21. gadsimts ir ienesis nozīmīgas pārmaiņas gan globālajā telpā, gan katras valsts ikdienā, arī kultūras procesos Latvijā.

Resursu krīzes izraisītais satraukums dažādās kultūras jomās prasa meklēt jaunus risinājumus kultūras organizāciju darbā ar auditoriju, finansējuma piesaistē un partnerību veidošanā.

Jēdzieni “sadarbība” un “radošums” aizvien biežāk raksturo ne tikai jauno radošo industriju uzņēmumu un nevalstiskā sektora aktīvistu, bet arī valsts un pašvaldību institūciju darbu. Izpratne par iespējam, ko sniedz sadarbība, mainījusi daudzu darba stilu, aklu konkurenci aizstājot ar centieniem meklēt dažnedažādus sadarbības veidus. Līdzās mērķtiecīgai ieņēmumu vairošanai plašāku sociālo atbildību ir mudināti uzņemties gan pasaules lielorganizāciju, gan kultūras organizāciju līderi. “Viens no kultūras līdera uzdevumiem ir ieviest kultūras virzošo spēku arī citur – dažādu veidu valsts, biznesa un brīvprātīgajās institūcijās, tā dodot savu ieguldījumu un ietekmējot plašākas pārmaiņas, nevis kalpojot tikai šaurām nozares vai personiskajām interesēm,” norāda radošo pilsētu idejas autors un popularizētājs, britu pilsētvides eksperts Čārlzs Lendrijs.

Čārlza Lendrija un Marka Pahtera grāmata “Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21. gadsimta sākumā”, kas nule izdota latviešu valodā un bez maksas pieejama gan Liepājas Kultūras pārvaldē, gan Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā Rīgā. Grāmatā paustās atziņas sniedz iedvesmu darbībai un vielu plašākām pārdomām.

Grāmata aplūko jaunā laikmeta ienestās pārmaiņas sabiedrības vajadzībās un kultūras procesos. Autori norāda uz nepieciešamību pārskatīt tradicionālo kultūras institūciju jēdzienu un to pastāvēšanas jēgu, kā arī rosina diskusijā par kultūras misiju 21. gadsimtā iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību.

Viena no šādām diskusiju reizēm, kad kultūras nozarē strādājošajiem bija iespēja meklēt jaunus sadarbības modeļus un mūsdienīgus veidus kultūras auditorijas uzrunāšanai, bija maija nogalē notikušajā seminārā.

Tā ievadā Latvijas Republikas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka ikvienam, īpaši 21. gadsimtā, jāmācās izmantot cilvēkam jau no dzimšanas piemītošo radošumu, kura jēdziens uz laikmeta fona paplašinās, skarot ne tikai mākslas sfēras, bet visdažādākās ikdienas izpausmes. S. Ēlerte pievērsa uzmanību tam, ka ir mainījies veids, kā runāt ar sabiedrību par jebkuru tēmu, taču tieši kultūras institūcijām joprojām ir svarīgi piedāvāt jēgpilnu sarunu, kur demokrātiju jāapvieno ar kvalitāti.

Ar savu pieredzi un idejām par plašākas sabiedrības iesaisti kultūras un mākslas procesos, ilgtermiņa attiecību veidošanā ar partneriem un atbalstītājiem, kā arī muzeja “Tate” zīmola virzību plašsaziņas līdzekļos, internetā, sociālajos medijos un muzeja darbību dinamiski mainīgajā 21. gadsimtā dalījās arī semināra īpašais viesis, bijušais laikraksta “The Guardian”, tagad pasaulē ietekmīgā Lielbritānijas muzeju tīkla “Tate” (www.tate.org.uk) mārketinga direktors Marks Sands.

Atsaucoties uz pieredzi abās institūcijās, Sands uzsvēra, ka ir būtiski atļauties riskēt un nebaidīties atklāt jaunas pieejas brīvam ideju lidojumam. Mārketinga eksperts runāja par kultūras institūcijas lomas paplašināšanu, kā piemēru minot “Tate Modern”, kas no tradicionāla muzeja ir pāraudzis atvērtā sociālā telpā. Sands dalījās veiksmīgos sociālo mediju izmantošanas piemēros un runāja par izplatīto blogošanas un twitterošanas praksi. Viņš aicināja kultūras institūciju pārstāvjus meklēt idejas ārpus savas nozares, gūstot jaunu iedvesmu gan sarunai ar auditoriju, gan tehnoloģiskiem risinājumiem.

Pēc lecijas semināra dalībnieki diskutēja par sociālo mediju lomu 21. gadsimta kultūras institūcijās, par auditorijas plašāku iesaistīšanu, par jaunu partnerību nepieciešamību, pētīja starpnozaru sadarbības līdzšinējo praksi un iespējas. Īpaša uzmanība tika veltīta kultūras institūciju sadarbībai ar privāto sektoru.

Ieva Hmieļevska,

Inga Bajāra foto

“Būt tradicionālai kultūras institūcijai, nenozīmē būt garlaicīgai,” sarunā ar Latvijas kultūras iestāžu pārstāvjiem sacīja Lielbritānijas muzeju tīkla “Tate” mārketinga direktors Marks Sands.