēs nākamās paaudzes,” vērtē U.
Lipskis.

Domājošāka sabiedrība

Kopumā Latvijā nav daudz īpaši laikmetīgajai, pavisam jaunajai mūzikai
veltītu aktivitāšu. Vismērķtiecīgāk darbojas jaunās mūzikas festivāls
“Arēna”. Notiek arī Latvijas mūzikas dienas ar latviešu autoru
piedalīšanos un jaunu kompozīciju darbu atskaņojumu. Protams, arī citos festivālos
vai koncertos tai tiek veltīta uzmanība. Tomēr kopumā jaunās mūzikas vietā vairums
klausītāju izvēlas klasicisma vai romantisma komponistu skaņdarbus.

Jaunu, laikmetīgu akadēmisko un arī
eksperimentālo mūziku savos pasākumos šovasar piedāvāja mākslas centrs
“Totaldobže”, kas vasaras mēnešos mita Liepājā, “Muitas
mājā”, un viesojās tādi jaunie komponisti un mūziķi kā Platons Buravickis,
Anna Ķirse un citi. “Totaldobžes” vadītājs Kaspars Lielgalvis stāsta,
ka interese par laikmetīgo akadēmisko mūziku Liepājā nebija liela. “Bet
tas arī ir saprotams, jo, lai saprastu to tādā līmenī, lai spētu gūt baudījumu
no tā, kā šī mūzika ir tikusi konstruēta, vai to, cik īpašs ir panākts
skanējums vai noskaņa, ir daudz jāklausās ne tikai akadēmiskās mūzikas klasiķi,
bet arī jāseko līdzi tās attīstībai,” viņš skaidro. “Jo lielāki
virtuozi ir mūzikas radītāji un atskaņotāji, jo nesaprotamāki tie ir
klausītājiem, un, ja kaut kas cilvēkam nav saprotams, tas var radīt
diskomfortu, mazvērtības kompleksu vai vienkārši garlaicību.”

K. Lielgalvis uzsver, ka interese par
laikmetīgo akadēmisko mūziku ir jāaudzina ar daudziem un regulāriem koncertiem
ne tikai koncertzālēs, bet arī radio un citās vietās, kur tiek atskaņota mūzika.
“Tieši tāpēc auditorija šādai mūzikai ir lielāka tur, kur tā biežāk skan.
Savukārt, jo lielāka auditorija, jo inteliģentāka sabiedrība – domājošāka un
spējīgāka patstāvīgi pieņemt lēmumus, kas beigu beigās noved arī pie
kvalitatīvākas rīcības visās dzīves jomās.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz